Ziedkāposti rudens ražai? Stādi tagad!

Ziedkāpostu augšanai optimālā temperatūra ir 22–24 grādi, bet galviņu ieriešanai 14–16 grādi. Stādot dēstus jūnijā, dabīgā temperatūras gaita ir tuvu optimālajai, tāpēc ziedkāposti izaug ar lielām lapām un veido lielas galviņas. Par temperatūru gādā pati daba, bet tavs uzdevums ir nodrošināt augiem visu nepieciešamo.

Kuru šķirni?

Lielākā daļa sēklu sīkpakās pieejamo ziedkāpostu šķirņu ir piemēroti audzēšanai tieši rudens ražai. Latvijas sēklu tirgū šogad tika piedāvātas vairākas šķirnes.

• ‘Goodman’. Veca un ļoti droša šķirne. Sevišķi piemērota iesācējiem, jo piedod audzētāja kļūdas. Galviņas vidēji lielas, blīvas. Stāvas lapas aizsedz galviņu no saules, tomēr krasas dienas un nakts temperatūras svārstības mēdz izraisīt gaiši violetus (rozā) plankumus uz galviņas.
• ‘Sapporo’ F1. Vidēji agri ziedkāposti ar baltām, blīvām, līdz kilogramam smagām galviņām. Tās nekļūst rozā,  labi pacieš karstumu. Veģetācijas periods ir apmēram 80 dienas pēc izstādīšanas. Hibrīds piemērots audzēšanai no agra pavasara līdz rudenim.
• ‘Erfurter’. Veca, samērā agrīna šķirne audzēšanai agri pavasarī un rudens ražai. Izaug apmēram 70 dienās pēc dēstu izstādīšanas, veidojot baltas, blīvas, vidēji lielas galviņas.
•  ‘Oviedo’ F1. Agrīns hibrīds audzēšanai agri pavasarī vai rudens ražai. Veģetācijas periods 65–70 dienas pēc dēstu stādīšanas dobē. Galviņas 1–1,5 kg smagas, baltas, blīvas. Stāvas lapas labi aizsedz galviņas no saules stariem.
•  ‘Pionier’. Vidēji agrīna šķirne, paredzēta audzēšanai ražas ieguvei pavasarī, vasarā un rudenī. Rudens ražai sēklas sēj maija beigās, jūnija sākumā. Izstāda jūlijā 50 × 50 cm attālumā.
•  ‘Rober’. Vidēji agrīna šķirne audzēšanai no pavasara līdz rudenim. Rudens ražai sēj maija beigās, jūnija sākumā, izstāda jūlijā.

Zaļgani, violeti, oranži

Citi lasa

Līga Blaua

Dzīvesstāsts

Gada labākā aktrise Māra Mennika: Esmu bijusi starp dzīvību un nāvi

Ineta Meimane

Personības

Leldes Ceriņas pirmā intervija pēc šķiršanās: Biju salauzta tik dziļi, ka gribējās kliegt

Katrīna Jaunslaviete-Ķipure

Māja

Vai drīkst vākt malku valsts mežā?

Rudens ražai vari izaudzēt ziedkāpostus ar neparastu galviņas krāsu: zaļgani dzeltenu (Romanesko tipa šķirnes), violetu vai koši oranžu. Šādām šķirnēm mēdz būt garāks veģetācijas periods nekā baltajām. Arī raža krāsainiem ziedkāpostiem bieži ir mazāka, toties uzturvērtība augstāka, jo pigmenti, kas piešķir galviņām krāsu, ir bioloģiski aktīvas vielas, tostarp ar antioksidantu īpašībām.

‘Verde di Macerata’. Romanesko tipa šķirne ar gaiši zaļganām, gludām, ap 1–1,3 kg smagām galviņām. Izaug vidēji 100–110 dienās pēc pārstādīšanas.

‘Natalino’. Šī Romanesko tipa šķirne ir pavisam īpaša, tās galviņa ir nevis gluda, bet klāta ar spirālveida izaugumiem. Matemātikā šādas figūras sauc par fraktāļiem – varētu teikt, ka šī ir šķirne ar augstāko izglītību. Tā ir samēra vēlīna, izaug vidēji 110 dienās pēc pārstādīšanas, veido vidēji lielas galviņas. Trūkstot mitrumam, galviņām mēdz būt rūgtena piegarša, tāpēc nedrīkst aizmirst par laistīšanu.

• Angļu firmas Thompson & Morgan internetveikalā ir atrodams vairāku krāsu ziedkāpostu maisījums ar  nosaukumu ‘Coloured Headed Mix’. Tajā ietilpst hibrīdi  ‘Trevi’ F1 (Romanesko), ‘Tirza’ F1 (baltām galviņām), ‘Sunset’ F1 (oranžām galviņām) un ‘White Gold’ F1 (Romanesko ar izaugumiem uz galviņas).
• Šīs firmas piedāvājumā ir arī šķirne ‘Romanesco precoce’, kuras zaļgani dzeltenīgās galviņas ir klātas ar skaisti vītiem izaugumiem.



• Savukārt ASV firma Johnny Selected Seeds savā internetveikalā piedāvā hibrīda ‘Graffiti’ F1 sēklas. Tas ir pasaulē pirmais ziedkāposts ar koši violetu galviņu. Šis hibrīds  labi piemērots tieši rudens ražai un ir pārbaudīts arī Latvijas apstākļos.



• Johnny Selected Seeds piedāvā arī šķirnes ar oranžas krāsas galviņām ‘Flame Star’ F1 un ‘Cheddar’ F1.

