Viss par kazeņu audzēšanu

Izvēlies piemērotāko vietu

Vispirms apdomā, kur kazenes stādīt. Piemērota būs saulaina, no valdošajiem vējiem aizsargāta vieta. Ņem vērā, ka stādījuma mūžs būs 10–15 gadu un kazenes mēdz izplesties, tāpēc vietai jābūt pietiekami plašai.

Kazenēm patīk ar organiskām vielām bagāta, auglīga augsne, tāpēc pirms stādīšanas zemi vajag labi samēslot. To var darīt šādi: stādīšanas vietās izrok 40–50 cm dziļu bedri vai grāvīti, bedres dibenā ieber spaini sadalījušos kūtsmēslu vai komposta, pievieno 50 g kālija sulfāta, 100 g superfosfāta un augsnes virskārtu, tad sajauc. Pēc tam uzber ap 10 cm biezu augsnes slāni, lai mēslojums nenokļūst tieši uz auga saknēm un tās neapdedzina. Tad pirmos trīs gadus augam papildu mēslojumu var nedot.

Kazeņu audzēšanai nav piemērotas applūstošas vietas, kur ir augsts gruntsūdens līmenis un ilgstoši stāv ūdens. Izvēloties audzēšanas vietu, jāpārbauda arī augsnes skābums, optimālais pH ir 5,5–6,5.

Citi lasa

Ineta Meimane

Personības

Leldes Ceriņas pirmā intervija pēc šķiršanās: Biju salauzta tik dziļi, ka gribējās kliegt

Marta Kalniņa

Drukātā prese

Jubilejas svinībās paziņo, ka jubilārs ir miris… Skumja ziņa «Rīgas Laiks» lasītājiem

Katrīna Jaunslaviete-Ķipure

Māja

Vai drīkst vākt malku valsts mežā?

Stādi pareizi!

Kailsakņu stādus labāk stādīt pavasarī pirms saplaukšanas, bet podos audzētos var arī vasarā, tikai – kamēr ieaugas, augi labi jālaista. Nav vēlams stādīt rudenī, jo ziemā tie var apsalt.

Augi jāstāda par dažiem centimetriem dziļāk, nekā tie auguši iepriekš. Pēc iestādīšanas aplej un 30–45 cm rādiusā nomulčē ar kūdru, zāģskaidām vai salmiem apmēram 10–15 cm biezā kārtā.

Stādīšanas attālums atkarīgs no šķirnes augšanas tipa. Šķirnēm ar stāvus augošiem dzinumiem starp stādiem atstāj ap 0,7–1,2 m, bet šķirnēm ar klājeniskiem dzinumiem ap 2–3 m vai pat 4 m – atkarībā no paredzētā uzsiešanas veida.

Galvenie kopšanas knifi

Kazenes aprūpē līdzīgi kā avenes – regulāri mēslo, ravē, rušina, mulčē, laista, balsta un apgriež dzinumus.

Jau ierīkojot stādījumu, atkarībā no šķirnes īpatnībām izvēlas audzēšanas veidu – krūmveidā vai slejveidā. Katram būs atšķirīga dzinumu balstīšanas sistēma un jauno dzinumu retināšanas apjoms.

• Kazenes ar stāviem dzinumiem parasti audzē slejveidā, līdzīgi avenēm, veidojot ap 30–40 cm platu joslu, uz katru rindas metru atstājot 10–15 dzinumu, vājākos izgriež. Katru gadu pavasarī, kad sāk plaukt pumpuri, kazeņu stādījumus pārskata un saīsina salušo dzinumu galotnes līdz veselajai vietai. Balstīšanai izmanto tādas pašas špaleras kā avenēm – I vai T veida.
• Šķirnes ar vidēji stāviem un ložņājošiem dzinumiem parasti audzē krūmveidā, jo tās neveido sakņu atvases. Ražošanai krūmā atstāj 3–5 labi sazarojušos vai 8–10 vāji zarotus jaunos dzinumus, pārējos izgriež. Balstīšanai izmanto I veida špaleras vai arī pie katra krūma iedzen mietu, pie kura piesien visus dzinumus vairākos augstumos.

