Tik daudz dažādu emociju! Par otrā bērniņa gaidīšanas laiku stāsta Lote Šteina, kura ar vīru Rihardu ir vecāki meitiņai Mārai.
Otru bērnu gribēju uzreiz
Pēc izglītības esmu žurnāliste, bet pēdējos gadus pirms došanās bērnu kopšanas atvaļinājumā ar meitu strādāju par mārketinga speciālisti. Mūsu ģimenē esam iecerējuši trīs bērniņus, un praktisku apsvērumu dēļ – lai man nebūtu jāatgriežas darbā tikai uz pāris mēnešiem un jādomā, kur uz to laiku likt vecāko bērnu, – likās prātīgi vienu bērnu kopšanas atvaļinājumu turpināt ar nākamo. Meitai Mārai tobrīd bija gads un divi mēneši. Pēdējais brīdis palikt stāvoklī, lai ne uz vienu dienu nevajadzētu atgriezties darbā.
Atzīšos, par otro bērniņu sāku domāt jau pāris stundu pēc tam, kad biju dzemdējusi pirmo. Smejoties vīram teicu: «Okei, es būtu ar mieru to izdarīt vēlreiz, ja galarezultāts ir tik foršs!» Savā mātes pasē ar pirmo bērniņu gan biju izlasījusi, ka atkārtota grūtniecība mazāk nekā ar gada starpību skaitās riskanta, tāpēc jau tobrīd noteicām termiņu – meitiņas gada dzimšanas diena. Aptuveni tad arī sākām mēģināt tikt pie otra mazuļa.
Lai gan ārste pirms pirmā bērna ieņemšanas teica, ka tas pavisam mierīgi varētu ilgt arī pusgadu, pirms sākām aizdomāties par kādām analīzēm vai konsultācijām par auglības veicināšanu, mūsu mazā Māra pieteicās jau otrajā mēnesī. Šoreiz tik raiti negāja. Mēnešreizes pēc pirmā bērna piedzimšanas man bija atsākušās jau pirms laba laika, lai gan meitu joprojām baroju ar krūti. Varbūt tur tā vaina? Bet varbūt šīs lietas vienkārši nenotiek uz pasūtījumu un dzīvības brīnums ir jāsagaida tad, kad tas ir gatavs atnākt?
Viss sākas ar vilšanos
Pirmā grūtniecības nedēļa nemaz nav grūtniecība, bet gan vilšanās. Tā sākās rītā, kad es, patīkami satraukta, čurāju uz grūtniecības testa, bet tieši tajā brīdī mani ar savu klātbūtni aplaimoja mēnešreizes. Otrais mēnesis pa tukšo! Tikai vēlāk es šo datumu atcerēšos ar prieku katrā ārsta vizītē, jo tas iezīmēs manas otrās grūtniecības sākumu. Taču tobrīd tas nozīmēja, ka vēl nemaz neesmu stāvoklī.
Telefonā ievadītais mēnešreižu un auglības kalendārs vēstīja, ka ovulācija, visticamāk, mani piemeklēs manā trešajā grūtniecības nedēļā. Tad nu arī cītīgi un apzinīgi turpinājām iesākto katru otro dienu gan ovulācijas laikā, gan pāris dienu pirms tās un pēc – ja nu kalendārs nav precīzs.
Trešās nedēļas beigās aizbraucu pie savas ginekoloģes tādā kā iepazīšanās vizītē. Pateicu, ka esam sākuši mēģināt tikt pie otrā bērniņa. Ginekoloģe deva zaļo gaismu, ieteica dzert folijskābi, turpināt lietot D vitamīnu. Vizītes laikā viņa norādīja, ka izskatās, man tieši šobrīd ir ovulācija (ar dažu dienu nobīdi no kalendāra telefonā) – ja esam mēģinājuši pēdējo dienu laikā, tad jau visas cerības, ka izdosies. Biju pacilāta un cerību pilna.
Tests ir pozitīvs
Piektās nedēļas sākumā, mēnešreizēm aizkavējoties jau otro dienu, naktī nevarēju aizmigt un aizlavījos uz tualeti uztaisīt grūtniecības testu. Biju nepacietīga, neko negaidīju un pēc rezultāta lūkoju uzreiz. Negatīvs. Noriju vilšanos un aizgāju gulēt, domājot, ka varbūt nevajag tā steigties. Centos sev iestāstīt, ka nemaz tik ļoti neceru un negaidu. Ir taču normāli, ka tas aizņem ilgāku laiku…
No rīta aizdomājos, ka varbūt testa rezultātu nepagaidīju gana ilgi, un vēlreiz aizgāju apskatīt naktī veikto testu. Mēnešreižu taču man joprojām nav, varbūt kaut ko izdarīju nepareizi? Varbūt jāuztaisa vēl viens tests? Un tad turpat, kur to biju atstājusi, mani sagaidīja mazais rozā testa kociņš. Ar divām strīpiņām! Pozitīvs! Naktī tiešām nebiju pagaidījusi gana ilgi…
Atceros, ka ar pirmo bērniņu testa rezultātus gaidījām kopā ar vīru. Šoreiz uz pāris stundām paturēju lielo jaunumu tikai sev. Man nebija nekādas konkrētas motivācijas, vienkārši tāds mīļš un priecīgs noslēpums – īss brīdis, kad par mazo brīnumu zinu tikai un vienīgi es. Drīz vien gan nenoturējos un noliku vīram priekšā pozitīvo grūtniecības testu, kamēr viņš attālināti strādāja pie mūsu virtuves galda. Ja pareizi atceros, viņš izpauda savu prieku, galvenokārt skaļi lepojoties ar mūsu reproduktīvo efektivitāti.
