Rīga +5°C 
Novērtē rakstu
-
2
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Raksts no Ievas Dārzs arhīva
Pieredzē dalās Ilga Kumeliņa
- Stādaudzētavas Latroze saimniece.
- Rozes audzē kopš 1975. gada.
- Šopavasar uzpotēja 6000 rožu stādus, vairāk nekā 300 šķirņu.
Patiesībā jebkuru rozi Dienvidvācijā var uzlaist līdz mājas otrā stāva korei. Pati esmu redzējusi tādus tējhibrīdus. Tur ir cits klimats – siltāks –, un, ja vēl rozi kārtīgi pabaro, un viss notiek.
Pie mums, Latvijā? Arī tas pats – panākumu atslēga ir kopšana un barošana, un vēl jāizvēlas piemērota rožu grupa un šķirne. Kuplus, augstus, bagātīgi ziedošus krūmus veido parka rozes, un arī krūmrozi var izaudzēt divmetrīgu, bet – tad tās uz ziemu tiešām jāpieliec un kārtīgi jāsasedz. Jāsatuntulē. Jo, ja tikai skujas uzmetīsi virsū, krūma augša nosals un atkal būs jāgaida, kad roze izdzīs jaunos dzinumus, un krūms vasarā vairs nebūs tik dižs.
Citi lasa
Pati savā dārzā es krūmrozes īsti negribēju stādīt – šī paša banālā iemesla dēļ – eh, piņķerīgā segšana. Taču – mūžu dzīvo, mūžu mācies, un man šķiet, ka es pirmo reizi pēc šiem ilgajiem gadiem, kopš audzēju rozes, esmu tās atkodusi. Proti, rozes stipri jāmēslo, lai tās spēcīgi augtu un ziedētu. Šoziem man krūmrozes nebija segtas, un tās nosala līdz zemei. Pavasarī, kad vajadzēja pabarot siltumnīcā augošos balkona augus, izvilku ārā šļūteni un ik pa brīdi palaistīju arī rozes dobē. Tās ātri izdzina tik izcilus dzinumus, ka prieks!
Neskopojies, pabaro
Visu laiku es biju darījusi, kā grāmatās rakstīts, – agri pavasarī, tikko noņemts ziemas piesegums, apkaisa rozes ar amonija nitrātu; pēc divām nedēļām atkal ar to pašu; jūnija sākumā, kad jau parādījušies pumpuri, iedod mēslojums, kurā vairāk fosfora; pēc noziedēšanas vēlreiz pabaro ar kompleksajiem minerālmēsliem un tad, augusta vidū, iedod mēslojumu, kurā nav slāpekļa, toties ir daudz kālija…
Taču nu es nonācu pie jaunas atklāsmes – tas viss ir par maz, par maz! Rozes ir ārkārtīgi ēdelīgas. Ļoti. Siltumnīcā, kur rožu stādi aug podos, mēs tos kopā ar laistīšanu mēslojam katru dienu, bet, kad ir pamatīgs karstums vai ūdens nav sasilis, kādreiz divas vai trīs dienas nevar laistīt, un uzreiz jau jūtu – rozes uz tevi skatās šķībi. Iedodam viņām ēst, pēc brīža atkal ienākam siltumnīcā un jau redzam, kā tās atdzīvojušās.
Kad roze saņēmusi visu, kas tai tobrīd paticis un ir bijis vajadzīgs, zieds iekrāsojas tik skaisti, ka pat nevar pazīt šķirni.
Es savām rozēm dodu ūdenī šķīstošo mēslojumu Kristalon. Zaļais kristalons piemērots augšanas fāzē, dzeltenais ir ar paaugstinātu fosfora daudzumu – tātad labs ziedēšanas laikā, sarkanais satur krietni vairāk kālija, kas vajadzīgs augam nobriešanas fāzē. Rozēm īpaši patīk, ka trāpās mēslojumu iedot pirms lietus. Tas nekas, ka tūlīt līs! Aplaistām rozes ar minerālmēslu šķīdumu, pēc tam viņām papildus tiek vēl dabiskais mitrums, kas nokļūst līdz metru dziļajām saknēm, un tad otrā dienā uzreiz redzama atšķirība: lapas ir zaļi sārti violetas, virsma spīd kā lakota. Rozēm patīk arī smidzinājumi – barības vielas uzņemt caur lapām. Vasarā cenšos izvairīties no slāpekļa, citādi roze dzen stāvus dzinumus, bet man vajag, lai krūms ir kompakts un ziedīgs. Baroju līdz augusta vidum, lai dzinumi pagūtu uz ziemu nobriest.
