Rīga +6°C 
Novērtē rakstu
-
1
-
0
-
0
-
1
-
0
-
0
-
0
-
Svarīgi saglabāt mieru
Bērnu ķirurģe Zane Ābola atzīst – lai gan jebkura trauma bērnam un viņa vecākiem, sevišķi mammām, ir liels pārdzīvojums, pirmajā brīdī svarīgākais ir saglabāt mieru. No mammas reakcijas un uzvedības daudz kas atkarīgs, jo bērns viņas noskaņojumu pārņem – ja mamma uz brūci reaģē mierīgi, arī mazais pieņem, ka nekas briesmīgs nav atgadījies, ja mamma uzvedas pārlieku satraukti, arī viņš satraucas un raud.
Protams, pat neliela brūce uzacī var asiņot tā, ka šķiet – mazais traumējis visu seju, taču vēlams izturēties mierīgi un novērtēt situāciju.
Var rīkoties šādi: apskatīties, kas ir noticis, saprast, ka noticis tas un tas, un tad domāt, ko šādā situācijā darīt. Labā ziņa jau ir arī tā, ka bērns kustas un raud, jo, lai kā vecāki to vēlētos, nevar viņam visur palikt apakšā spilventiņu. Turklāt bērns no katra sava kritiena un brūces kaut ko iemācās, kaut vai būt uzmanīgāks līdzīgā situācijā. Arī pieeja brūču ārstēšanai kļūst arvien dabiskāka – neārstē to, kas nav jāārstē, jo daudz kas sadzīst pats, un tikai tam, kas nedzīst, jāpalīdz!
Nobrāzumus bez ziedēm un smērēm
Visbiežāk bērns gūst dažādus nobrāzumus, piemēram, vienkārši pakrītot, braucot ar velosipēdu, skrituļslidām. Vairums nobrāzumu ir virspusēji, taču parasti plaši. Lielākoties nobrāzumi veselam bērnam kaitējumu nodarīt nevar, un tos var apstrādāt mājās.
Tad rīkojas tā – nobrāzumu noskalo ar tekošu, remdenu ūdeni. Ja brūce ir ļoti netīra, to var apmazgāt ar ziepēm, var izmantot arī ūdeņraža peroksīdu, taču parasti pietiek ar ūdeni. Ja bērnam nav alerģiskas reakcijas uz jodu, nobrāzumu var apstrādāt ar joda ūdens šķīdumu, ko var iegādāties aptiekās bez receptes. Atšķirībā no ūdeņraža, kas arī nedaudz kož, kā arī no briljantzaļā šķīduma, kas veidots uz spirta bāzes un bērnam ļoti kož, joda šķīdums nekož, un tam ir labas antiseptiskas īpašības. Uz nobrāzuma nedrīkst smērēt nekādas ziedes, tāpat bērnam nav nepieciešamas antibiotikas, jo vesela bērna organisms pats spēj tikt galā.
Kādreiz mamma drošības labad uzsmērē kādu smērīti no omītes zāļu plauktiņa, tomēr tā nenodara neko labu, tikai traucē brūcei dzīt, jo aizzieķē nobrāzumu.
Ja krītot brūcē iekļuvis kāds mazs akmentiņš vai kas cits, un tas palicis iekšā, aizsmērēts tas arī nevar iztīrīties ārā. Ja bērnam brūce ļoti sāp, viņam var iedot kādu sāpes remdējošu sīrupu vai svecīti.
Ja mazais nobrāzumu guvis piknikā pie atklātas ūdens tilpes, mazgāt nobrāzumu ar dīķa vai upītes ūdeni nedrīkst, jo ūdenī ir baktērijas, kas paaugstina infekcijas risku, lai gan bērnu vecumā risks iegūt iekaisušu brūci ir mazāks nekā pieaugušo vecumā. Brīvā dabā nobrāzuma apmazgāšanai var izmantot dzeramo ūdeni. Ja piknikā braukts ar automašīnu, tajā ir medicīniskā aptieciņa, kurā jābūt arī ūdeņraža peroksīdam.
