Rīga -1°C 
Novērtē rakstu
-
0
-
0
-
0
-
1
-
0
-
0
-
0
-
Pēdējos gados vērojams pastāvīgs atlīdzību pieteikumu skaita pieaugums par traumām, ko guvuši bērni. Tā, piemēram, šogad piecos mēnešos apdrošināšanas kompānija BALTA saņēmusi 604 pieteikumus, kas ir par 53% vairāk nekā šādā pašā laika periodā pirms diviem gadiem. Atlīdzībās par bērnu traumām šogad izmaksāti jau vairāk nekā 37 tūkstoši eiro.
“Visbiežāk ar atlīdzību pieteikumiem pie apdrošinātāja vēršas 10–14 gadus vecu bērnu vecāki, tomēr pieaugoša traumatisma tendences vērojamas visās vecuma grupās. Lielākās izmaksas parasti saistītas ar sarežģītu kaulu lūzumu ārstēšanu, kas vajadzīga pēc neveiksmīgiem kritieniem. Lai gan Latvijā bērniem veselības aprūpe ir bez maksas, vecāki zina, ka reāli pieejama tā ir vien akūtās situācijās, bet uz tālākās ārstēšanas pakalpojumiem ir garas rindas. “Dzīvē” tas nozīmē maksas pakalpojumu medicīnu. Papildus tam nāk klāt arī izdevumi par medikamentu iegādi un rehabilitācijas pakalpojumiem (masāža, vingrošana, fizioterapeita pakalpojumi u.c.), kas sevišķi nozīmīgi, lai atjaunotu kustību funkcionalitāti pēc ģipša imobilizācijas,” norāda Ludmila Ščegoļeva, BALTA Personu produktu risku parakstīšanas vadītāja.
Nelaimes gadījumi dzīvojamā telpā visbiežāk ir sadzīviski – skrienot pa māju, bērnam paslīdējusi kāja un krītot salauzta roka; nejauši pieliekot plaukstu pie karstām plīts durvīm, gūts apdegums.
Arī piemājas pagalmā reģistrēts ne viens vien nelaimes gadījums – lēkājot uz batuta, bērns samežģījis pēdu, cits pagalmā uzkāpis uz dēļa ar naglu, vēl kāds pārvērtējis savus spēkus un, stumjot motorolleru, zaudējis līdzsvaru, uzkrītot braucamajam virsū. Šie ir tikai daži no negadījumu piemēriem, ar kādiem ik dienu sastopas BALTA atlīdzību speciālisti.
Apdrošinātāja novērojumus apstiprina arī Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) dati – tā, piemēram, 2017. gadā no 1667 reģistrētajām traumām 10–14 gadus veciem bērniem 602 gadījumos bērni savainojušies mājās, bet līdz 4 gadu vecumam no 1176 traumām mājās gūtas 977.
Lai preventīvi parūpētos par bērnu drošību mājās, L. Ščegoļeva vecākus aicina izvērtēt iespējamos riskus mājoklī un iespējas tos novērst.
Dzīvojamā istaba, guļamistaba
No katriem 50 nelaimes gadījumu atlīdzību pieteikumiem apmēram 30 ir saistīti ar kritienu rezultātā gūtiem savainojumiem.
“BALTA nelaimes gadījumu atlīdzību pieteikumi liecina, ka, dauzoties, skrienot pa māju, lecot no dīvāniem un uzskrienot stenderēm un galdu stūriem, bērni regulāri gūst gan nelielas traumas – pārsistas lūpas, sasitumus un sastiepumus, gan krietni smagākas – izsit zobus, lauž kaulus un gūst galvas traumas,” uzsver Ludmila Ščegoļeva.
Dzīvojamās telpās visām elektrības rozetēm jāuzliek speciālie aizsargi. Tāpat ieteicams nostiprināt grāmatu plauktus, televizoru un citus smagus priekšmetus, ko bērns varētu sev nejauši uzgāzt virsū. Ja mēbelēm ir asi stūri, tie jāaprīko ar stūru aizsargiem. Istabas augus augstākos plauktos vajadzētu novietot tā, lai bērns tos neaizsniegtu un nespētu sev uzgāzt virsū.
