Rīga +3°C 
Novērtē rakstu
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Tas tā nudien ir. Mācību gads ir bijis garš, bērniem ne tikai fiziskā, bet arī emocionālā slodze ir bijusi liela. Ja tiek apmeklētas papildus nodarbības, ikdiena ir intensīva. Tāpat kā pieaugušie mēdz nogurt no darba, arī bērni nogurst no mācībām un koncentrēšanās spējas kļūst zemākas. Nereti tieši pavasarī bērni vecākiem paziņo, ka nevēlas vairs turpināt deju, futbola vai citas nodarbības, kuras šķietami mācību gada pirmajā pusē atvasei sagādāja lielu prieku. Kā vecākiem reaģēt?
Uzklausi bērnu
Šis ir pats galvenais priekšnoteikums, pirms pieņemt jebkuru lēmumu, kas saistīts ar bērna labklājību. Priecājies, ja tavs bērns nāk pie tevis un stāsta, kā jūtas, kas viņu satrauc. Ja bērns informē, ka nevēlas vairs turpmāk apmeklēt ārpusskolas aktivitātes, ieklausies. Jā, reizēm šādas idejas rodas, jo bērns gluži vienkārši labprātāk izvēlētos doties spēlēties ar draugiem.
Tomēr nereti tas var būt arī signāls kam nopietnākam – bērna pārgurumam vai, piemēram, fiziskam/emocionālam pāridarījumam pret atvasi.
Novērtē situāciju
Vecāki savu bērnu pazīst vislabāk. Tādēļ pēc tam, kad bērns informējis par savām sajūtām, vecākiem jācenšas šo situāciju novērtēt. Pavēro, kāds ir bērns, kad viņš dodas uz pulciņu un, kāds pēc tā! Ja atvase nav gribējusi doties uz nodarbību, bet pēc tās jūtas labi, priecīga un smaidīga, tad viss ir kārtībā. Ja tomēr bērns pēc nodarbības jūtas bēdīgs, grib noslēgties sevī vai ir dusmīgs, to nedrīkst atstāt bez ievērības.
Šādos gadījumos ir vērts aprunāties ar nodarbību vadītāju, kurš spēs sniegt sīkāku informāciju par nodarbību laikā notiekošo.
Svarīgas sarunas
Ja nodarbību laikā bērnam fiziski vai emocionāli tiek darīts pāri, tad, protams, šī situācija visām iesaistītajām pusēm steidzami kopā jārisina. Ja bērns atzīst, ka nevēlas vairs apmeklēt pulciņus, jo vēlas darīt šajā laikā ko citu, tad starp bērnu un vecākiem jānotiek sarunai. Nepietiek tikai ar frāzi: “Šis mācību gads ir jāpabeidz” vai “Tu iesi un nerunā pretī”.
Bērnam jāizprot, kāpēc viņam jādara to, ko tajā brīdī negribas.
Šajā sarunā būtu vērtīgi likt uzsvaru uz atbildību pret sevi, saviem komandas biedriem, nodarbību vadītāju un arī vecākiem. Ja tas ir komandas sporta veids, tad labāki rezultāti tiks sasniegti, ja nodarbības apmeklē visi bērni. Ja tas ir dejošanas pulciņš, tad mācību gada noslēguma koncerts izdosies, ja skolotāja varēs rēķināties ar konkrētu bērnu skaitu. Tā ir atbildība pret pedagogu, kurš iet uz savu darbu un tur sagaida, ka bērni būs atnākuši nevis pēdējā brīdī izlēmuši laiku pavadīt citādāk. Tā ir sava veida atbildība arī pret vecākiem, kuri finansiāli nodrošina dalību nodarbībās. Ar bērnu jārunā atklāti, pieminot visus šos faktus. Iespējams tos uzklausot, bērns pieņems pavisam citu lēmumu, viņa domas un motivācija būs mainījusies.
Tajā pašā laikā, nedrīkst aizmirst svarīgāko – bērnam, apmeklējot interešu izglītību, jāizjūt prieks!
Tādēļ sarunas laikā būtu vērts kopā ar bērnu uz lapas uzrakstīt, kādi ir ieguvumi un trūkumi, apmeklējot konkrētos pulciņus.
Vecāki var atklāti pajautāt arī sev: “Vai es ik nedēļu dotos uz nodarbību, kas man vairs nepatīk?” Visticamāk nē. Tādēļ vecākiem, sajūtot savu bērnu, kopā ar viņu jāpieņem lēmums, kas ilgtermiņā viņam būs vislabākais.
Pieņemt lēmumu
Galu galā, ko darīt? Varianti ir divi. Pamest nodarbības vai turpināt.
Ja, uzklausot bērnu un izrunājoties, ģimene saprot, ka labākais lēmums būs nodarbības neapmeklēt, šis posms jānoslēdz atbildīgi.
Ja runa ir par skolas vecuma bērnu, tad atvase pati var par lēmumu informēt nodarbību vadītāju un noskaidrot, kādas darbības jāveic tālāk (iespējams, jāuzraksta iesniegums). Tikpat labi, bērns dzirdot vecāku teikto par atbildības nozīmi, pieņems lēmumu šo mācību gadu pabeigt, bet nākamajā vairs nodarbībās nepiedalīties. Savukārt, ja vecāki redz, ka bērna motivācijas trūkums radies dēļ noguruma, ir vērts pārskatīt ikdienas slodzi un rast iespēju bērnam vairāk atpūsties.
Populārākie raksti
