Rīga -1°C 
Novērtē rakstu
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Konsultē Ilga Viņķele:
- Audzē ap 300 īrisu šķirņu, pati radījusi 130 šķirnes.
- Viņas radītās īrisu šķirnes iekļautas Nacionālā botāniskā dārza Latvijas šķirņu virtuālajā slavas zālē.
Kas notiek selekcijā?
Pati beidzamajā laikā ar īrisu selekciju vairs ļoti neaizraujos, jo, lai radītu jaunu īrisu šķirni, vajag piecus gadus, bet man ir diezgan daudz gadu. Man pašai ļoti patīk Slovākijas selekcionāra Antona Mego šķirnes, kas ir izteikti kruzuļotas, ar skaistu krāsu gammu. Krāšņas šķirnes ir arī ASV selekcionāriem. Bet no pašas kolekcijas par pirmo dāmu uzskatu savu 2007. gadā radīto šķirni ‘Mirdzīte’.
Tagad modē ir traki kruzuļotas šķirnes un spilgtas krāsas. Viena otra ir tik kruzuļota, ka zieds ir gandrīz pildīts. Topā ir ziedi ar izteikti iekrāsotām malām un košu krāsu salikumu, kas īpaši raksturīgs amerikāņu un slovāku šķirnēm. Ideāli, ja īrisiem vienlaikus ir atvērušies 3–4 ziedi, taču citiem uz ziedkāta ir pat 10–12 ziedu.
Esmu pārliecinājusies, ka Latvijā radītās šķirnes ir izturīgākas pret salu un citiem apstākļiem, lai arī audzētāji, kuri iepērk īrisus no ārzemēm, mēdz par to apvainoties. Ārzemju stādi aklimatizējas apmēram 3–4 gadu laikā, tie sākumā vairāk jālolo. Ārzemniekus es vismaz pirmos divus gadus piesedzu – kad pienāk oktobris, lieku virsū egļu zarus vai no alumīnija stieples pagatavotus lociņus un virsū balto agrotīklu divās kārtās. Tad labi pārziemo. Aprīlī ņemu nost, lai tiek klāt saule un vējiņš. Mūsu īrisus nesedzu, bet lapas tiem neapgriežu, lai sakrīt virsū un ziemā ir siltāk.
Amerikāņu jaunās šķirnes maksā 50–75 dolāri par stādu, bet Antona Mego šķirnes, kas ir piemērotākas mūsu apstākļiem, – 25 eiro. Manas jaunās šķirnes maksā 5–6 eiro atkarībā no tā, cik daudz saaugušas, cik audzelīgas un kā vairojas.
Dažādi augumi
- Zemie bārdainie īrisi (25–30 cm augsti) zied maija vidū vai otrajā pusē atkarībā no pavasara. Uz viena kātiņa ir divi trīs ziediņi. Kad tie kārtīgi saaug, izveido košu paklājiņu.
- Vidējie īrisi (40–55 cm) zied neilgi pēc zemajiem īrisiem.
- Augstie bārdainie īrisi (augstāki par 70 cm) zied līdz Jāņiem un dažkārt vēl ilgāk. Augstums atkarīgs no augšanas apstākļiem. Ir agrāk un vēlāk ziedošas šķirnes. Ja dienas nav pārāk karstas un naktis ir vēsākas, zied ilgāk.
- Sibīrijas īrisi (50 cm un augstāki) zied jūnija otrajā pusē un jūlija sākumā. Tiem vajag daudz mitruma. Atšķirībā no citiem īrisiem tos var stādīt arī pusēnā.
Starp citu, īrisiem ir šķirnes, kas mēdz uzziedēt atkārtoti septembrī. Tām jābūt klāt burtiem RE. Esmu novērojusi, ka tiem ziedkātos ir ļoti daudz ziedu. Piemēram, rudenī mēdz uzziedēt parastā šķirne ‘Tabac Blond’ un arī mana šķirne ‘Pīķa Dāma’. Gadās, ka tā nemaz neuzzied jūnijā, bet tikai septembrī.
Stādot dažādu grupu īrisus, dārzā būs nodrošināta teju divu mēnešu ilga ziedēšana.
Pašai sava sistēma
Es vairs grāmatās neskatos, kā īrisi jāaudzē pēc agrotehnikas noteikumiem. Kļūdījos agrāk, kad centos visu izdarīt, kā rakstīts literatūrā. Sapratne, kā jāstrādā savā dārzā, nāk tikai ar laiku, jo ir dažādas augsnes.