Ja brūce nav pārāk liela, tai virsū var uzlikt plāksteri, jo tie uz bērniem iedarbojas sevišķi dziedinoši.
Ja nobrāzums ir liels, var apsiet ar marles saiti, jo tā rada drošības sajūtu un pasargā no netīrumiem. Nobrāzumi parasti dzīst ātri, un jau pirmajā otrajā dienā kļūst labāk. Ja brūce struto vai sāp, kad tai uzspiež, vienmēr vērts bērnu parādīt ārstam. Ja nobrāzts liels ādas laukums, uz traumpunktu jādodas uzreiz. Kad nobrāzuma vietā veidojas krevele, var uzsmērēt kliņģerīšu tinktūru vai Bepanthene krēmu, kas ir vieglākas konsistences nekā ziede.
Naglu no kājas ārā neraut!
Ārā dzīvojoties, bērns var gūt plēstu vai durtu brūci, piemēram, savainojoties ar dēļa galu, zaru. Ja ir durta brūce, piemēram, pēdā iedūrusies nagla, rokā dēļa gals, to nekādā gadījumā nevajag raut ārā! Jābrauc pie ārsta ar visu naglu! Zane Ābola skaidro, ka bīstamība ir tajā, ka nazis vai nagla var būt bojājis kādu nozīmīgu asinsvadu, bet vienlaikus, iekšā būdams, to nospiež. Izņemot naglu ārā, atbrīvojas ceļš asiņošanai. Otrkārt, naglas vai zara izraušana ir ļoti sāpīga bērnam, tāpēc labāk lai to dara ārsts slimnīcā, kur svešķermeni izvelk saudzīgāk, anestēzijā.
Ja bērnam gadījies zaru uzdurt vēderam vai krūšu kurvim, nekad nevar zināt, cik brūce ir dziļa un vai nav gūts iekšējs bojājums. Tad gan uzreiz jābrauc uz slimnīcu, vēlams – ar ātro palīdzību!
Maza skabarga aiz naga vai ādas nav nekas sevišķs. Taču, ja aizķērusies liela skabarga, kādreiz, izvelkot to, tāpat kaut kas paliek iekšā, tāpēc reizēm labāk aizbraukt pie ārsta un izņemt skabargu līdz galam. Protams, no visa, kas palicis, organisms pats cenšas atbrīvoties, strutojot vai atlikušo iekapsulējot. Taču tikpat labi var sākties arī iekaisums, tāpēc, ja brūces vietā parādās apsārtums vai izdalījumi, jādodas pie ārsta un jāskatās, vai nav ieperinājusies infekcija. Āda mums ir aizsargorgāns – jo plašāka brūce, jo lielāka infekcijas iespēja.
Šūt vai nešūt?
Jebkura brūce vairāk vai mazāk asiņo, sevišķi asiņo rokas, pirksti, seja, jo tur ir daudz asinsvadu. Ja brūce stipri asiņo, tai jāliek virsū spiedošs pārsējs – marles rullītis, lakatiņš vai jebkas cits – un uz brūces viegli jāspiež. Kad asiņošana apturēta, ved bērnu uz traumpunktu.
Ja brūce ir lielāka, vienmēr pastāv jautājums – šūt vai nešūt. To var saprast, skatoties pēc brūces izmēra. Šūšanas mērķis ir aizvērt brūci, lai tajā nesaiet mikrobi un lai pēc tam ir mazāka rēta.
Ja ir maza, griezta vai sista, līdz puscentimetru liela brūce, to var nešūt, ja brūce ir lielāka par puscentimetru, parasti liek šuves.
