Rīga +2°C 
Novērtē rakstu
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Skolas gaitas un stress
Skolas gaitu uzsākšana var izraisīt bērnam ne vien prieku par skolas draugu satikšanu, bet arī satraukumu un stresu. Ģimenes ārste Z.Zitmane uzsver – šajā laikā nevajadzētu bērna režīmu pārblīvēt ar dažādām aktivitātēm un pulciņiem, kas rada papildus slodzi un satraukumu. Vismaz stundu dienā bērnam jādod brīvs laiks, kurā var darīt, ko vēlas, un ieteicams šo laiku pavadīt svaigā gaisā.
Ja redzat, ka bērns ir satraucies par gaidāmajām skolas gaitām, ir jāsaprot, kāpēc bērns uztraucas par skolu, un jācenšas šīs problēmas atrisināt.
Pirms mācību uzsākšanas pirmajā klasē stresu visbiežāk rada neziņa, par to, kas skolā notiks. Ir svarīgi ar bērnu runāt un skaidrot, kā viss notiks. Ja iespējams, vēlams jau pirms pirmās skolas dienas iepazīties ar klases audzinātāju, apskatīt skolas telpas, lai bērns justos drošāk.
Bērnam skolā jājūtas labi, citādi uztvert mācību vielu būs grūtāk, tāpēc, ja bērns skolas vidē nejūtas labi, tas jāizrunā gan ar pašu bērnu, gan skolotājiem, lai noskaidrotu problēmas cēloņus un to pēc iespējas ātrāk novērstu.
Smagā skolas soma
Būtiska skolēnu ikdienas dzīves sastāvdaļa ir skolas soma. Tādēļ tās izvēle ir jāveic īpaši rūpīgi, lai nenodarītu kaitējumu bērna stājai un veselībai. Z.Zitmane skaidro, ka ir normatīvi, kas nosaka, cik smaga soma drīkst būt konkrēta vecuma skolēniem – somas svaram nevajadzētu pārsniegt 10% no bērna svara. Šo svaru nav vēlams pārsniegt, jo tas var būtiski ietekmēt skolēna stāju visu atlikušo mūžu. Izvēloties somu, jāizvēlas tāda, kurai ir platas lences, cieta muguras daļu un lenču garums ir regulējams. Tāpat ļoti svarīgi ir bērnam paskaidrot, ka soma jāliek uz abiem pleciem, un somas lences jāuzregulē bērnam atbilstošā augstumā. Vēlams izvēlēties somu ar atstarotājiem, kas skolēnu pasargās tumšajā laikā.
Pareiza sēdēšana
Atsākoties skolas gaitām, bērniem vairāk laika sanāks pavadīt pie skolas soliem un mājās pie mājasdarbu pildīšanas, savukārt ilgstoša sēdēšana nenāk par labu veselībai. Taču, kā stāsta Z.Zitmane, no ilgās sēdēšanas sliktās ietekmes var izvairīties, sēžot pareizi.
Krēslā jāsēž līdz galam, ķermeņa augšdaļu un galvu turot taisni vai nedaudz pieliecot uz priekšu, pēdām jābūt atbalstītām pret zemi, rokas jāatbalsta pret galda virsmu.
Jāparūpējas arī par pareizu darba vietas apgaismojumu – labročiem gaismai jākrīt no kreisās, bet kreiļiem – no labās puses. Nevajadzētu sēdēt ilgāk par 30–40 minūtēm. Ik pa laikam jāpastaigā vai jāizstaipās. Lai veidotos pareiza stāja, bērnam ikdienā jābūt pietiekami fiziski aktīvam – fiziskām aktivitātēm jābūt vismaz vienu stundu dienā katru dienu.
Skolas pusdienas un našķi
Dodoties uz skolu un bērnam kļūstot arvien patstāvīgākam, arvien lielāks ir vilinājums bērnam pašam sev izvēlēties dažādus neveselīgos našķus. Tādēļ ģimenes ārste aicina vecākus motivēt bērnu skolā ēst veselīgi un mazāk patērēt dažādus našķus.
Ja dodat bērnam uz skolu līdzi kādas uzkodas – lai tie ir svaigi augļi un dārzeņi, nevis saldumi vai miltu izstrādājumi! Tādējādi veidosies veselīgāks ieradums.
Gatavojot ēdienu mājās, bērns jāpieradina ēst dažādus ēdienus, lai skolā ēdieni būtu jau pazīstami. Savlaicīgi jāiepazīstina bērns ar veselīga uztura pamatprincipiem, lai viņam veidotos izpratne, kas ir veselīgs ēdiens un kas nav.