Man īrisi vienā vietā aug jau 15 gadu, kas nav pareizi. Augsni vajadzētu mainīt, bet iekopt jaunu vietu nav tik vienkārši, tāpēc augsnes dezinficēšanai stādot izmantoju kliņģerītes un samtenes. Stādot ņemu sapieru lāpstiņu, zemē uztaisu spraugu uz vienu un otru pusi, ieberu vienu līdz divas saujas sakapātu kliņģerīšu vai samteņu ziedu, baktēriju preparātu Biomikss, cik varu saņemt starp pirkstiem, saknes ielieku spraudziņā, piespiežu un apberu ar zemi. Kliņģerītes sadaloties gan apgādā īrisus ar barības vielām, gan arī dezinficē augsni.
Ja stāda saknītes ir niecīgākas, atbalstu to ar 10 centimetru gariem skaliņiem, lai vējš neloka. Vienu spraužu īrisam aizmugurē, lai atspiežas, un divus krustām priekšpusē. Tā īriss stāv līdz pavasarim. Tad drusku parauju aiz matiem. Ja ir ieaudzies, skaliņus ņemu nost. Ja vēl kustas – atstāju. Biomiksu, kas pasargā augus no puves, ierušinu pie katra cera arī pavasaros, tiklīdz zeme iesilst, jo, lai tas atdzīvotos un sāktu darboties, vajadzīgs siltums un mitrums.
Lai īrisi ļoti biezi nesaaugtu un nebūtu pēc 2–3 gadiem jāpārstāda, rudenī visus apstaigāju, mazos dzinumiņus atgriežu, nazi nodezinficēju ar šņabi. Atstāju tikai lielos vēdekļus.
Audzēšanas knifiņi
- Īrisiem patīk no vēja aizsargāta, saulaina vieta, kur saule ir vismaz pusi dienas. Vēlams, lai tā ir no rīta un nožāvē rasu. Ilgi žūstoša rasa uz lapām var veicināt saslimšanu ar lapu plankumainību vai puvi.
- Vajadzīga ūdens caurlaidīga augsne. Vislabāk tie jutīsies smilšmālā. Mālainai augsnei piejauc mazliet grants, lai tā kļūtu gaisa un ūdens caurlaidīgāka. Īrisiem patīk augsne ar neitrālu vai pat viegli sārmainu reakciju (pH 7,2–8). Ja kļūst par skābu, īrisu dobes vasaras otrajā pusē nobārsta ar dolomītmiltiem.
- Labāk pabadināt nekā pārbarot. Pavasarī var pamēslot ar mēslojumu, kurā slāpekļa daudzums nav lielāks par 6. To atšķaida 1 ēdamkaroti uz 10 litriem ūdens un laista vai arī mazliet pabārsta pēc lietus. Ja būs lielāks slāpekļa daudzums, veidosies zaļā masa, bet ziedēšana būs ierobežota. Nevajag lietot kūtsmēslus, jo tad īrisu cerā būs daudz lapu un tas var neziedēt. Rudenī katram ceram var pabērt arī pa saujiņai pelnu.
- Labākais stādīšanas laiks ir no pusjūnija līdz jūnija beigām, kad tie beiguši ziedēt, un līdz augusta vidum. Septembrī vairs nevajag stādīt, jo tad nepaspēs ieaugties un slikti pārziemos.
- Stādam lapas jāsaīsina tā, lai paliek apmēram 15 centimetru garas, un tāpat proporcionāli jāsaīsina saknes.
- Stāda 25–45 cm attālumā citu no cita, lai ir, kur veidot ceru. Jāstāda sekli, tā, lai sakneņa mugura būtu redzama virs zemes, kur to apspīd saule.
- Pēc stādīšanas jālaista, it sevišķi sausā laikā, lai dzen jaunas saknītes. Kad cers no vidus sāks dzīt ārā lapas, tā būs zīme, ka ir ieaudzies. Kad īrisi ieaugušies, laistīt nevajag.
- Noziedējušos ziedus pa vienam izlauž, lai mitrā laikā neattīstās puve. Kad visi ziedi noziedējuši, nogriež ziedkātu līdz pašai saknei, lai netērē barības vielas un nesāk bojāties.
