Rīga +5°C 
Novērtē rakstu
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Konsultē Laura Gīnberga, Latvijas Nacionālā dabas muzeja vecākā botāniķe.
Latvāņa CV
- Latīniskais nosaukums: Heracleum sosnowskyi.
- Daudzgadīgs čemurziežu dzimtas lakstaugs.
- Var izaugt pat trīs līdz četrus metrus augsts.
- Stublājs masīvs, lapas ļoti lielas, visbiežāk trīsdaļīgi vai piecdaļīgi dalītas, līdzīgas rabarbera lapām.
- Auga sulai piemīt īpatnēja, spēcīga smaka.
- Zied baltiem ziediem jūlijā un augustā.
- Sēklas ienākas augusta beigās vai septembra sākumā.
- Dzimtene – Kaukāzs.
Visvisinvazīvākais, bīstamākais un pirmais oficiāli atzītais invazīvais augs Latvijā neapšaubāmi ir Sosnovska latvānis. Viss ar vērienu sākās 1968. gadā, kad padomju saimniecībai Barkava no PSRS Lauksaimniecības akadēmijas Karēlijas filiāles atsūtīja puskilogramu no skata nevainīgu sēklu. Esot perspektīvs lopbarības un nektāra augs! Pirmo lauciņu apsēja pie Barkavas–Lubānas ceļa, bet pēc tam latvānim atvēlēja kopumā 40 hektārus. Ap to laiku Sosnovska latvāni sāka audzēt arī Igaunijā, Lietuvā, Baltkrievijā, Krievijā, Ukrainā, Polijā…
Citi lasa
Lopbarībai tas tiešām derēja labi. Taču barkavieši drīz šokēti pamanīja, ka no jaunā lopbarības auga var ļoti nopietni apdedzināties.
Bet bija jau par vēlu. Superaugs bija sācis savu karagājienu un drīz vien izlauzās no laukiem. Latvānis ir ārkārtīgi dzīvelīgs. Vienam augam ir vismaz 20 000 sēklu, tās izplata putni, vējš, cilvēki un ūdens straumes, un augsnē tās dzīvotspēju saglabā vairākus gadus. Pavasarī latvāņa sēklas sadīgst ļoti ātri, un dzeguzēns aug tādus tempos, ka apsteidz, noēno un no mājām izspiež pārējos augus. Pēc nopļaušanas ātri ataug.
Latvāņa sula ir ļoti bīstama cilvēkam, jo satur furokumarīnus, kas savienojumā ar saules ultravioletajiem stariem uz ādas vai gļotādas kļūst fototoksiski. Sula izdalās no auga stublāja matiņiem, no nogrieztām un nolauztām auga daļām. Ja sulu no ādas nekavējoties nenomazgā, var rasties nopietns apdegums. Bojātā āda dzīst ļoti lēni.
Citi latvāņi Latvijā
Pie mums vēl sastopama arī vietējā latvāņu suga – Sibīrijas latvānis, kas ir daudz mazāks, ar zaļdzelteniem ziediem un dalītākām lapām, kas nav indīgs. Mazāk izplatīts, toties indīgs un ļoti līdzīgs Sosnovska latvānim ir vēl viens invazīvais – Mantegaci latvānis.
Kā kaitē dabai?
Latvānis ir liela bēda visā Eiropā un Ziemeļamerikā. Agresīvs dabā, bīstams cilvēkiem. Latvāņu audzes maina ainavu, aprij lauksaimniecības zemes, skaistas upmalas un pļavas pārvērš par necaurejamiem biezokņiem.
Ko darīt, lai tas neizplatītos?
Latvāni var izrakt, noganīt, izart, nopļaut, nepieļaut ziedēšanu, var lietot ķīmiskos preparātus, taču to iznīcināt ir ļoti grūti.
Pēc nopļaušanas latvānis ataug ļoti ātri, tāpēc jāpļauj no agra pavasara un regulāri, vismaz trīsreiz gadā, jo tam nedrīkst ļaut nogatavināt sēklas.
Nelielās platībās agri pavasarī, kad latvāņi sāk dīgt, var izrakt vai izdurt to sakneņus. Ja teritorijas nelielas, audzi gan pēc izduršanas, gan nopļaušanas, gan pavisam agrā pavasarī var pārklāt ar melno plēvi, lai netiek klāt gaisma. Ja latvāņi izpletušies plaši, viena no labākajām metodēm ir aitu ganīšana, uzsākot to jau pavasarī. Aitām šis augs nekaitē.
Latvāņus var izart un izmantot herbicīdus, kuru sastāvā ir glifosāts. Lieto arī bioloģisko, ķīmisko un mehānisko metožu kombinācijas, un audzes vietas apsēj ar zaļmēslojuma vai citiem augiem. Ar vienu vasaru nepietiek, ar šiem monstriem jācīnās arī turpmākajos gadus līdz pilnīgai iznīcināšanai. Un darbos jāatceras par ūdensnecaurlaidīgu aizsargtērpu, zābakiem, cimdiem un aizsargbrillēm, kas pēc saskares ar augu jānomazgā ar ūdeni.