Špaleras veido 2–2,5 m augstas, balstus izvietojot ik pēc 5–6 m. Stieples nostiepj 3 vai 4 kārtās ik pēc 30–40 cm. Ložņājošām kazenēm vājāk augošām šķirnēm divgadīgos dzinumus uzsien vēdekļveidā uz abām pusēm, bet jaunajiem dzinumiem ļauj augt pa vidu.

Spēcīgi augošām šķirnēm dzinumus var apvīt ap stieplēm – divgadīgos dzinumus, kas ražos, apvij ap trim apakšējām stieplēm vienā vai divos virzienos, bet uz augšējās stieples apvij jaunos dzinumus.

Šķirnēm ar ļoti gariem dzinumiem vēlams balstīt arī jaunos viengadīgos dzinumus. To dara, kad tie vairs nevar noturēties stāvus. Ja dzinumus neuzsien, tie var savā starpā savīties, kā arī sākt sakņoties to galotnes. Viengadīgos dzinumus jācenšas uzsiet atsevišķi no divgadīgajiem.

• Līdzīgi kā avenēm, kazenēm katru gadu pēc noražošanas vai agri pavasarī jānogriež un jāsadedzina visi noražojušie dzinumi. Griež pēc iespējas zemāk – līdz augsnes virsmai, lai nepaliktu celmiņi.
• Atšķirīgi ir ieteikumi par dzinumu īsināšanu kazenēm. Latvijā par to nav veikti pētījumi, tāpēc izmanto dažādas metodes. Šķirnēm, kuras veido vidēji stāvus dzinumus, lai dzinumi labāk zarotos, iesaka tos vasarā īsināt. Sāndzinumi piešķir dzinumiem stingrību un palielina ražību, jo kazenēm uz sāndzinumiem veidojas galvenā raža. Galotņošanu veic, kad dzinumi sasnieguši 1–1,2 m augstumu, saīsinot tos par 10–15 cm. Nākamā gada pavasarī visus sāndzinumus noīsina līdz 30–45 cm garumam.

Klājeniskām kazenēm dzinumus apgriež pavasarī atkarībā no plānotā uzsiešanas veida. Ja izmanto vertikālo uzsiešanu, uzsienot dzinumus noīsina 1,7–1,8 m augstumā. Ja izmanto uzsiešanu vēdekļveidā vai apvīšanu ap stiepli, galotnes saīsina tikai tad, ja tās bojātas, un saīsina sānzarus, ja tādi izveidojušies.

• Katru gadu pavasarī pēc veģetācijas sākšanās kazenes jāpabaro ar slāpekļa mēslojumu, dodot vidēji 20–25 g/m² amonija nitrāta. Ja mēslošanā izmanto kalcija nitrātu, tad deva būs apmēram divas reizes lielāka nekā amonija nitrātam. Mēslojumu ierušina augsnē vai arī apber ar kūdras vai augsnes slāni.

Vismaz reizi 3 gados dod organisko mēslojumu, vidēji sezonā iestrādājot ap 3–4 kg/m². Ar organisko mēslojumu var pabarot gan rudenī, gan pavasarī.

Fosfora un kālija minerālmēslojumus lieto pēc nepieciešamības. Nabadzīgās augsnēs vidēji dod ap 25–30 g/m² superfosfāta un 15–20 g/m² kālija sulfāta, kurus iestrādā rudenī. Var lietot arī kompleksos mēslojumus, kas satur gan fosforu, gan kāliju, tikai jāizmanto mēslojumi, kuros nav hlora, piemēram, Yara Mila Cropcare 8:11:23 vai Yara Mila Complex 12:11:18. Aptuvenā kompleksā mēslojuma deva ir 30–60 g/m² atkarībā no augsnes nodrošinātības. Tā kā tie satur arī slāpekli, tos lieto pavasarī pirms ziedēšanas.

Kaut gan kazenes samērā labi iztur sausumu, sausās vasarās tās jālaista. Mitrums īpaši vajadzīgs laikā no ziedēšanas līdz ražas novākšanai.

Ogas vāc pilngatavībā

Kazenēm ogas neienākas vienlaikus, tāpēc jālasa ik pēc divām trim dienām. Lai pilnībā izbaudītu kazeņu ogu garšu un aromātu, tās jāievāc, kad pilnībā ienākušās. Salasītās ogas pēc iespējas ātrāk novieto vēsā, noēnotā vietā – saulē tās kļūst sarkanīgas, rūgtas un negaršīgas. Ogas ilgstoši glabājot, pasliktinās to garšas īpašības, tās ātri bojājas. Vislabāk tās turēt nulle grādu temperatūrā un 80–85% gaisa mitrumā. Šādos apstākļos tās var saglabāt apmēram nedēļu. Ja ogu daudz, saimnieces iemanījušas tās sasaldēt vai pārstrādāt, gatavojot ievārījumus, želejas, kompotus, sulas, uzlējumus, vīnus. Kazenes izmanto kā krāsvielu citiem produktiem.

Kas apdraud stādījumus

Biežāk sastopamie kazeņu kaitēkļi ir kazeņu ērce, tīklērce, aveņu pumpuru kode, aveņu muša un aveņu pangodiņš, taču parasti to bojājumi nav nozīmīgi. No slimībām visvairāk izplatīta ir pelēkā puve, lapu plankumainības, antraknoze, rūsa, verticilārā vīte, sakņu vēzis, pundurība, ko izraisa mikoplazmas, kā arī vīrusu slimības.

Lai ierobežotu kaitēkļu un slimību izplatību, svarīgi ievērot profilaktiskos pasākumus. Tas ir – stādīšanai izmantojot veselīgus stādus, augus pareizi kopjot, nodrošinot labvēlīgu barības vielu un mitruma režīmu, neļaujot stādījumam sabiezināties, laikus un pareizi izgriežot noražojušos dzinumus, kurus iznīcina. Lai ierobežotu puves izplatību, nedrīkst ļaut ogām pārgatavoties, regulāri jānovāc un jāiznīcina iebojātās ogas. Ķīmiskos augu aizsardzības līdzekļus kazenēm izmanto reti. Pastāvot aizdomām par vīrusslimībām vai mikoplazmām, inficētie augi jāizrok un jāiznīcina.

Valdas ieteiktās šķirnes:

• Kazenes ir ļoti daudzveidīgas – gan ar, gan bez dzeloņiem, gan ar stāviem, gan vidēji stāviem, gan klājeniskiem dzinumiem. Neiesaku tās, kas, līdzīgi rudens avenēm, ražo uz viengadīgajiem dzinumiem, jo mūsu klimatiskajos apstākļos tām ogas ienākas pārāk vēlu.
• Ja vēlies iegūt labu ražu, noteicošais rādītājs šķirnes izvēlē ir ziemcietība. Pie mums kazenes ziemā bieži apsalst, īpaši bezērkšķu šķirnes, tāpēc dzinumi noteikti jāpiesedz. Tām arī ogas ienākas salīdzinoši vēlu, tāpēc var apdraudēt agrās rudens salnas. Labāka ziemcietība ir vecajām šķirnēm, kā ‘Agavam’, ‘Eri’ un ‘Darrow’, kuras ir ļoti garšīgas, vienīgi ogas ir pasīkas.

