Grūtniecei jārēķinās, ka vajadzēs atbalstu
Gaidot mazuli vienai, ir svarīgi nepārvērtēt savus spēkus. «Mēs katra krīzes situācijās reaģējam atšķirīgi: kāda uzreiz jūtas bēdīga, citai, gluži pretēji, ir daudz enerģijas un sajūta, ka ar visu tiks galā viena. Tomēr zīdaiņa aprūpe ikvienai mammai prasa daudz resursu, īpaši tad, ja tas ir pirmais bērniņš,» stāsta klīniskā psiholoģe Kristīne Dūdiņa.
Jārēķinās ar to, ka topošajai un jaunajai māmiņai spēka ir mazāk, – tā ir jebkurā jaunajā ģimenē, arī tādā, kurā bērnu gaida un audzina abi vecāki. Sievietei ir fiziski mazāk spēka, psiholoģiskas un hormonālas pārmaiņas, un tas viss ietekmē gan viņas noskaņojumu, gan darbaspējas.
Sieviete var piedzīvot izdegšanu, var justies vainīga, ka nespēj tikt galā un būt vienlīdz laba dažādās jomās, un visi kopā šie faktori palielina depresijas risku.
Tad ir svarīgi, lai ir kāds, kas parūpējas par sievieti, lai viņa savukārt var rūpēties par bērnu. Tā var būt draudzene, mamma vai arī tālāki radinieki. Būtiski ikdienā lūgt palīdzību vairākiem cilvēkiem, nevis tikai vienam, lai draugs vai radinieks nejūtas vainīgs, ja nespēj vienmēr būt klāt, – re, kā viņa viena, un es nepalīdzu, atgādina Kristīne Dūdiņa.
«Varbūt jaunajai māmiņai ir brīnišķīgi kaimiņi, piemēram, kāda sieviete gados, kas var pastaigāt ar bērnu ratiņos, kamēr viņa iztīra māju vai nosnaužas?» iesaka Dace Čible. «Savukārt, ja jaunajai māmiņai nav neviena emocionāli tuva cilvēka, viņa var meklēt profesionālu atbalstu. Grūtniecēm tās ir dūlas, bet jaunajām māmiņām – PEP mammas.»
Tētis gatavs iesaistīties
Pat ja sieviete ir palikusi viena, ir pat ļoti vēlami, ja arī tētis var un vēlas iesaistīties rūpēs par mazuli. (Tas, protams, neattiecas uz situācijām, kad viņa klātbūtne var būt kaitējoša mazulim vai sievietei.)
Tomēr šķirtajiem tētiem, kuri ir gatavi iesaistīties bērna aprūpē, jāņem vērā kāds aspekts – sieviete grūtniecības un pēcdzemdību periodā ir īpaši jūtīga, tāpēc pat vislabākie nodomi viņai palīdzēt var beigties ar fiasko.
«Mammai šajā laikā ir dabiska tieksme aizsargāt savu bērnu,» stāsta Kristīne Dūdiņa, «tāpēc labākais, ko tētis var darīt, – piedāvāt savu palīdzību un jautāt sievietei, kas viņai nepieciešams, vienlaikus rēķinoties, ka viņai var būt grūti tikt galā ar emocijām un pieņemt palīdzību no bijušā partnera, īpaši, ja attiecības izjukušas nesen.»
Kādu palīdzību var piedāvāt tētis? Var atvest ēst, iziet pastaigā ar bērnu, nonest vai uznest ratus uz dzīvokli augšējos stāvos. Sākumā var būt norunāts regulārs laiks, kad tētis ciemojas pie mammas un bērna. Jāpieņem, ka sievietei var vajadzēt laiku, lai pierastu pie vīrieša klātbūtnes bērna dzīvē pēc šķiršanās. Esot šajā procesā, abiem būtu svarīgi paturēt prātā, ka jebkāda veida cīņa par bērnu nenāk par labu viņa labsajūtai.
Jā, esmu viena
Sieviete, kura audzina bērnu viena, ne vienmēr patiešām jūtas kā zaudētāja un situācijas upuris. Gana daudz sieviešu apzināti izvēlas šādu scenāriju, uzzinot, ka partneris nevēlas iesaistīties, vai arī ieņemot mazuli mākslīgās apaugļošanas ceļā.