Kā izaudzēt dēstus

Ziedkāpostus dēstiem sēj maija beigās vai jūnija sākumā. Tos audzē tāpat kā citu kāpostaugu stādus, izvēloties tās pašas kasetes un kūdras substrātu. Iesēj pa vienai sēklai katrā kasetes ligzdā apmēram 1  cm dziļumā, aplaista un apsedz ar plēvi mitruma saglabāšanai. Galvenā problēma ir atrast siltumnīcā brīvu vietu, jo tā jau ir pilna ar gurķiem, tomātiem un citiem augiem. Atceries, ka spožā saulē substrāts zem plēves mēdz strauji pārkarst, tādēļ dīgsti var aiziet bojā. Drošības labad plēvei virsū vēlams uzklāt agrotīkla kārtu. Sākot ar 3.–4. dienu pēc sējas, segums regulāri jāpaceļ un jāpaskatās, vai nav redzami pirmie asni. Siltā laikā tie mēdz parādīties negaidīti ātri. Tad plēvi noņem, bet agrotīklu var paturēt vēl dažas dienas līdz visiem sējeņiem atvērsies dīgļlapas. Dēstus laisti katru dienu, obligāti pievienojot ūdenim kādu komplekso mēslojumu. Kasetes ligzdas apjoms ir ļoti mazs, un, bieži laistot, barības elementi izskalojas, taču tie nepieciešami jauno augu attīstībai. Vasarā ziedkāpostu dēstus var izaudzēt apmēram 30 dienu laikā.

Ziedkapostu stādus šur tur tirgū vēl pārdod jūnija beigās. Pērc un stādi tik dobē! 

Kā aprūpēt uz lauka

Ziedkāpostus dēstus izstāda no jūnija beigām līdz 20. jūlijam, tātad laikus jāsagatavo vieta. Augsnē iestrādā mēslojumu YaraMila Cropcare ap 30–50 g/m². Sakņu infekcijas riska mazināšanai vērts iestrādāt arī Trihodermīnu vai – vēl labāk – Biomiksu.

Ziedkāpostus stādi 70 × 50 cm attālumā augu no auga. Vasarā tiem veidojas lielas lapas, un ir svarīgi, lai augiem pietiktu  vietas.

Taisnība amerikāņu rakstniekam Markam Tvenam, kurš ziedkāpostus salīdzināja ar universitātes studentiem – tiem patīkot labi paēst un kārtīgi iedzert. Ziedkāposti ir barības elementu prasīgi un patērē pat vairāk slāpekļa nekā galviņkāposti. Tas gan nenozīmē, ka slāpeklis jādod kaudzēm. Vasaras vidū šis elements jau pats sāk atbrīvoties no organiskās vielas augsnē. Divas nedēļas pēc izstādīšanas ziedkāposti jāpabaro ar kādu komplekso mēslojumu, lai augi saņemtu nepieciešamos mikroelementus, kuru augsnē bieži vien trūkst, un kalciju.

 Jau sengrieķu agronoms Teofrasts sacījis, ka kāposti dzer kā zirgi – spaini ūdens dienā –, un tā tas ir joprojām. Rūpīgi laistītiem un pareizi mēslotiem ziedkāpostiem veidojas lielas lapas. Un – jo lielāka lapu rozete, jo brangākas galviņas izaug rudenī. Protams, vari negaidīt līdz galviņa izaugs ap  kilogramu smaga, un novākt to ātrāk. Lielākā daļa pieminēto šķirņu ir hibrīdi, tādēļ to raža ienākas aptuveni vienā laikā. Protams, neviens negribēs ēst ziedkāpostus katru dienu, tāpēc labāk tos novākt pakāpeniski.

Kā nosargāt

Jūlijā bieži vien ir karsts, tāpēc augiem grūti uzņemt kalciju un svarīgi tos regulāri smidzināt ar kalciju saturošiem līdzekļiem – kalcija nitrātu vai – vēl labāk – ar CalMax. To dari no rīta, kamēr augu lapas vēl ir spirgtas. Karstā, sausā laikā dienas vidū tās jau mēdz būt apvītušas un nespēj uzņemt mēslojumu. Pieredze liecina, ka kalcija trūkums veicina ne tikai krustziežu sakņu augoņu, bet arī bakteriālās puves attīstību.

Ziedkāpostus mēdz bojāt kāpostu un rāceņu balteņu (Pieris brassicae un P. rapae), kā arī kāpostu pūcītes (Mamestra brassicae) kāpuri. Tie strauji attīstās tieši jūlija beigās, augustā. Nav vērts smidzināt insekticīdus uz taureņiem, jācīnās tieši ar kāpuriem. Parasti dārzā nav vairāk par 10–20 ziedkāpostu augu, tāpēc iespējams tos visus regulāri apskatīt un, atrodot lapu apakšpusē kaitēkļu oliņas, tās vienkārši iznīcināt. Jau izšķīlušos kāpurus nolasi ar rokām.

Ja tas šķiet nepatīkami, kāpurus apkaisi ar cukuru vai sāli – šie produkti bojā kāpuru apvalkus, un tie iet bojā.

Augustā ziedkāposti var inficēties ar sausplankumainību (Alternaria sp.), kas bojā ne tikai lapas, arī uz galviņām veidojas sīki, tumši punktiņi, ko bieži kļūdaini skaidro ar bora trūkumu. Zemnieki šīs infekcijas ierobežošanai lieto fungicīdus, taču, ja šie līdzekļi nav pieejami, atliek censties nodrošināt augus ar pilnvērtīgu mēslojumu, proti, lietot kompleksos mēslojumus, lai stiprinātu pašu augu pretošanās spējas.