- Īrisu piesegšanai ziemā nedrīkst izmantot kūdru, jo tā uztur mitrumu un var sākties puve. Var piesegt ar ozola lapām un virsū uzlikt tīklu, lai vējš neaizpūš prom. Ideāls segšanas materiāls ir egļu zari. Rudenī, kad zeme sasalusi, uz gumiem var bērt granti.
- Pret kukaiņiem var cīnīties ar dzeltenajiem līmes vairogiem, kas nopērkami dārzkopības veikalos. Vairogus kukaiņu ķeršanai piestiprinu pie metru augstiem mietiņiem. Tripšus var izķert ar zilu papīra lapu, ko apziež ar peļu līmi, kā arī atbaidīt ar Dalmācijas kumelīti, ko audzē starp īrisiem.
Pieredze
Sibīrijas īrisiem – cits stāsts
Lolita Muhlinkina, īrisu audzētāja:
– Dažkārt domā, ka Sibīrijas īrisi ir pieejami tikai zilos vai baltos toņos. Taču patiesībā tie krāsu daudzveidībā nebūt nepiekāpjas bārdainajiem īrisiem. Un, manuprāt, tos ir arī vieglāk audzēt. Sibīrijas īrisi pirmajos gados pēc iestādīšanas aug lēnāk nekā bārdainie īrisi, taču pēc 2–3 gadiem uzņem apgriezienus un ir ļoti viegli audzējami.
Atšķirībā no bārdainajiem īrisiem Sibīrijas īrisiem patīk citi laikapstākļi un vide. Sibīrieši labāk jutīsies skābākā (pH 5,5 –7) un mitrākā augsnē, īpaši pavasarī un karstā, ilgstoši sausā vasarā. Sibīrijas īrisus var stādīt pie dīķa, bet ne pārlieku slapjā, purvainā augsnē vai vietā, kur saknes atrodas tieši ūdenī, jo tad augus apdraud puve. Šiem īrisiem patīk trūdvielām bagāta, labi drenēta augsne, ko stādot sajauc ar neitralizētu kūdru. To var uzbērt virs augsnes arī pēc iestādīšanas, lai labāk saglabātos mitrums.
Iepodotus Sibīrijas īrisus var stādīt no agra pavasara līdz vēlam rudenim (aprīlis–septembris), bet kailsakņu stādiem piemērotākais stādīšanas laiks ir aprīlis–maijs un augusts–septembris. Pārlieku karstā un sausā laikā gan stādīšana un pārstādīšana nav ieteicama, jo sibīriešiem tomēr patīk mitrums un to saknes atšķirībā no bārdainajiem īrisiem nekādā gadījumā nedrīkst iekaltēt.
Sibīrijas īrisi jāstāda tā, lai to saknes nosedz aptuveni 5–7 cm augsnes, un starp augiem jāietur vismaz 50 cm attālums. Pārsvarā tos ieteicams pārstādīt ik pēc 5–8 gadiem, kad cera vidū ir izveidojies tukšums. To iespējams izdarīt ļoti vienkārši – paņemot lāpstu un sadalot ceru četrās daļās, kuras attiecīgi var stādīt citur un no kurām veidosies jauni ceri.
Pēc noziedēšanas ieteicams apgriezt ziedkātus, lai, pirmkārt, augs netērē spēkus sēklu ražošanai, bet gan augšanai un nākamā gada ziedēšanai, un, otrkārt, lai cers turpinātu izskatīties skaisti dārza fonā. Rudenī lapas vajadzētu nogriezt, lai tās pavasarī netraucē augt jaunajiem dzinumiem.
Kur nopirkt stādus?
- gladiolasunirisi.webly.com
- irisgarden.lv
- irisi.lv
- daugmales.peonijas.lv
Kas ir ragainie īrisi?
Būtībā – tie paši bārdainie lielziedu īrisi, tikai tiem ir citāda bārdiņa. Lielākajai daļai īrisu bārdiņas ir cieši piegūlušas apakšējām krāsainajām ziedlapām, taču ragaino īrisu šķirnēm bārdas galiņš ir pāris centimetru atrāvies no ziedlapas un kā radziņš slejas augšup dažādos veidos, pat kā atsevišķa neliela karotes veida ziedlapiņa. Ragveida izaugums bieži ir citā krāsā nekā pati bārdiņa. Ragaino īrisu šķirnes ir, piemēram, ‘Mona’, ‘Andra’, ‘Zobendeja’, ‘Omar’, ‘Helma’.
