Viss sākās ar leģendu par bagātībām
Sensenos laikos Langstiņu mežā dzīvoja ļoti skaista un labsirdīga laumiņa, kura šeit rūpējās par dzīvniekiem un gādāja, lai dzīve mežā visiem ir laimīga un mierīga. Kādu dienu cauri mežam jāja princis, satika laumiņu un iemīlējās. Viņš aicināja viņu sev līdzi dzīvot uz pili, bet laumiņa atteicās. Kurš rūpēsies par mežu un zvēriem, ja viņas šeit vairs nebūs? Princis ļoti sabēdājās, aiz bēdām atteicās no visām savām bagātībām un apraka tās mežā. Tomēr laumiņa par viņu apžēlojās un aicināja dzīvot pie sevis. Tā nu abi dzīvoja laimīgi.
Apmēram šādu stāstu dzirdēja Elza un viņas viesi Elzas sestās dzimšanas dienas svinību sākumā. Elzas mamma Inga viesiem pastāstīja arī to, kā uzzinājusi par mežā apraktajām prinča bagātībām. Abi ar Elzas tēti kādā vasaras vakarā devušies peldēties uz Langstiņu ezeru un tur uzgājuši izskalotu pudeli. Iekšā – karte! Nu ko – jādodas meklēt apslēptās bagātības!
Uzdevumi mežā
Ekspedīcijas sākumā, kad visi bija izpētījuši un apbrīnojuši kartes oriģinālu, bērniem tika izdalītas kartes kopijas, lai katrs var pilntiesīgi piedalīties dārgumu meklēšanā. Visiem bija uzmanīgi jāseko līdzi norādēm. Mežā dārgumu meklētājus sagaidīja vairāki uzdevumi, kas veda viņus arvien tuvāk bagātībām. Pirmais uzdevums bija atrast pareizo virzienu, pasmaržojot vairākas smaržu pudelītes un atrodot, kurā slēpjas eksotiska dienvidu augļa smarža. Uz īstās pudelītes bija norāde, kurp doties tālāk. Ceļā dārgumu tīkotāji nonāca pie vēl diviem uzdevumiem, kas bija saistīti ar dabu un dzīvi mežā. Otrajā uzdevumā bērniem bija jāatpazīst meža zvēru pēdu nospiedumi, kas jau atkal norādīja pareizo virzienu, bet trešajā – jāatšķir dažādu meža augu lapiņu formas.
Nonākuši īstajā vietā, bērni lika lietā līdzpaņemtās lāpstas un izraka… īstu dārgumu lādi, kas bija pilna ar zelta monētām. Kā drīz vien izrādījās, visas monētas bija ēdamas un ļoti saldas. Dubults ieguvums! Kastes virspusē atradās zīmīte: «Apsveicam, jūs esat atraduši dārgumus! Bet lielākais dārgums ir būt kopā ar draugiem, tāpēc dodieties tālāk desmit soļus uz priekšu, griezieties pa labi, un tur jūs gaida ballīte!»
Ballīte meža vidū
Zīmīte nemeloja – tuvējā meža ielokā visus dārgumu ekspedīcijas dalībniekus gaidīja brīnišķīgs mielasts, dažādas atrakcijas un spēles. Inga bija parūpējusies arī par ballītes vietas iekārtojumu – starp kokiem novilkusi karodziņu virtenes, uzklājusi galdu un parūpējusies par uzkodām, kas patiks tieši bērniem. Sēdēšanai bija atvestas koka paletes, uz tām – spilveni un segas, lai visiem ērtāk.
Bija iespēja arī izkustēties. Internetā noskatīta lieliska ideja, ko Inga īstenoja un par ko visi bija sajūsmā, bija balonu siena. Pie koka atstutēja koka trepes, pie tām piesēja uzpūstus balonus un izdalīja šautriņas, ar ko balonus spridzināt.
Kad meža prieki bija izbaudīti, visi devās mājup mieloties ar dzimšanas dienas kūku. Inga stāsta, ka citus gadus meitas dzimšanas dienā ir nomājusi piepūšamās atrakcijas, kas bērniem ļoti patīk, bet šogad izlēmusi izmēģināt kaut ko krietni lētāku, bet ne mazāk jautru. Mājas pagalma zālienā viņi nostiprinājuši lielu plēvi un uz tās salējuši ūdeni ar vannas putām. Bērniem neko vairāk nevajag! Nebeidzams prieks un sajūsma garantēti!
Lai šādām svinībām piešķirtu vajadzīgo noskaņu un garšu, svarīgi pievērst uzmanību detaļām, sīkumiem. Piemēram, nevis vienkārši izdrukāt karti uz A4 lapas, bet uzrakstīt to ar roku – papludināt burtus, apdedzināt malas, saburzīt. Tā, lai izskatās pēc īstas kartes! Ievietot to vecā pudelē, piebērt smiltis, kociņus. No pieaugušā tas prasa ne tik daudz finansiālu ieguldījumu, kā iztēli, enerģiju un laiku. Bet tas atmaksājas! Bērni un pat viņu vecāki ir pārņemti ar notiekošo un uz brīdi notic, ka viss šis stāsts ir īsts.
Materiāls publicēts žurnālā MANS MAZAIS 2016. gada septembrī.