• Grūtnieces dienasgrāmata. 15.–21. nedēļa

    Grūtnieces dienasgrāmata
    Madara Ozoliņa
    Madara Ozoliņa
    25. maijs, 2023
    Komentēt

    Drukāt

    Saglabāt

    Foto: Publicitātes foto
    Tik daudz dažādu emociju! Par otrā bērniņa gaidīšanas laiku stāsta Lote Šteina, kura ar vīru Rihardu ir vecāki meitiņai Mārai.

    Neveiksmīgā adaptācija dārziņā

    Otrais grūtniecības trimestris man atkal ļāva justies normāli. Nelabums beidzot atkāpās, nespēks piemeklēja tikai retu reizi, un spogulī neko īsti redzēt vēl nevarēja. Ja neskaita vieglu un aizkustinošu burbuļošanu vēderā 16. grūtniecības nedēļas beigās, es tiešām varēju aizmirst, ka esmu stāvoklī.

    Atgriezos pie savas ikdienas, dzīvi ar diviem bērniem zem divu gadu vecuma vēl tikai plānojot, ne izjūtot. Daļa no šīs plānošanas bija cerība pēc mazās māsas piedzimšanas padarīt dienas vieglākas, vecāko meitiņu vedot uz bērnudārzu. Tomēr divi zem divi realitāte jau tagad parādīja savu seju – adaptācija bērnudārzā nebija veiksmīga, un audzinātājas ieteica mēģināt vēlāk. Māra tika atzīta par mazu un pārlieku emocionālu bērnudārzam.

    Tā kā fiziski vairs nejutos tik slikti kā pirmajā trimestrī, šo plānu maiņu pieņēmu viegli un pat nedaudz atviegloti. Adaptācijas mēģinājums bērnudārzā bija grūts ne tikai Mārai, bet arī man. Pēc šādas pieredzes palikšana mājās vienai ar diviem maziem bērniem vairs nešķita tik emocionāli smaga. Turklāt neveiksmīgais bērnudārza eksperiments vainagojās ar visas ģimenes saaukstēšanos uz veselu nedēļu. Tas tikai vēl vairāk nostiprināja pārliecību, ka šādu pieredzi mazās māsas pirmajos dzīves mēnešos negribam.

    Uzzinām, ka gaidām meitiņu

    18. grūtniecības nedēļā divatā ar vīru devāmies vizītē pie manas ginekoloģes, kur uzzinājām, ka būsim vecāki divām meitām. Todien vārda dienu svinēja Elzas, kas bija mūsu abu meiteņu vārdu favorīts. Bija grūti to neuztvert kā zīmi. Tā nu mūsu punča bēbis kļuva par Elziņu. Neviens no mums nebija pārsteigts, ka gaidām otro meitu, – gan manā, gan vīra pusē ģimenēs meiteņu ir ļoti daudz. Patiesībā vienmēr esmu sevi redzējusi kā meitu mammu un būtu pārsteigta, varbūt pat nedaudz sabijusies, ja manā puncī gulētu mazs puikiņš.

    Kad punča bēbim jau bija zināms dzimums un vārds, beidzot aizrakstīju uz darbu, ka tomēr tik drīz vēl neatgriezīšos. Mana pirmā darbadiena pēc bērnu kopšanas atvaļinājuma ar Māru būs mana pirmā diena ar pirmsdzemdību slimības lapu ar Elzu. Laimīgo ziņu aizrakstīju arī privāti dažiem citiem ārpus ģimenes, kuriem par gaidāmo ģimenes pieaugumu vēl nebiju pastāstījusi.

    Atradu savu vecmāti

    18. grūtniecības nedēļas beigās zvanīju vecmātei, kuru biju noskatījusi kā savu līguma vecmāti. Izvēli veicu, balstoties uz citu pazīstamu mammu pieredzi, Facebook prasot ieteikumus savām mammu kolēģēm. Man bija svarīgi, lai vecmāte sadarbojas ar Siguldas dzemdību nodaļu, var pieņemt dzemdības ūdenī un atstāj pieredzējuša, bet maiga un mīļa cilvēka iespaidu. Visas šīs manas prasības satikās, kad lasīju atsauksmes par vecmāti Māru Griezi. Tikšanās ar vecmāti parasti notiek tikai pēc 30. nedēļas, bet es gribēju sazvanīt Māru ātrāk un lūgt, lai viņa jau laikus iezīmē mani savā kalendārā, – labas vecmātes tomēr ir uz izķeršanu. Nu mana sirds bija mierīga.

