Kā daba mums devusi spēju elpot, staigāt un ēst, tāpat tā sievietes apveltījusi ar spēju zīdīt mazuli. Līdz ar to bērniņa zīdīšana ir fizioloģiska norma, nevis īpašs sievietes sasniegums, pārliecināta vecmāte Aiva Zeidmane. Bērniņa ēdināšanā Pasaules veselības organizācija (PVO) noteikusi četras izvēles, rindojot tās šādā secībā: pirmkārt, mazais ēd no mammas krūts, otrkārt, mazais ēd mammas atslauktu pienu, treškārt, mazais ēd citas mammas pienu, ceturtkārt, mazais ēd piena maisījumu. Tāpēc, gaidot mazuli un domājot gan par sevi, gan bērniņam piemērotāko uzturu, godīgi atbildi – vai, izdarot izvēli ikdienā vai ēdinot vecākos bērnus, tu vispirms izvēlies ceturto piedāvājumu vai tomēr pirmo, otro?
Ko labu zīdīšana tev dod?
Ātrāk saraujas dzemde, un ir mazāka pēcdzemdību asiņošana – zīdot bērniņu, dzemde ātrāk saraujas līdz pirmsgrūtniecības izmēram. Jo dzemde labāk saraujas, jo ir mazāka asiņošana. Tā notiek, jo zīdīšanas laikā tavās smadzenēs izdalās oksitocīns – zīdīšanas hormons, kas palīdz tecēt pienam, veicina piesaisti bērniņam, savelk dzemdes muskulatūru. Tu to jūti kā atsāpes – viļņveida savilkšanos vēderā.
Vieglāk atjaunojas dzelzs rezerves – lai gan deviņus mēnešus tev nav bijušas mēnešreizes, dzemdībās tu zaudē aptuveni 100 līdz pat 500 mililitriem asiņu, turklāt dzelzi no tevis paņem arī mazulis. Ja zīdi bērniņu pēc pieprasījuma, tev mēnešreizes atsākas vēlāk, nekā ja nezīdi mazo vai dari to noteiktā režīmā, piemēram, ik pēc trim stundām. Ja mazuli nezīda, mēnešreizes atjaunojas vidēji pēc sešām līdz astoņām nedēļām, ja zīda – pēc pusgada vai vēl vēlāk. Tas nozīmē, ka šajā laikā tev izkrīt vairāki cikli un dzelzs rezerves var pieaugt. Lai gan zīdīšanas laikā dzelzs izdalās ar pienu, tas, ko mazulis apēd, ir mazāk, nekā iztek mēnešreižu laikā. 2002. gadā veikts pētījums* apliecina, ka sievietēm, kas ekskluzīvi zīda mazuli, ir mazāks pēcgrūtniecības anēmijas (mazasinības) risks.
Mazāks osteoporozes risks – ilgus gadus mums stāstīja, ka piena ražošanai vajag daudz kalcija un citu mikroelementu, kas tiek paņemti no māmiņas ķermeņa. Veselības aprūpes speciālisti bija kļūdaini pieņēmuši, ka sievietei no zīdīšanas paaugstinās osteoporozes (skeleta slimība, kas padara kaulus trauslus) risks. Pēdējās desmitgadēs veikti pētījumi rāda, ka, pārtraucot zīdīšanu, kaulu blīvums atjaunojas un pat palielinās, turklāt arī tad, ja drīzumā iestājas nākamā grūtniecība. Ilgstoši pētot pēcmenopauzes vecuma sievietes, nav radušies pierādījumi, ka tām, kuras zīdījušas bērnus, osteoporoze būtu biežāk, nekā tām, kas nav to darījušas. Vēl vairāk – šobrīd uzskata, ka ilgtermiņā zīdīšana palielina kaulu stiprumu un samazina osteoporozes risku, jo zīdīšanas laikā ķermenis saņem signālu, kas mudina atjaunot kalcija rezerves, bet nezīdot šāds signāls netiek dots.
Vēlāk atgriežas auglība – ekskluzīva zīdīšana diennakts laikā kalpo kā dabīga ģimenes plānošanas metode, kas nodrošina pat 98–99% efektivitāti, ja vien šo metodi precīzi ievēro! Lai šī metode darbotos, jābūt trim būtiskiem nosacījumiem: 56 dienas pēc dzemdībām nav atsākušās mēnešreizes; mazulis jāzīda bieži – dienā un naktī; bērniņš ir ne vairāk kā sešus mēnešus vecs. Precīzāku informāciju par šo metodi meklē mājas lapā augliba.lv, sadaļā Par auglību.
Izmantojot šo ģimenes plānošanas metodi, vecmāte Aiva Zeidmane tomēr iesaka būt uzmanīgai, jo viņas praksē bijušas sievietes, kam nav bijušas nevienas mēnešreizes, viņas mazuli zīdījušas arī naktī un tomēr tikušas pie nākamā bērniņa. Aiva pieļauj, ka sievietes ķermenis tādējādi sadala savus iekšējos resursus – pirmām kārtām dod spēku, lai ražotu pienu, un, ja spēka pietiek, notiek ovulācija, kaut mēnešreizes vēl nav bijušas.
Mazāks krūts vēža risks, īpaši pirmsmenopauzes vecumā. Lai krūts vēža risks tiešām samazinātos, būtisks ir kopējais zīdīšanas ilgums. Izpētīts, ka sievietēm, kas zīdīja bērnu 25 mēnešus un ilgāk, risks saslimt ar krūts vēzi samazinājās par 33%. Krūts vēža risks samazinās arī tad, ja bērnu zīda četrus līdz sešus mēnešus. 47 pētījumu apkopojumā secināja, ka katri 12 zīdīšanas mēneši krūts vēža risks samazina par 4,3%.
Interesanti, ka zīdīšana mazina arī olnīcu vēža risku. Ja sieviete mazuli zīda, šis risks sarūk par 14%, bet, ja zīdīšana ir ilgāka par 18 mēnešiem, risks samazinās par 34%. Katrs zīdītais mēnesis risku samazina par 2%.
Labvēlīga ietekme uz cukura un holesterīna līmeni asinīs – izpētīts, ka sievietēm, kam bijis grūtniecības diabēts un kas zīdīja bērnu, cukura līmenis bija zemāks nekā tām, kas nezīdīja. Sievietēm, kam pirms grūtniecības bija 1. tipa diabēts, zīdīšanas laikā nepieciešams mazāk insulīna, jo cukura līmenis pazeminājies. Viss ir vienkārši – mazulis ar pieniņu apēd lieko cukuru!
Labāk pazūd liekie kilogrami – gaidot bērniņu, ķermenis deviņus mēnešus krāj tauku spilventiņus jeb rezerves zīdīšanas sākšanai. Pēc mazuļa piedzimšanas uzkrājumus, protams, gribas dabūt nost, un mazulis tam ir lielisks palīgs – viņš diennaktī apēd no 200 līdz 500 kilokalorijām – tas ir smags treniņš sporta zālē, ko mamma pēcdzemdību periodā nemaz nespēj paveikt.
Pilnvērtīgāks miegs un atpūta – izklausās neticami, jo mammām bieži vien tieši miega trūkst visvairāk. Taču, izrādās, zīdīšanas laikā ķermenis izdala hormonu holecistokinīnu un prolaktīnu, kas veicina miegainību un vieglāku aizmigšanu. Šie hormoni izdalās arī bērna ķermenī, turklāt piens satur arī nukleotīdus, kas aizmidzina bērnu. Ja tu ar bērniņu guli līdzās, tavs miega cikls sinhronizējas ar bērna ciklu, tādēļ tu pamosties, tiklīdz bērniņš sakustas, un viņam nav vajadzības skaļi raudāt, lai pievērstu tavu uzmanību.
Daba arī paredzējusi, ka zīdošas mammas miegs atšķiras no miega, kādā guļ nezīdoša mamma. Ar krūti barojošas sievietes lēnā jeb dziļā miega fāze naktī ir trīs reizes ilgāka, un tieši šajā miega fāzē notiek organisma atjaunošanās un enerģijas vairošanās. Šo iemeslu dēļ mazulis visbiežāk guļ tuvu mammai, lai zīdīšana būtu iespējama bez papildu celšanās un pilnīgas atmošanās. Tāpēc izmanto dabas dotās priekšrocības – ļauj mazulim gulēt blakus, nevis, cīnoties ar miegu, zīdi mazuli krēslā, gaidot, kad viņš aizmigs un viņu varēs nolikt gultiņā. Atceries un ievēro drošas kopāgulēšanas priekšnoteikumus.
Samazina pēcdzemdību depresijas risku arī tad, ja depresija bijusi jau grūtniecības laikā. Pavisam jauns pētījums apliecina, ka zīdīšanas ietekme var būt divējāda – ja esi plānojusi zīdīt bērnu un tas ir izdevies, pēcdzemdību depresijas risks samazinās par 64%. Ja esi plānojusi zīdīšanu, bet tā nav izdevusies, pēcdzemdību depresijas risks pieaug vairāk nekā divas reizes. Tas tikai apliecina, cik svarīgi neizdošanās gadījumā meklēt un saņemt zinoša speciālista palīdzību.
Veicina pieķeršanos mazulim un mieru. Oksitocīns un bēta endorfīni liek tev justies mierīgi un būt kontaktā ar bērniņu, sajust viņa vajadzības. Tā ir līdz galam neizpētītā hormonu ķīmija, kas notiek, kad tu lūkojies uz savu mīļo mazulīti un kad tev patīk, kā viņš zīž pienu un guldzinot to norij, un tev šis process sagādā labsajūtu. Jā, tā ir arī bauda, un daba tādu mums ir paredzējusi.
Ērtums un finansiālais izdevīgums – šeit vietā atcerēties seno gudrību, ka mātes piens vienmēr ir līdzi, vienmēr vajadzīgā temperatūrā, un tas neko nemaksā.
Kāpēc zīdīšana var neizdoties?
Zīdīšanas izdošanās vai neizdošanās lielā mērā atkarīga no tavas iekšējās sievišķības un tā, kā tu to pieņem. Anatomiskas īpatnības un fiziskas problēmas, kas rada šķēršļus zīdīšanai, patiesībā ir diezgan retas. Visbiežāk mammas sastopas ar pārejošām vai atrisināmām grūtībām, piemēram, kādā zīdīšanas brīdī sūrstošiem krūšu galiem.
Aiva Zeidmane visas, kam bijušas vai vēl būs zīdīšanas neveiksmes, uzmundrina un mierina, uzsverot: pat visveiksmīgākajai zīdītājai kaut reizi gadījusies kāda zīdīšanas problēma, tikai viņa to ir risinājusi un pacietīgi daudzas reizes likusi mazo pie krūts. Lai arī zīdīšana ir dabas dota spēja, tai ir jāgatavojas.
Ko vari darīt?
- Vispirms pašai sevī jābūt absolūtai pārliecībai, ka savu mazuli zīdīsi pati!
- Pieņem un saproti, ka sākot zīdīšanu vai zīdīšanas laikā vari piedzīvot grūtības.
- Rēķinies ar to, ka krūšu gali var sūrstēt, sāpēt, ka šad un tad piens sastrēgst un būs augsta temperatūra. Un jāzina, kā ar to tikt galā, tāpēc apmeklē zīdīšanas lekciju. Uz to jādodas kopā ar bērniņa tēti, jo tad mājās būs zinošs atbalstītājs, kas vakarā vai naktī būs tev līdzās. Ja saviem spēkiem netiec galā, meklē zīdīšanas speciālistu.
- Aizmirsti senos mītus un neklausi mammai vai vecmammai, kas tevi audzināja pavisam citos laikos un ar pavisam citu pieeju. Tavs piens nevar būt liess un tā nevar trūkt tāpat vien, un, ja arī tas ir zilgans, tad zini, ka tādu to padara pienā esošie B grupas vitamīni. Bet mazulis var raudāt daudzu citu iemeslu dēļ, kam nav nekāda sakara ar tavu pienu.
Arī bērnam tavs piens ir vislabākais!
- Mammas piens ir vispiemērotākais uzturs mazulim.
- Tas satur specifiskas vielas, piemēram, imunoglobulīnus, interferonu, lizozīmu un citus, kas stiprina bērna imunitāti.
- Mammas piens satur viegli pārstrādājamas olbaltumvielas, kas veicina centrālās nervu sistēmas attīstību un acs struktūru nobriešanu; specifiskus ogļhidrātus, kas nodrošina B grupas vitamīnu veidošanos; kā arī dzelzi ar īpaši augstu spēju uzsūkties, tāpēc zīdītiem mazuļiem reti novēro mazasinību.
- Zīdīts mazulis pirmajā dzīves gadā retāk saslimst ar caureju un citām gremošanas trakta problēmām, infekcijas slimībām un retāk piedzīvo alerģijas.
- Zīdītam bērnam veidojas taisnāka zobu rinda, jo zīdīšana palīdz pareizāk attīstīties žokļiem.
- Zīdīšana stiprina jau tā īpašo mammas un mazuļa saikni, palīdz viņam augt drošākam un laimīgākam, tā ir viņa pirmā mīlestības un attiecību pieredze.