Logi un balkoni
Lai izvairītos no smagiem kritieniem, bērniem nedrīkst ļaut rotaļāties uz palodzēm vai balkoniem. Pie logiem nebūtu ieteicams atstāt mēbeles, uz kurām bērns var pakāpties un piekļūt logam. Tāpat, vēdinot telpas, logus nedrīkst atstāt pilnībā atvērtus un bērnus to tuvumā – bez uzraudzības. Vēl jāparūpējas, lai bērns nenonāktu saskarē ar indīgiem dekoratīvajiem augiem uz palodzes vai balkona. Gan logus, gan balkona durvis ieteicams aprīkot ar ierobežotājiem to atvēršanai.
Virtuve, vannasistaba
Vannasistabā nekādā gadījumā bērnu nedrīkst atstāt vannā bez uzraudzības, lai nepieļautu nejaušu noslīkšanu. Savukārt virtuvē jārūpējas, lai bērns nevarētu aizsniegt karstus ēdienus vai dzērienus vai satvert aiz roktura, piemēram, karstu pannu, kas atrodas uz plīts. Visas vannasistabā un virtuvē pieejamās elektroierīces, bērnam bīstami priekšmeti un vielas (baterijas, kosmētika, sadzīves ķīmija, asi, sīki priekšmeti, plīstoši stikla priekšmeti, alkohols, medikamenti) jāglabā bērnam nepieejamā vietā.
Tiesa, lai gan virtuvē šķietami ir visvairāk apdraudējumu, SPKC dati rāda, ka šajā mājokļa daļā bērni gūst salīdzinoši nelielu – vien apmēram desmito daļu traumu, toties tās var būt sevišķi smagas, bērnam apdedzinoties, applaucējoties vai saindējoties ar kādu vielu.
Kāpnes
Jebkuras kāpnes mājās, kurās mīt mazi bērni, vislabāk būtu norobežot, kā arī aprīkot ar margām un pretslīdes materiālu. Kāpnes līdzās vannasistabām ir viena no traumatiskākajām mājokļa daļām, tāpēc tām jāpievērš īpaša uzmanība.
Pagalms
Ja bērnam ir iespēja rotaļāties pagalmā, svarīgi viņu neatstāt nepieskatītu grila vai ugunskura tuvumā, tāpat bez pieaugušā uzraudzības neatstāt piepūšamajā baseinā vai citas ūdenstilpnes tuvumā. Arī indīgus krāšņuma augus nevajadzētu stādīt pagalmā vai dārzā, kur paredzēts rotaļāties bērniem.
Par spīti tam, ka batuts bērnus pievelk kā magnēts, tā iegāde nav ieteicama. Ne velti traumatologi batutus ierindo bīstamāko bērnu izklaižu sarakstā, jo gūto traumu skaits ir liels. Ja tomēr tas iegādāts, svarīgi iepazīties ar tā lietošanas instrukciju un nodrošināt pieaugušā klātbūtni, kad bērns uz tā atrodas. Pirms bērnu laist uz batuta, jāpārliecinās, ka noņemtas ķēdītes, pulksteņi vai citas rotaslietas, kas var aizķerties. Izklaides laikā pieaugušajiem nevajadzētu pieļaut vairāku bērnu vienlaicīgu atrašanos uz batuta, kā arī bīstamu triku veikšanu. Tāpat nav pieļaujama ēšana vai košļenes košļāšana vienlaikus ar lēkāšanu.
Sēžoties uz velosipēda vai braucot ar skrejriteņiem un skrituļdēļiem, bērniem obligāti jāvalkā aizsargķivere. BALTA saņemtie atlīdzību pieteikumi liecina, ka visbiežāk, krītot no velosipēda, tiek gūtas dažādas brūces un sasitumi, kā arī roku lūzumi un mežģījumi, nereti arī smadzeņu satricinājums, no kā varētu pasargāt ķivere.
Ar SPKC izstrādātu informatīvu materiālu “Ieteikumi vecākiem bērnu traumatisma profilaksei” var iepazīties šeit: www.spkc.gov.lv/bernamdrosibuklets.
Noteikti izlasi:
