Izvēloties flīzes, viens no galvenajiem nosacījumiem ir definēt telpas funkcijas.
Telpas funkcijas definēšana
Tomēr tikpat svarīgi ir ņemt vērā to, vai flīzes domātas klāšanai uz sienām vai grīdām, ja uz grīdām, tad jāņem vērā telpas funkcija – koridors, vannas istaba, halle daudzstāvu ēkā, halle privātmājā utt.
Uz sienām drīkst klāt gandrīz jebkuras flīzes, jo tām nav paredzama mehānisku slodžu iedarbība.
Visbiežāk flīzes tiek iedalītas divās lielās grupās – keramiskās un akmens masas flīzes. Akmens flīzes ir piemērotas seguma izveidei ārā, piemēram, uz terasēm, balkoniem un lieveņiem, jo tās ir sala izturīgas, noturīgas pret krasi mainīgiem laika apstākļiem, kā arī tās neplaisā. Savukārt keramiskās flīzes ir piemērotas iekštelpās – vannas istabās, virtuvēs, hallēs.
Drošība jeb pretslīde
Izvēloties flīžu segumu, sevišķi grīdas flīzes, viens no būtiskākajiem aspektiem ir to pretslīdes īpašības. Grīdas segumam būtu ieteicams izvēlēties pret nonēsāšanos izturīgas, neslidenas flīzes.
Ja izmantošanas laikā grīda bieži būs slapja, ieteicams izvēlēties flīzes ar nelīdzenu virsmu.
Tomēr jārēķinās, ka šāda veida flīzes būs grūtāk kopjamas un segums uzkrās netīrumus vairāk nekā pilnīgi gluda un slidena virsma.
“Bieži vien pircēji dod priekšroku flīzēm, kurām pretslīdes koeficients ir zemāks, taču kopšana daudz vienkāršāka un ātrāka – pietiek ar mitru lupatiņu notīrīt flīzes un tās izskatās tīras. Tomēr pirms flīžu iegādes ir svarīgi definēt prioritātes – pretslīdes mazināšana vai viegla un ātra kopšana,” skaidro Jānis Verners, “Tormans flīzes” pārdošanas nodaļas vadītājs.
Izvēlēties flīzes, piemēram, vannas istabai, pirtij vai baseinam, kas pakļautas tiešai ūdens iedarbībai, svarīgi ņemt vērā pretslīdes rādītāju apzīmējumus:
A: flīzējamās virsmas slīpums nepārsniedz 12 grādus (saunas, baseinu ģērbtuves);
B: virsmas slīpums ir līdz 18 grādiem (celiņi, kāpnes pie baseina);
C: flīzējamās virsmas slīpums ir līdz 24 grādiem (kāpnes tieši pie ūdens).
Savukārt sabiedrisko, darba telpu flīzēm ir citi apzīmējumi. Jo augstāks rādītājs, jo mazāk slidena ir flīze. Biežāk sastopamie apzīmējumi:
R 9 – foajē, uzgaidāmās, atpūtas telpas;
R 10 – skolas telpas, medicīnas iestādes, frizētavas;
R 12 – rampas, autostāvvietas, dušas telpas.
Der arī atcerēties, ka, jo vairāk būs šuvju, jo lielāks būs flīžu virsmas pretslīdes efekts. Tāpēc, piemēram, liela izmēra grīdas flīzes ieteicams kombinēt ar mazām akmens mozaīkas flīzēm.
PEI jeb nodilumizturība
Flīzēm virsējā kārta ir glazēta un flīzes kalpošanas ilgums atkarīgs no glazūras izturības. PEI ir glazētu flīžu klase, kas norāda izturību pret virsmas nodilumu. Jo lielāks ir PEI rādītājs, jo augstāka ir flīžu izturības pret virsmas nodilumu klase. Tas tiek noteikts atbilstoši paredzētajai grīdas noslodzei, un tiek iedalīts piecās grupās:
PEI 1 – telpas ar minimālu noslodzi;
PEI 2 – telpas, kurās staigā ar mājas apaviem;
PEI 3 – dzīvojamās telpas, viesnīcas, nelieli ofisi;
PEI 4 – vidējas intensitātes noslodzes dzīvojamās un sabiedriskās telpas;
PEI 5 – intensīvas noslodzes dzīvojamās un sabiedriskās telpas.
Piektā pakāpe ir visaugstākā, šādas flīzes ir izmantojamas koridoros ar lielu cilvēku noslodzi. Savukārt pirmās un otrās noturības pakāpes flīzes faktiski grūti pat tirgū atrast; tās parasti tiek ražotas spilgtos toņos.
Taču no mehāniskiem bojājumiem un dažādiem nobrāzumiem (tostarp mājdzīvnieku nagu skrāpējumiem) grīdu pasargās Eiropas standartam EN 102 atbilstošas akmens masas flīzes.
Kalibri jeb precīzi ģeometriskie izmēri
Tā kā flīžu apdedzināšanas procesā tās var nedaudz deformēties un mainīt izmēru, flīzes tiek grupētas arī atbilstoši kalibram jeb precīzam ģeometriskajam izmēram:
1. šķiras flīzes var būt ar 5% pieļaujamo defektu normu vienai flīžu sērijai;
2. šķiras flīzes ir produkti, kam pieļaujamā defekta norma vienai flīžu sērijai ir līdz 25%. Un šādām flīzēm ir par 25%-30% zemāka cena;
3. šķiras flīzes ir lētākas un ar lielāku pieļaujamo defektu diapazonu, piemēram, izliektāku virsmu, nepareizu ģeometriju, mehāniskiem bojājumiem.
Flīžu krāsas izvēle
Tas, kas ir skaists, ne vienmēr ir praktisks. To var attiecināt arī uz flīzēm. Ja galds ir tumšs, melns vai tumši brūns, šķiet, ka ideāls variants sienām ir balta, ziloņkaula vai šampanieša krāsa. Šādas sienas izskatās patiešām lieliski, bet šādai perfektai kombinācijai ir sava cena.
Pēc katras nopietnākās maltīšu pagatavošanas reizes, no sienām būs nepieciešams notīrīt eļļu un pārtikas daļiņas, kas būs nokļuvušas uz flīzēm.
Ja ēdieni tiek gatavoti trīs reizes dienā, baltās flīzes var būt ļoti nepraktiskas. Šādā gadījumā ir ieteicams izvēlēties raibas vai siltāku toņu flīzes – dzeltenas, oranžas vai brūnas.
Visbiežāk keramikas flīzes cilvēki iegādājas konkrētai vajadzībai, novērtējot to cenu, izmēru un pretslīdes īpašības, tomēr ir svarīgi novērtēt arī vizuālos aspektus.
“Saskaņojot tumšāku un gaišāku toņu flīzes, var optiski mainīt telpas lielumu. Tāpat maza telpa izskatīsies plašāka, ja sienas tiks izlīmētas ar flīzēm bez spilgtiem ornamentiem, un otrādi – flīzes ar lielu zīmējumu optiski samazinās telpu. Savukārt horizontāli līmētu flīžu zīmējums optiski paplašinās telpu, bet vertikāli – paaugstinās. Siltas krāsas optiski samazina telpu, bet vēsie toņi to vizuāli paplašina,” norāda Jānis Verners.