Īso kursu riteņbraukšanā sniedz Aleksandrs Briedis, kas organizē bērnu velosacensības Riteņvasara un jau 35 gadus apmāca mazos riteņbraucējus un fizioterapeite Līga Latkovska.
Pirmais posms – tehniskā sagatavošanās
Sākumā mazais apgūst stūrēšanu un kustību uz priekšu; ar izmēģināšanas metodi izprot, kas ar riteni jādara, lai pagrieztos, kā notiek kustība uz priekšu un apstāšanās. No malas tas var izskatīties pēc neveiklas čāpošanas ar ritenīti starp kājām. Šim posmam nav nepieciešama plaša vieta, tādēļ ritenīti droši var iegādāties savlaicīgi un izmēģināt arī mājās. Fizioterapeite iesaka: «Ja vien vide ir droša un bērnam nav iespēju savainot kājas, vislabāk uz līdzsvara riteņa vizināties basām kājām. Tā notiek aktīvāks muskuļu darbs un labāka fiziskā attīstība.»
Otrais posms – līdzsvara noturēšana
Kad bērns sāk justies drošāk, viņš pamazām sāk atraut no zemes abas kājas vienlaikus, tādējādi sākot attīstīt līdzsvaru un balansēšanas iemaņas. Šo prasmju pilnveidošanai gan nepieciešams vairāk vietas, un nav pamata satraukumam, ja, braukājot pa māju, bērns tā arī līdz īstai balansēšanai nenonāk, jo noturēt līdzsvaru vieglāk lielākā ātrumā, tādēļ nepieciešams plašums, kur ieskrieties.
Izejot ārā, bērni līdzsvara turēšanas prasmi parasti apgūst īsā laikā, turklāt tā, ka spēj nobraukt vairākus desmitus metru, ar kājām neatbalstoties pret zemi.
Trešais posms – pārejam uz divriteni
Kad bērns jau labi prot braukt ar līdzsvara riteni, viņam var piedāvāt pedāļu divriteni. Pirms tam bērnam jāizprot, kā min pedāļus, jo šī tehnika nebalstās dabiskās iemaņās. Ja neesat devušies kopīgos izbraukumos, kuros vecāki brauc ar velosipēdu, speciālisti rekomendē doties ar bērnu uz kādu vietu, kur var pavērot citus bērnus ar pedāļu divriteņiem. Pieredze rāda: lai uzsāktu braukt ar parastu divriteni, nepieciešams pavisam maz laika – daži bērni vienkārši uzsēžas un aizbrauc, citiem sākumā vajadzīgs neliels vecāku atbalsts, uzsākot braucienu, pavadot pirmajos apļos, taču bērnu nekādā gadījumā nevajag turēt aiz velosipēda braukšanas laikā. «Noteikti nevajadzētu bērnu turēt aiz sēdekļa – tā mēs traucējam bērnam veikt sānkustību, lai atrastu balansu.
Pareizi būtu bērnam aplikt ap krūtīm kādu lakatu, ko zem padusītēm saņem kopā uz muguras, un tādējādi pieturēt bērnu.
Bieži vien tas bērnam nepieciešams tikai emocionālajai drošībai,» iesaka fizioterapeite Līga Latkovska. Ja bērns pretojas un nevēlas braukt ar parasto divriteni, labāk viņam to neuzspiest un pāreju uz pedāļu riteni uz kādu laiku atlikt. Braukšana ar līdzsvara riteni nav nekāds kauns, daudzi bērni ar tādu labprāt brauc trīs, pat četras sezonas pēc kārtas, pat ja prot jau braukt ar pedāļiem. Turklāt svarīgi papildriteņus nepievienot pedāļu divritenim brīdī, kad bērns no līdzsvara riteņa pāriet uz pedāļu divriteni, norāda fizioterapeite. «Tas sabojā tās iemaņas, kas apgūtas, braucot ar līdzsvara riteni, ir kā solis atpakaļ. Labāk uzreiz sēsties uz pedāļu divriteņa un braukt bez palīgriteņiem.»