Rīga -1°C 
Novērtē rakstu
-
9
-
1
-
0
-
1
-
2
-
0
-
0
-
«Puika (pieci gadi) pārnācis no bērnudārza stāstīja, ka viena meitene tualetē novilkusi biksītes un rādījusi savu intīmo vietiņu. Vai tas tiešām ir dabiski un normāli? Varbūt esmu citādi audzināta, bet vai tas nav par agru?» mums vaicā Emīlija, dēla mamma.
Bērnu spēles dakteros, mammās un tētos pastāvējušas visos laikos, un tas, ka bērni imitē seksuālas darbības, piemēram, apskaušanos, bučošanos, ko viņi redzējuši ģimenē, filmās, uz ielas, ir dabiski un atbilstoši šim vecumam. «Jā, lielos tas mulsina, jo mēs savā seksuālajā pieredzē esam daudz tālāk un saredzam tajā reālu dzimumaktu, bet bērni šādā veidā izzina dzimumu atšķirības, » uzsver geštaltterapeite.
Līdzīgu viedokli pauž arī seksologs: «Ja bērni spēlē virtuvi, nevajag cerēt, ka viņi uz rotaļu plītiņas mums izceps kotletes. Pieaugušajiem jāsaprot, ka tās ir bērnu rotaļas, ar kurām viņi izzina pasauli, apskata viens otra dzimumorgānus un atklāj atšķirības. Tas ir dabisks vecumposma attīstības elements.»
Tāpat eksperti uzskata – ja vecāki ar bērnu par šiem jautājumiem runā, ja bērns zina, ka mammai nav krāniņa vai tētim pupu, ja bērna ziņkāre ir apmierināta, viņam nav lielas vajadzības neko daudz pētīt un skatīties. Tiklīdz tas ir aizliegts, tā tas ir salds un tiks pētīts ar lielāku intensitāti.
Ja bērni spēlē virtuvi, nevajag cerēt, ka viņi uz rotaļu plītiņas mums izceps kotletes.
Līdzīgi kā pirmajā jautājumā, arī šajā gadījumā ieteicams bērnam atgādināt, ka nevajadzētu rādīt savus dzimumorgānus publiski un ka nevajadzētu ļaut, lai citi tiem pieskaras. Un otrādi – bērns var aptaustīt pats sevi, bet aiztikt citu bērnu varbūt nevajag, jo viņam tas var nebūt patīkami.
Varētu arī rasties jautājums, kāpēc biksītes novelk tikai viena no daudzām grupiņas meitenēm? Seksologs Šulcs uzskata, ka tas lielā mērā saistīts ar bērna aktivitāti: «Kāds bērns ir aktīvāks, kāds ir dabiskas iniciatīvas bagātāks – tikpat labi viņa var piedāvāt iet izpētīt bērnudārza pagrabu, kas citiem nav ienācis prātā, tikai šajā brīdī viņa piedāvā izpētīt ķermeni. Varbūt šī meitene ir brīvāka, viņai nav aizliegts ķermenis. Neveselīgi ir tas, ja vecāki aizliedz bērnam savu ķermeni: tu nedrīksti apskatīt savu pincīti, tu nedrīksti pieskarties sev tur lejā, tas ir slikti. Kāpēc slikti, bērns nezina, un viņam zemapziņā tiek iesēts, ka viss, kas ir zem jostasvietas, ir slikti un pē. Un pēc tam pieaudzis šāds cilvēks nepieņem savu ķermeni, mēģina sevi pārveidot, dzīvo kompleksos, ka viņam ir lielas vai mazas krūtis, mazs krāniņš.»