Šķirnes, ja gribas divmetrīgu krūmu
‘Robusta’ ir fantastiska parka roze: ja ziemā dzimumi nosalst, tā sparīgi ataug un veido kuplu krūmu pāri galvai. Vispār šī roze būtu jānogriež gandrīz līdz zemei – daba to tā paredzējusi. Zinu, ka citi, kam dzīvžogā aug ‘Robusta’, katru pavasari to nopļauj ar trimmeri, atstājot vien 20–30 centimetru augstus žuburus. ‘Robusta’ atkal saaug un izskatās fantastiski.
Līdzīga ir ‘Hansaland’, 1,8 metrus augsta parka roze. Ziedi sarkanā krāsā, puspildīti, viena no agrāk ziedošajām. Tā arī, ja apsalst, uzreiz veido jaunu krūmu.
Lieliska ir parka roze ‘Rītausma’, izaug 2 metrus augsts spēcīgs krūms, ziemcietīgs. Ziedi lieli, pildīti, maigi rozā ar tumšāk rozā vidu, smaržīga, zied līdz salnām.
Pieradini vīteni!
Augumā lieli ir arī tā dēvētie pusvīteņi – vīteņrozes, kas no dabas nav sevišķi augstas, taču dzinumi izaug pamatīgi spēcīgi. No spilgti sarkanajām ļoti skaista ir ‘Santana’, kas parasti, ja tai ļauj, izaug 2,5–3 metrus augstu, taču to var arī piegriezt īsāku un audzēt kā krūmu.
Veco ‘New Dawn’ ar maigi rozā ziediem, ko uzskata par vīteņrozi, esmu redzējusi Krimuldas sanatorijā – biju izbrīnīta, cik labi tas izskatās kā augsts krūms, un zied līdz salam. Arī ‘White New Dawn’ – tas ir gaišāks, balts ar mazliet rozīgu nokrāsu. Šīs abas rozes var audzēt gan kā vīteni, gan kā krūmu. Man pašai patīk ‘Schneewalzer’, kuru selekcionējis Hans Jurgens Evers 1987. gadā. Vītenis ar smaržīgiem, ļoti pildītiem, lieliem, baltiem ziedi ar dzeltenīgu lāsojumu, dekoratīvu to padara tumši zaļais lapojums, zied visu vasaru līdz salnām. Izturīga šķirne. To arī var audzēt kā krūmu – nākamajā pavasarī piegriež un nelaiž uz augšu.
3 praktiķu ieteikumi, ja stādi rozi
1. Izvēlies vietu, kur to saule apspīd vismaz 5–6 stundas. Visaktīvāk rozes aug no rīta, tām patīk rīta saule.
2. Pirms rozes stādīšanas izveido 1 metru dziļu bedri un ielabo augsni ar kompostu un satrūdējušiem kūtsmēsliem.
3. Rozi stādi tik dziļi, lai potējuma vieta atrastos 5–10 centimetrus zem augsnes. Tas ir pirmais likums pret izsalšanu ziemā.
Ar ko atšķiras krūmu un parka rozes?
Parka rozes
- Augums – no 0,5 līdz 2 m.
- Ziemcietīgas. Veiksmīgi pārcieš mūsu ziemas bez piesegšanas. Bet ir arī ārzemnieces, kas tomēr jāpiesedz.
- Veido lielus, bagātīgi zarotus un ziedošus, kuplus krūmus.
- Pavasarī neapgriež, ja nav īpašas vajadzības.
- Sāk ziedēt agrāk nekā krūmrozes un priecē līdz salam.
Krūmrozes
- Augums – no 1,2 līdz 1,8 m.
- Pirms ziemas noteikti jāpiesedz.
- Zarots, kompakts, spēcīgi augošs krūms.
- Pavasarī apgriež apmēram 0,5 m augstumā, dažus dzinumu var atstāt garākus. Ziedpumpuri veidojas gan uz iepriekšējā, gan uz kārtējā gada dzinumiem.
- Ziedēt sāk jūnija beigās, jūlija sākumā un zied līdz rudenim.
No vienas šķirnes jāstāda nevis viens, bet vismaz trīs stādi 50 cm attālumā – grupā tās veido izcili kuplu krūmu un graciozi izskatās.