Nākamā vizīte pie ārsta bija grūtniecības astotajā nedēļā. Saviļņota pirmo reizi dzirdēju mazuļa sirdspukstus. Ginekoloģe jautāja, vai plānoju turpināt meitu barot ar krūti, teicu, ka jā. Daktere arī atļāva. Norādīja, ka jāturpina dzert folijskābi un D vitamīnu, kā arī jānodod asinsanalīzes. Nākamo tikšanos norunājām grūtniecības 13. nedēļā, un tagad vienīgais uzdevums bija atpūsties un turpināt augt.
Līdz šim brīdim nekā īpaši nejutos, baudīju dzīvi un domu par savu otro mazo brīnumiņu, bet grūtniecības astotās nedēļas beigās pirmo reizi izvēmos. Grūtniecības toksikoze, ko ar pirmo bērnu piedzīvoju tik ilgi un smagi, ka darbā ņēmu slimības lapu, bija atradusi mani vēlreiz. Tiesa, krietni vieglākā formā. Vemšana bija reta, bet nelabums un nespēks no šī brīža kļuva par manu ikrīta rutīnu vismaz pāris stundu garumā. Nu piedzīvojums bija sācies pa īstam – man priekšā ir izaicinājums ar diviem mazuļiem zem divu gadu vecuma.
TRĪS JAUTĀJUMI ĀRSTAM
Atbild Katrīna Butāne, ārste rezidente ginekoloģijā un dzemdniecībā, IB klīnika
Vai grūtniecības laikā drīkstu turpināt pirmo bērniņu barot ar krūti?
Šobrīd uzskata – grūtniece drīkst zīdīt vecāko bērniņu, ja mammas vispārējais veselības stāvoklis to atļauj, ja grūtniecība ir iestājusies spontāni un norit bez sarežģījumiem. Bērniņu nedrīkst barot ar krūti, ja plānota grūtniecība ar mākslīgo apaugļošanu, bet, ja pēc mākslīgās apaugļošanas nākamā grūtniecība iestājas spontāni, nav pietiekamu pierādījumu, ka būtu jāpārtrauc zīdīt vecāko bērnu. Tomēr jāatceras, ka zīdīt bērniņu un reizē iznēsāt jaunu grūtniecību – tā ir liela slodze ķermenim, tāpēc par to pastiprināti jārūpējas, ikdienas uzturā ietverot papildu kalorijas, vitamīnus, minerālvielas un dodot sev arī papildu atpūtas brīžus.
Būtiski ņemt vērā, ka katrs gadījums ir individuāls un māmiņai ar savu ārstējošo ārstu jāizrunā jautājums par zīdīšanas turpināšanu, izvērtējot riskus un ieguvumus.
Kā atvieglot toksikozi?
Ar sliktu dūšu grūtniecības pirmajā semestrī saskaras lielākā daļa sieviešu. Parasti līdz 20. grūtniecības nedēļai toksikoze jau būs izzudusi pati no sevis. Diemžēl nav ļoti iedarbīgu līdzekļu, ar ko to novērst, toties ir dažādi praktiski ieteikumi, kas var palīdzēt. Izmēģini, kas tev palīdz vislabāk!
Ieteicams izvairīties:
- no spēcīgas ēdiena smaržas, straujām kustībām, pārāk intensīvas fiziskās slodzes,
- ūdens dzeršanas tukšā dūšā, šķidrumu lietošanas kopā ar ēdienu, pārmērīga vai par maz uzņemta šķidruma,
- trekniem, asiem ēdieniem.
Ko var darīt, lai mazinātu sliktu dūšu?
- Ēst bieži mazām porcijām.
- Ēst lēnām.
- Ēst sausu ēdienu (maizi, sausmaizītes u. c.).
- Atpūsties, gulēt uz kreisajiem sāniem.
- Iet pastaigāties svaigā gaisā.
- Lietot ingveru, tā produktus.
- Lietot magnija preparātus (pirms tam konsultējoties ar savu ārstu).
Svarīgi! Ja vemšana ir bieža, sāk mazināties svars vai sākusies ķermeņa atūdeņošanās, jāsazinās ar savu ginekologu, ģimenes ārstu.
Vai ir jādzer grūtnieču vitamīni?