    Man ir izaudzis puncis

    19., 20. grūtniecības nedēļā sāku just nelielu slodzi un spiedienu uz vēdera dobumu, kuņģi un muguru. Beidzot sāka likties, ka tomēr kaut kas tur aug. Vēl viens rādītājs bija tas, ka, ceļoties no zemes ar Māru klēpī, divreiz no vietas nedaudz izkustējās mans labais ceļgals. Sazinājos ar fizioterapeiti un noskaidroju, ka mana dabiskā locītavu hipermobilitāte grūtniecības laikā ieguvusi jaunu vērienu un man ir īpaši jādomā par locītavu stabilitāti tagad, kad, gatavojoties dzemdībām, tās kļūst vēl mīkstākas. Tas nozīmē papildu vingrinājumus un celšanos no zemes tikai taisnās, stabilās pozās. Īpaši, ja joprojām nēsāju apkārt vecāko meitu.

    Devos arī pie endokrinoloģes, jo vairogdziedzera pastiprinātas darbības dēļ ginekoloģe vēlējās, lai esmu viņas uzraudzībā. Mani vairogdziedzera analīžu rādītāji atšķīrās no normas, tomēr ārstēšanu nenoteica, tikai vairogdziedzera ultrasonogrāfiju kontrolei. Tajā arī neko jaunu neatklāja. 21. nedēļas beigās paskatījos spogulī, un man pēkšņi bija puncis! Mazās Elziņas kustību burbuļošana vēderā nu bija gandrīz ikdienišķa parādība, un es laimīgi tuvojos trešajam trimestrim.

    TRĪS JAUTĀJUMI ĀRSTAM

    Atbild Katrīna Butāne, ārste rezidente ginekoloģijā un dzemdniecībā, IB klīnika

    1. Cik precīza ir mazuļa dzimuma noteikšana ultrasonogrāfijas laikā? 

    Ultrasonogrāfija mūsdienās ir grūtnieču aprūpes neatņemama sastāvdaļa. Galvenokārt paredzēta, lai laikus atklātu kādus vizuālus defektus vai tā sauktos ultrasonogrāfiskos marķierus – atradnes, kas var norādīt uz kādiem iedzimtiem ģenētiskiem sindromiem.

    Otrā trimestra ultrasonogrāfijā 20 grūtniecības nedēļās jau ir redzams bērniņa dzimums, jo tad jau ir attīstījušies gan sievišķie, gan vīrišķie dzimumorgāni. Bet vienmēr pastāv iespēja, ka bērniņš ir sagriezies vai iegūlies tā, ka nemaz nerāda visu, ko vēlamies redzēt. Pieredzējuša ultrasonogrāfijas speciālista apgalvojums par gaidāmā mazuļa dzimumu ir ļoti ticams. Simtprocentīgu apstiprinājumu var gūt citās analīzēs, kurās tiek noteikts augļa DNS. Protams, vienmēr jāatceras par cilvēciskām un laboratorijas kļūdām.

    2. Kāpēc grūtniecības laikā jāuzmana locītavas?

    Lai pielāgotos progresējošajai grūtniecībai un augošajam grūtnieces vēderam, sievietes ķermenis sāk tam gatavoties laikus. Hormons estrogēns un hormons relaksīns, kas izstrādājas tikai grūtniecības laikā, jau no paša grūtniecības sākuma palielina iegurņa saišu kustīgumu, lai iegurnī būtu vieta augošajai dzemdei un auglis dzemdību laikā tiktu tam cauri. Tas var atstāt iespaidu arī uz citu locītavu saitēm. Augot vēderam, mainās slodze mugurkaulam, un, lai saglabātu līdzsvaru, attīstās mugurkaula jostas daļas lordoze. Šo izmaiņu laikā locītavas var kļūt vājākas, tāpēc tās ir jāsargā no mežģījumiem un lūzumiem.

    3. Kāpēc svarīgi sekot līdzi vairogdziedzera rādītājiem?

    Vairogdziedzeris ražo hormonus, kas atbild par visu organisma pamatvielmaiņu un citu orgānu sistēmu pareizu darbību. Grūtniecības laikā šis orgāns palielinās un var sākties vairogdziedzera darbības traucējumi, kas paaugstina gan spontānā aborta, gan priekšlaicīgu dzemdību, gan preeklampsijas un citu ar grūtniecību saistītu sarežģījumu risku. Bērniņam ir augstāks risks piedzimt ar mazu dzimšanas svaru vai pat garīgu atpalicību. Tāpēc grūtniecības laikā, ja nepieciešams, ir svarīgi uzņemt jodu un kontrolēt vairogdziedzera darbību.

    Lasi vairāk

    Satura mārketings

     

    Veselība

    Vairāk

    Receptes

    Vairāk

    Personības

    Vairāk

    Skaistums un mode

    Vairāk

    Bērni

    Vairāk

    Māja un dārzs

    Vairāk

    Izklaide

    Vairāk

    Labākai dzīvei

    Vairāk

    Aktuāli

    Vairāk

    Abonē