Ar stāviem dzinumiem:

• ‘Agavam’ (‘Agawam’, ‘Egoem’, ‘Flint’). Izveidota ASV. Veido stingrus, stāvus, garus, dzeloņainus dzinumus, kuriem galotnes nedaudz noliecas. Sakņu dzinumus veido maz. Ogas ienākas augustā. Tās ir vidēji lielas, viegli iegarenas formas, violeti melnas, spīdīgas, ļoti garšīgas, ar specifisku aromātu. Šķirne ļoti ražīga, bet tai nepieciešama laba kopšana. Mūsu apstākļos samērā ziemcietīga, bet bargās ziemās var apsalt. Samērā izturīga pret antraknozi, rūsu un stublāju vēzi.
• ‘Darrow’. Tapusi ASV. Veido spēcīgus, stāvus, dzeloņainus dzinumus. Sakņu dzinumu ir maz. Ogas ienākas jūlija beigās, augustā, ar garu ražošanas periodu. Tās ir vidēji lielas, izstiepti koniskas, melnas, spīdīgas, ar labu garšu, stingras. Šķirne ražīga un samērā ziemcietīga.
• ‘Eri’. Izveidota ASV. Veido spēcīgus, 2–2,5 m augstus, stāvus, dzeloņainus dzinumus. Sakņu dzinumu maz. Ogas ienākas jūlija beigās, augusta sākumā. Tās ir vidēji lielas, olveida formas, violeti melnas, ar labu garšu, bet slikti iztur pārvadāšanu. Šķirne ražīga, samērā ziemcietīga un diezgan izturīga pret slimībām.

Ar vidēji stāviem dzinumiem:

• ‘Thornfree’. Tapusi ASV. Veido ļoti garus (4–6 m), spēcīgus, vidēji stāvus dzinumus bez dzeloņiem. Sakņu atvases neveido. Ieteicams stādīt vismaz 2 m attālumā. Ogas ienākas augusta otrajā pusē, septembrī. Tā ir lielas, violeti melnā krāsā, ar paskābu garšu. Šķirne ražīga, samērā izturīga pret slimībām, bet tai nepieciešama auglīga augsne. Mūsu apstākļos ziemcietība diezgan zema, tāpēc ziemā jāpiesedz.
• ‘Orkan’. Izveidota Polijā. Veido spēcīgus vai vidēji spēcīgus, vidēji stāvus dzinumus ar nokarenām galotnēm, bez dzeloņiem. Sakņu atvases neveido. Ogas ienākas augustā, septembrī. Tās ir lielas vai pat ļoti lielas, melnas, cilindriskas formas, spīdīgas, nedaudz skābas. Ja labi pārziemo, ražība laba, bet ziemās bieži apsalst, tāpēc vēlams piesegt.
• ‘Loch Ness’. Izveidota Lielbritānijā. Veido vidēji garus (līdz 2 m), vidēji stāvus dzinumus bez dzeloņiem. Sakņu atvases neveido. Ogas ienākas augustā, septembrī. Šķirnei ir garš ražošanas periods. Ogas ir lielas, iegarenas, melnas, spīdīgas, samērā stingras, garšīgas, var ciest no saules apdegumiem. Šķirne vidēji ražīga. Mūsu apstākļos ziemcietība zema, tāpēc ziemā jāpiesedz.

Ar klājeniskiem dzinumiem:

• ‘Theodor Reimers’ (‘Himalaya’). Izveidota ASV. Veido spēcīgus, klājeniskus, ļoti garus (līdz 4–6 m), stipri dzeloņainus dzinumus. Sakņu atvases neveido. Ogas ienākas augusta sākumā. Tās ir vidēji lielas vai lielas, spīdīgi melnas, sulīgas, samērā garšīgas, ar specifisku aromātu, vairāk piemērotas pārstrādei. Šķirne ir augstražīga, mūsu apstākļos samērā ziemcietīga, tomēr ziemā vēlams piesegt.
• ‘Black Pearl’. Tapusi ASV. Veido ļoti garus, spēcīgus, klājeniskus dzinumus, bez dzeloņiem. Ogas ienākas augusta otrajā pusē. Tās ir lielas, melnas, sulīgas, garšīgas. Ražība vidēja līdz zema, jo augi ziemā bieži apsalst. Ziemā dzinumi noteikti jāpiesedz. Laba izturība pret slimībām.