Ja sieviete tomēr ir pamesta, svarīgi neizvairīties no šīs tēmas un neizlikties, ka nav nekādas atšķirības starp divu vecāku ģimeni un audzināšanu vienai, iesaka Dace Čible.
Ir svarīgi pieņemt, ka situācija ir tāda, kāda ir. Pateikt sev – jā, es gaidīšu bērniņu viena. Turklāt ne vienmēr gaidīšana divatā ir labākais variants – ja starp partneriem nav mīlestības un pozitīvu izjūtu, reizēm tiešām labāk gaidīt vienai, pamazām pieņemot arī to, ka tāpēc viņa nav nevērtīgāka par citām sievietēm.
«Var būt sāpīgi un skumji, redzot, ka citai sievietei vīrs nes ziedus uz dzemdību namu, ka abi partneri kopā apmeklē pirmsdzemdību kursus. Tad svarīgi, lai sievietei ir kāds, ar kuru parunāt un kurš uzklausa,» saka Dace Čible. «Vienlaikus ir vērts saprast, kas tad ir labāk – mīlestībā un harmonijā audzināt bērnu vienai vai dzīvot naidīgās un dusmu pilnās attiecībās, kas neapšaubāmi ietekmē arī bērnu. Ja attiecības nav harmoniskas, reizēm labāk, lai ir tikai mamma, kas mīl.
Turklāt neviens nav teicis, ka ģimenē jābūt konkrētam cilvēku skaitam, kas mīl un priecājas par bērnu. Tuvinieku lokā var būt gan vecvecāki, gan mammas māsas un brāļi. Un galu galā laika gaitā sievietei iespējams piedzīvot jaunas partnerattiecības, kas būs labvēlīgas arī bērnam.»
Ieteikumi, kā justies labāk:
- Neaizmirsti par laiku sev! Nav atšķirības, vai bērniņu audzini viena vai kopā ar vīrieti, jebkurai jaunajai māmiņai ir svarīgi iemācīties izbaudīt mirkli kopā ar bērnu un arī būt vienatnē ar sevi. To paveikt var palīdzēt, piemēram, baseina apmeklējums, grūtnieču joga, kurā var apgūt prāta atbrīvošanu, koncentrēšanos uz savu ķermeni.
- Centies saglabāt līdzsvaru! Ļoti svarīgi saglabāt līdzsvaru un apmierinājumu dažādās dzīves jomās – gan attiecībās, gan sevis realizēšanā, gan atpūtā un prieka gūšanā. Ja kāda no šīm jomām nav piepildīta, pastāv lielāks risks iekrist depresīvās izjūtās. Lai cik saspringta ir ikdiena ar mazuli, jaunajai mammai svarīgi atrast laiku ne tikai sadzīviskajām lietām, bet arī savam hobijam, piemēram, vingrošanai, zīmēšanai, varbūt meditācijai.
- Iemācies atpazīt brīžus, kad laiks atpūsties!
- Kad jūtamies nomākti, viss rādās drūmākās krāsās. Savukārt drūmās domas nomāktību pastiprina vēl vairāk. Ir svarīgi tajās neieslīgt un pārtraukt tikai malt un malt uz riņķi domas par to, kāpēc dzīvē tā neiet. Tas nav produktīvi, turklāt ilgtermiņā var radīt ne tikai emocionālas, bet arī fiziskas slimības. Šādos brīžos ir svarīgi ļaut sev paņemt atelpu un pajautāt: ko es šobrīd varu izdarīt, lai justos labāk? Var palīdzēt pastaiga, saruna ar draudzeni, mūzikas klausīšanās, duša.
- Atrodi pozitīvo arī ikdienā! Katru dienu mēģini ieraudzīt konkrētu pozitīvu lietu, kas ir notikusi vai nu mazuļa sasniegumos, vai pašas personiskajā dzīvē.
- Attīsti ieradumus, kas vairo dzīvesspēku! Viens no tiem ir nelielas fiziskās aktivitātes katru dienu.
- Meklē sev līdzīgos! Būtiski ir satikties ar cilvēkiem, kam ir līdzīga pieredze, – tas palīdz radīt sajūtu, ka neesi viena, jo draugi dažreiz nav gana labs atbalsts, ja viņiem ir citāda pieredze. Var palīdzēt arī atbalsta grupas, kurās tiekas citi vecāki, kas bērnus audzina vieni.