Rīga +2°C 
Novērtē rakstu
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Covid-19 pandēmija un attālinātās mācības ir būtiski ietekmējušas skolēnu labbūtību. Tikai 50% skolēnu ir sabalansēts mācību režīms, bet 30% skolēnu ir pārslogoti, savukārt par 20% skolēnu ziņu nav, liecina Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) un fonda PLECS īstenotā EMU: Skolas pilotprojekta rezultāti.
PLECS izstrādātais digitālais atbalsta rīks audzināšanas darbā EMU: Skola no 2021. gada februāra līdz jūlijam tika testēta 15 Latvijas izglītības iestādēs. Pilotprojektā piedalījās vairāk nekā 4600 skolēnu un 4700 vecāku, kā arī 342 pedagogu un gandrīz 100 skolu direktoru un atbalsta personāla.
Lielākā daļa pilotprojekta dalībnieku atzinuši, ka neraugoties uz sākotnējo skepsi un to, ka visām inovācijām ir nepieciešams laiks, EMU: Skola ir ļoti noderīga un tai ir jākļūst par normālu procesu, kas integrējas skolas ikdienā. Pozitīvā pieredze un pirmie rezultāti skolām ir lielākā motivācija turpināt veidot mūsdienīgu skolēnu emocionālo vajadzību atbalsta sistēmu.
Citi lasa
EMU: Skola ietvaros notiek skolēnu, vecāku un skolotāju elektroniska anketēšana un rezultātu apkopošana digitālā platformā, ļaujot ātri identificēt bērnus un jauniešu, kuriem ir nepieciešams atbalsts. EMU: Skola arī piedāvā konkrētus metodiskos ieteikumus, atvieglojot skolām un to personālam darbu pie daļas no jauno IKVD un VISC standartu ieviešanas. Tāpat digitālais rīks atvieglo sadarbību starp audzinātājiem, atbalsta personālu un vecākiem. Skolas vadībai un izglītības pārvaldei sniedz nepieciešamos datus, lai plānotu nepieciešamos resursus, lai risinātu bērnu vajadzības.
PLECS EMU: Skola izdala trīs bērna funkcionēšanas stadijas. Pirmā – pilna funkcionalitāte, kad bērna emocionālās grūtības vai uzvedība netraucē realizēt bērna potenciālu. Otrā – apgrūtināta funkcionalitāte, kad ārējo vai iekšējo stresoru dēļ ir īslaicīgas emocionālas vai uzvedības grūtības, kas var radīt grūtības vienā vai dažās dzīves sfērās. Trešā – disfunkcionalitāte jeb stresa pārslodze, kad emocionālās un/vai uzvedības grūtības ir ilgstošas, būtiski traucējot bērna funkcionēšanu vairākās vai visās vecumposma attīstībai svarīgākajās sfērās.
“Zinātniskie pētījumi pierāda, ka, atbalstot bērnu emocionālās vajadzības, būtiski uzlabojas arī mācību sniegums. Skolas, kurās jūtas labi, arī mācās labi. Tāpēc Eiropas Savienības 2017. gadā izdotais dokuments “Joint Action on Mental Health and Wellbeing: Mental Health and Schools” rekomendē dalībvalstīm veidot skolas kā vietu, kurā visiem bērniem un jauniešiem ir pieejama emocionālo grūtību vai traucējumu agrīna identifikācija un prevencija,” norāda J. Erts.
EMU: Skolas risinājums nerada papildu slogu skolām, skolotājiem un vecākiem, tieši pretēji – tas palīdz daudz ātrāk identificēt problēmu un atrast risinājumu, kas citādi būtu aizņēmis daudz vairāk laika un visa veida resursu. Pieeja pilnībā atbilst visām personu datu aizsardzības prasībām, jo mūsu mērķis ir palīdzēt, nevis nosodīt. Skolēnu skrīninga rezultātus redz tikai vecāki un skolas atbildīgās personas.
EMU:Skolas pilotprojekts īstenots IZM finansēta pētījuma ietvarā par izglītojamo sociālemocionālās un mentālās veselības problēmu identificēšanas un risināšanas pieejas procesa un algoritma aprobāciju Latvijas skolās, kas norisinājās no 2021. gada februāra līdz jūlijam. Pilotprojektā piedalījās: Jelgavas 4.vidusskola, Cēsu Bērzaines pamatskola, Jelgavas Valsts ģimnāzija, Rīgas Mežciema pamatskola, Līvānu 1.vidusskola, Daugavpils Būvniecības tehnikums, Rēzeknes novada Verēmu pamatskola, Liepājas Valsts tehnikums, Rēzeknes novada Dricānu vidusskola, Smiltenes tehnikums, Liepājas Raiņa 6.vidusskola, Smiltenes tehnikuma Alsviķu teritoriālā struktūrvienība, J.Čakstes Liepājas pilsētas 10.vidusskola, Aizkraukles profesionālā vidusskola un Cēsu Pilsētas vidusskola.