Avenes un kazenes: kas atšķirīgs?

1. Aveņu ogu mīkstums pēc nogatavošanās viegli atdalās no augļa pamatnes (serdītes), bet kazenēm tas saaudzis ar pamatni un neatdalās. Ogām ir atšķirīgs aromāts un garša.
2. Kazeņu ogās ir vairāk šķiedrvielu, karotīna, fenolu, flavonoīdu, ellagskābes, mangāna un magnija nekā avenēs.
3. Kazenēm lapas ir staraini saliktas, bet avenēm – nepāra plūksnaini saliktas.
4. Kazenes pārsvarā zied vēlāk nekā vasaras avenes un parasti mazāk cieš pavasara salnās, arī ogas tām ienākas vēlāk.
5. Kazenes daudz mazāk nekā avenes veido sakņu dzinumus, vai pat vispār tos neveido, tāpēc tās grūtāk pavairot.
6. Kazenēm saknes iestiepjas augsnē dziļāk nekā avenēm, tāpēc tās ir sausumizturīgākas.

2 aktuāli lasītāju jautājumi:

Vai stādīt pie meža?

Vai kazenes var droši stādīt pļavā gar mežmalu? Vai meža zvēri nenograuzīs? Ilze

Kazenēm patīk saulainas vietas, tāpēc, stādot mežmalā, jāskatās, vai vieta nav noēnota. Tāpat jāpārbauda, vai augsne nav skāba, kas kazenēm nepatiks. Vieta, kur stādīs kazenes, jāatbrīvo no daudzgadīgām nezālēm un nabadzīga, smilšaina augsne jāielabo ar organisko mēslojumu. Ieteicams būtu arī stādījumu norobežot no meža zvēriem. Stipri dzeloņainās kazenes varbūt tie neaiztiks, bet bezdzeloņu kazenēm var nograuzt dzinumus.

Kā sakopt mežonīgu krūmu?

Nopirkām māju ar dārzu, kurā aug vecs, mežonīgs kazeņu krūms, kas ļoti bagātīgi ražo. Bijusī saimniece sacīja, ka kazenes nav apgriezusi, tikai ik pa laikam uzbērusi pelnus. Es pavasarī apgriezu vienīgi nokaltušo zaru galus. Kas tās par kazenēm, un kā sakopt? Agnese

Pēc attēla šķirni grūti noteikt. Ja tā ir dzeloņaina, tad, iespējams, kāda no vecajām šķirnēm – ‘Agavam’, ‘Eri’, ‘Darrow’ vai ‘Wilson’s Earley’ –, kurām visām ogas ir ļoti līdzīgas, vidēji lielas un garšīgas.

Tā kā krūms aug tik mežonīgi, būtu vēlams jaunos dzinumus paretināt, atstājot tajā tikai 8–10 spēcīgākos. Nākamā gada pavasarī to atkārto – tā, lai paliek tikai labi pārziemojušie, vairāk sazarotie 3–5 dzinumi. Ogu laikā vēlams ražojošos dzinumus balstīt, ierīkojot špaleru vai arī piesienot pie mietiem, lai dzinumi no ogu svara nenolūst vai nenoliecas līdz zemei. Ja iespējams, arī jaunos dzinumus piesien pie balstiem – tikai atsevišķi no ražojošajiem, lai vieglāk vākt ražu. Sabiezinātos stādījumos parasti vairāk izplatās slimības, jo ir paaugstināts mitrums, tāpēc dzinumi un lapojums lēnāk nožūst. Ja dzinumiem izplatītas iedegas vai mizas plaisāšana, pavasarī pirms lapu plaukšanas vai rudenī pēc noražošanas var nosmidzināt ar kādu varu saturošu līdzekli, piemēram, Champion 50 WG.