Edgars Timofejevs svētdien kopā ar radu bērniem devās atpūsties uz Cieceres ezeru. Tomēr atpūta drīz vien pārvērtusies par pārdzīvojumu. Notikušais licis aizdomāties par vecāku vērīgumu un rūpēm saistībā ar bērnu drošību pie ūdens.
Šis ir stāsts ar labām beigām.
«Brīvdienās pie manis ciemojās brāļa bērni. Viņi gribēja doties peldēties. Es gribēju doties vēlāk. Tomēr bērnu pierunāts, izdzēru savu kafijas krūzi un devāmies. Diena bija ļoti silta un pludmalē mēs nebijām vienīgie. Ūdens priekus baudīja arī citi atpūtnieki, tostarp kāda sieviete ar diviem bērniem. Viena no meitenēm bija aptuveni deviņus gadus veca, otra aptuveni piecus gadus veca.
Sieviete ar bērniem atradās ūdenī, bet pēc neilga laika devās krastā, atstājot bērnus spēlējoties ūdenī.
Mēs piepūtām savus peldamos rīkus un atradāmies turpat piekrastē.
Redzēju, ka mazākā no meitenēm spēlējas, bet dodas arvien dziļā ezerā. Tā kā viņai nebija ne peldamā riņķa, ne uzroču, ne kā cita, kļuvu bažīgs. Vienā brīdī meitenīte sāka saukt pēc palīdzības. Ūdens viņai bija teju līdz deguntiņam, viņa mēģināja palekties un iekliegties. Protams, tajā brīdī uzreiz metos pie meitenes un izvilku viņu no ūdens. Viņa, kopā ar otru meiteni aizskrēja pie mammas. Mazā meitenīte rādīja ar pirkstu uz manis un teica: “Tas vīrietis mani izglāba”. Mamma, novēršoties no telefona un paskatoties uz trīcošo bērnu, iedeva meitenei dvieli un atbildēja: “Nav ko līst tik dziļi ūdenī”. Sieviete ar meitenēm devās prom no pludmales.»
Pēc notikušā Edgars kopā ar bērniem devās ārā no ūdens, kur ar brāļa bērniem, kuri ir teju pusaudži, pārrunāja notikušo. Tomēr notikušais raisījis pārdomas par to, cik īss brīdis vajadzīgs, lai notiktu nelaime.