Nevienai grūtniecei nav jāēd par diviem, tomēr ir jāēd ļoti atbildīgi, ietverot uzturvielām, šķiedrvielām un vitamīniem bagātu uzturu, jo gandrīz visus vitamīnus un minerālvielas varam uzņemt ar visu veidu dārzeņiem (jo krāsainākiem, jo labāk!), gaļu un zivīm.
Folijskābe. Jebkurai grūtniecei vismaz līdz 12. grūtniecības nedēļai ir jālieto ieteicamā folijskābes diennakts deva – 400 mikrogrami. Atsevišķos gadījumos ārsts var izrakstīt arī divreiz vai trīsreiz lielāku devu. Ideāli, ja folijskābi sāk lietot divus trīs mēnešus, pirms mēģina ieņemt bērniņu. Folijskābe mazina iespēju attīstīties augļa nervu caurulītes defektam. Nervu caurulīte slēdzas 3.–4. grūtniecības nedēļā, kad visbiežāk vēl nemaz nezini, ka ir iestājusies grūtniecība, tāpēc savlaicīga folijskābes uzņemšana mazulim ir vitāli nepieciešama.
D vitamīns. Katrai grūtniecei (patiesībā jebkuram cilvēkam!) vajadzētu kontrolēt savu D vitamīna līmeni un, ja vajadzīgs, to uzņemt papildus. D vitamīns atbild par bērniņa smadzeņu, kaulu un gandrīz visu citu orgānu sistēmu attīstību, kā arī mazina priekšlaicīgu dzemdību un preeklampsijas attīstības risku.
Dzelzs. Pirms grūtniecības plānošanas vajadzētu pārbaudīt hemoglobīna un feritīna līmeni, kas atbild par dzelzs rezervēm asinīs. Ja ir deficīts, tas laikus jānovērš. Dzelzi var uzņemt ar tādiem produktiem kā sarkanā gaļa, zivis, pilngraudu produkti, dārzeņi (īpaši spināti). Grūtniecības laikā ārsts noteikti kontrolēs šos rādītājus un, ja būs nepieciešams, izrakstīs papildu dzelzs preparātus. Dzelzi ieteicams uzņemt ar C vitamīnu saturošiem augļiem vai to sulu, jo C vitamīns pastiprina dzelzs uzsūkšanos, bet kafija, tēja to samazina.
C vitamīns. To topošajām māmiņām vajadzētu uzņemt papildus – 10 mg diennaktī. Augļi un dārzeņi ir lielisks C vitamīna avots. Īpaši daudz C vitamīna ir citrusaugļos, zemenēs, ananasos, upenēs, kāpostos, tomātos u. c.
K vitamīns. To var uzņemt ar tumši zaļajiem dārzeņiem, īpaši brokoļiem, spinātiem. K vitamīns galvenokārt atbild par kaulu pareizu attīstību un asinsrites nodrošināšanu mazulim.
Jods. Sākot plānot grūtniecību, tās laikā un zīdīšanas periodā papildus vajadzētu uzņemt 150 μg joda. Jods piedalās galvas smadzeņu un intelekta attīstībā. Par joda lietošanu vajadzētu konsultēties ar savu ārstu, lai izvērtētu vairogdziedzera darbību un piemeklētu piemērotāko diennakts devu.
Cinks. Tas atbild par smadzeņu attīstību un pietiekamu dzimšanas svaru bērniņam. Cinka deficīts ir ļoti bīstams mazulim, tāpēc tas tiek paņemts no topošās māmiņas kauliem. Daudz cinka ir sarkanajā gaļā, jūras produktos, graudaugos.
Magnijs. Grūtniecēm muskuļu tonizēšanās gadījumā bieži izraksta magniju, tas arī nodrošina bērniņa vispārējo attīstību.
Uzmanīgi! Ir pierādīta A vitamīna nelabvēlīga ietekme uz augļa veselību. Paaugstinātā daudzumā A vitamīns ir aknās un to produktos, kā arī to bieži izmanto dermatoloģijā un kosmetoloģijā.
Ja ikdienā no uztura izslēdz kādu produktu grupu, par to vajadzētu pastāstīt savam ārstam, jo šādā gadījumā ir lielāks risks attīstīties dažādu vitamīnu un minerālvielu deficītam. Tomēr pieredze liecina, ka, piemēram, topošās māmiņas vegānes lieliski prot aizstāt dzīvnieku valsts produktus ar augu valsts produktiem un pašas jau zina, kādi vitamīni un minerālvielas ir jāuzņem papildus.
Ja šķiet, ka ar uzturu vien visus vajadzīgos vitamīnus uzņemt nevari vai gribas būt drošai, ka uzņem visu nepieciešamo, var lietot arī aptiekās nopērkamos grūtnieču vitamīnus. Pirms tam kopā ar ārstu vajadzētu izrunāt, vai kompleksie grūtnieču vitamīni ir vajadzīgi, vai tajos ir visas nepieciešamās minerālvielas vajadzīgajās diennakts devās un kā vispareizāk tos lietot.