Vēl viens kritērijs – ja brūce ir liela, dziļa, atkārusies, ja karājas ādas lēveris, vienmēr bērnu labāk vest uz traumpunktu, kur ārsts izvērtēs, ko konkrētajā situācijā labāk darīt. Pie ārsta bērnu vajadzētu vest arī tad, ja brūce ir sejā, galvā – tad stipri asiņo un vecākiem var būt grūti saprast, cik gūtā trauma ir nopietna. Šuves bērniem liek Bērnu slimnīcā, un to vajadzētu darīt arī jebkuras citas slimnīcas neatliekamās palīdzības nodaļās. Brūces uz sejas parasti šuj Rīgas Stradiņa universitātes Stomatoloģijas institūtā.
Zane Ābola gan atzīst, ka rēta pēc traumas paliks vienmēr. Arī tad, ja rētu sašuj, tās izskats atkarīgs no tā, kā sašūts, kādi diegi izmantoti, bet vēl vairāk atkarīgs no bērna organisma. Ja vecākiem vai pašam bērnam pēc traumām parasti paliek redzamas rētas, rēta nebūs pārāk glīta. Protams, vēlāk pastāv iespēja rētu mazināt, izmantojot dažādas ziedes, gelus, speciālus plāksterus, kas šķīdina rētu. Tāpat rētu, sevišķi, ja tā ir liela, var apstrādāt ar lāzeru, taču to dara tikai pēc tam, kad izņemti diegi.
Populārākie raksti
Trakumsērga ir nāve!
To, ka mājas mīluļiem ir asi nagi, sevišķi kaķiem, zina gandrīz katrs bērns. Ja bērnu saskrāpējis pašu mājas kaķis vai mazliet ar zobiem rokā ieķēris pašu suns, lielākoties nekas nav jādara. Tomēr Zane Ābola iesaka skrāpējuma vai koduma vietu vismaz nomazgāt ar ūdeņraža pārskābi vai joda ūdens šķīdumu, vai ar visparastākajām bērnu ziepēm. Dzīvnieku kostās brūces dzīst sliktāk, tām ir lielāks risks iekaist, jo dzīvnieka mute nav sevišķi tīra.
Ja iekodis svešs kaķis, suns, žurka, ja pastāv aizdomas, ka dzīvnieks varētu būt slims, bērns nekavējoties jāved uz slimnīcu, kur bērnu vakcinēs pret trakumsērgu. Tas jāizdara 72 stundu laikā pēc kodiena. Risks mūsdienās iegūt trakumsērgu nav liels, taču tam jāpievērš uzmanība, jo trakumsērga nav slimība, bet nāve, uzsver bērnu ķirurģe. Lai ārsts spētu novērtēt trakumsērgas risku, svarīgi, lai vecāki spētu pastāstīt, kāds dzīvnieks, kurā vietā un kādos apstākļos iekodis, vai dzīvnieks bijis vakcinēts.
Brīvā dabā zemi vai ceļmallapu?
Tā kā traumas biežāk bērns gūst brīvā dabā, kad pa rokai ir dabas piedāvātie līdzekļi, var izmantot tos. Piemēram, ja gūts neliels nobrāzums, pie tā var pielikt tīru ceļmallapu. Ja brūce ir liela, dziļa, ceļmallapa nepalīdzēs.
Zane Ābola noteikti neiesaka uz atklātas brūces likt zemi, jo tā ir pilna ar dažādām baktērijām, kas var izraisīt infekciju.
Zemi var pielikt, ja iekodusi bite vai lapsene, – tā palīdz atvilkt pampumu, un arī bērnam tā ir interesantāk.
Interesanti!
Medicīnā pastāv kaķa skrāpējuma slimība, to izraisa uz kaķa nagiem esošās baktērijas. Šī slimība nav nemaz tik reti, tās gadījumā palielinās tuvākie limfmezgli, piemēram, padusē tajā rokā, kurā ieskrāpēts. Parasti slimība pāriet pati, dažreiz vecāki to pat nepamana. Ja rodas sastrutojums, jādodas pie ārsta un slimība jāārstē.