BENU Aptiekas farmaceite Zanda Ozoliņa uzsver – izvēloties vai gatavojot našķus bērniem, svarīgi ir pievērst uzmanību cukura sastāvam, katri norādītie 4 grami atbilst vienai tējkarotei cukura. Saldumi nav vienmēr slikta lieta, taču daudz ieteicamāk ir saldējumu, šokolādi vai saldinātos dzērienus aizstāt ar augļiem – gan žāvētiem, gan svaigiem.
Būtu ieteicams bērnam pašam ļaut izvēlēties sev vēlamo pārtiku. Protams, sekojot līdzi, lai tie nav tikai saldumi, čipsi un saldinātie dzērieni. Māciet bērnu papildināt savus ikdienas ēdienkarti ar svaigiem augļiem un dārzeņiem, tā nemanāmi ieaudzinot, ka, piemēram, dārzeņi nav nekas negaršīgs! Īpaši tagad, tuvojoties rudenim, vietējo dārzeņu un augļu izvēle ir īpaši plaša. Viena no gardākajām rudens veltēm ir ābols, kas būs laba uzkoda bērnam. Tāpat ikdienas uzkodas var papildināt ar sukādēm, piemēram, no ķirbja, rabarberiem vai cidonijām, kas arī būs vitamīniem bagātas. Ja ikdienas ģimenes ēdienkarte ir sabalansēta, tad papildus uzņemt vitamīnus nav nepieciešams.
Vīrusu un saaukstēšanās laiks
Atsākoties skolas un bērnudārzu gaitām, bērni vairāk uzturēsies kopā telpās. Tas palielina arī dažādu vīrusu izplatīšanās riskus. Ārste iesaka pamatprincipus, kas palīdzēs pasargāt bērnu veselību:
- mācīt bērniem pareizi un pietiekami bieži mazgāt rokas;
- pārrunāt, kā pareizi rīkoties, šķaudot un klepojot;
- stiprināt bērna imunitāti – ar pilnvērtīgu uzturu, miegu, rūdīšanos;
- ja bērns no rīta jūtas slikti, piemēram, ir temperatūra, iesnas, klepus, tad tajā dienā nevajadzētu vest uz skolu vai bērnudārzu, lai neaplipinātu pārējos bērnus.
Atgriežoties bērnudārzā…
Covid-19 dēļ daudzi bērni bērnudārzā nav bijuši gandrīz pusgadu, tāpēc, iespējams, ka bērnam jau ir aizmirsies, kā tur bija, stāsta ģimenes ārste. Ar bērnu jārunā – jāpalīdz atcerēties, kāds bija bērnudārza dienas režīms, jāatgādina par bērna draugiem, audzinātājām.
BENU Aptiekas farmaceite Zanda Ozoliņa iesaka, bērniem atgriežoties bērnudārzos, neaizmirst stiprināt imunitāti ar dabīgiem līdzekļiem, kā, piemēram, plūškoka vai smiltsērkšķu sulu. Ja bērns pēc bērnudārza ir nemierīgs, talkā var nākt magnija saturoši uztura bagātinātāji, kas mazinās stresu un palīdzēs bērnam labāk iemigt. Ja vecākiem ir iespēja, labs risinājums ir pastaigas svaigā gaisā, kas būs gan fiziska aktivitāte, gan ģimenei kopīgi pavadīts brīvais laiks.
Trīs galvenie ieteikumi vecākiem
- Lai nebūtu grūti agri celties, bērns jau laikus jāradina mosties arvien agrāk. Vēlams pakāpeniski modināt bērnu katru dienu 10–15 minūtes agrāk nekā iepriekšējā dienā.
- Ja bērns uzsāk mācības 1. klasē, vecākiem ik dienas jāieplāno vairāk laika, ko veltīt bērnam – lai bērnam būtu iespēja izrunāt visas aktualitātes un laikā, kad viss ir jauns, bērns zina, ka vienmēr var paļauties uz saviem vecākiem.
- Ja bērnam skolā ir kādas problēmas, tās jāpalīdz atrisināt. Nedrīkst bērna dzīvi atstāt pašplūsmā. Bērnam jāļauj būt patstāvīgam, bet jāsniedz arī drošības izjūta, lai bērns zinātu – ja vajadzēs palīdzību, vecāki palīdzēs.
