Rīga +5°C 
Novērtē rakstu
-
4
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Raksts no žurnāla Ievas Māja arhīva
Konsultē Arvīds Leimanis, CMB apkures, ventilācijas un gaisa kondicionēšanas sistēmu projektēšanas nodaļas vadītājs un Mārtiņš Saško, ECO Forte konsultants.
Pelējumam labvēlīgākie apstākļi ir mitras un slikti vēdinātas telpas. Tam patiks iedzīvoties arī uz vēsākajām mājas virsmām: telpas stūros, ap logiem, kā arī ārsienām, kur gaisa apmaiņas trūkuma dēļ veidojas kondensāts – jo īpaši aiz biezām tapetēm, aiz grāmatplauktiem, skapjiem vai dīvāniem, kas novietoti pārāk tuvu sienām. Visbiežāk pelējums iemājo virtuvēs bez tvaika nosūcējiem, vannasistabās bez logiem, pie pilošiem ūdens krāniem un caurulēm, reti vēdinātās guļamistabās vai nevēdinātās telpās, kurās regulāri tiek žāvēta veļa.
Citi lasa
Taču pelējums var skart ikvienu mājas nostūri un kaktiņu, turklāt tas pa māju var arī ceļot – ja virtuvē, kurā saimniece ik dienas gatavo, ir laba ventilācija un elpojoši logi, gatavošanas tvaiki kondensāta veidā var nosēsties arī blakus istabās, neapsildītos bēniņos vai priekšnamā. Tāpat pelējums var iemājot arī zem paklāja vai grīdas seguma.
Pelējumam ļoti "garšo" tik izplatītais būvniecības materiāls rīģipsis, kas gatavots no papīra un ģipša maisījuma.
Viena no biežākajām kļūdām, ar ko grēko mājinieki, ir telpu nevēdināšana, jo īpaši rudeņos, kad ārā kļūst vēsāks, logi tiek atvērti aizvien retāk. Mājā ir silts, gaisa apmaiņa nenotiek, gaiss kļūst mitrāks, un rodas labvēlīga vide pelējumam. Lielākoties apdraudēti mājokļi, kuros ierīkoti plastikāta logi, taču nav padomāts par papildu ventilāciju vai arī telpas tiek vēdinātas reti. Šādi logi ļoti labi aiztur aukstumu, taču neelpo kā vecie koka logi, tāpēc ievērojami palielina pelējuma risku mājā.
Viena no pazīmēm, ka telpā ir pārlieku mitrs gaiss, ir norasojuši logi vai sienas un tieši vēdināšana ir pirmā palīdzība, kā laikus novērst pelējuma postījumus.
Telpās lieka mitruma nav, taču pelējums ir uzradies
Ja telpā mitrums ir neliels, pelējumam rasties nevajadzētu. Ja tas tomēr parādās, iemesli var būt nopietnāki. Iespējams, tie jāmeklē mājas konstrukcijā, jānovērš iespēja mitrumam iekļūt no ārienes. Pie vainas var būt slikta ventilācija, bojātas palodzes vai tas, ka to nav vispār, termiskie tilti jeb nepilnības siltuma izolācijā, kas visbiežāk parādīsies kā nomelnējuši sienu stūri pie pamatiem, logiem vai griestos pie jumta.
Ja siltinājums ir nekvalitatīvs, kondensātam uz sienu virsmām rasties būs vieglāk.
Mitrums mājā var ielauzties caur ēkas sienām stipru lietus brāzmu laikā, caur bojātu jumta segumu vai sliktu hidroizolāciju. tāpat mitrums un pelējums var sākt ēst māju jau no pašiem pamatiem un pagraba – ūdens iesūcas pagraba sienā, jo drenāža ir bojāta vai tās nav vispār.
Bieži galvenais cēlonis ir augsts gruntsūdens.
Ja pagraba sienas ir norasojušas, skaidrs, ka šāda vide ir labvēlīga pelējumam, kurš vēlāk izplatīsies pa visu māju. Lai novērstu turpmāku mitruma iekļūšanu pagraba sienās, vispirms būtu jāierīko hidroizolācija un jānodrošina pagraba vēdināšana.
Kā cīnīties ar pelējumu?
Lielākā koncentrācijā pelējums var izraisīt elpceļu slimības un klepu, izsitumus, plaušu slimības, imunitātes samazināšanos, kā arī citas veselības kaites. Jānoskaidro, kas izraisījis pelējumam labvēlīgus apstākļus. Ja pie vainas ir pelējis paklājs vai kāda mēbele, no tās nekavējoties jāatbrīvojas.
Ja pelējuma veidošanos ierosinājis pārlieku mitrs gaiss vai mitrums, kas sūcas no griestiem vai sienas, jāmēģina to novērst. Ja pelējums ir neliels, to var mēģināt iznīcināt arī paša spēkiem. Drošākais veids būtu pelējumu apstrādāt ar speciāli šim nolūkam paredzētiem fungicīdiem jeb pretsēnīšu šķīdumiem, taču var izmēģināt arī tautas līdzekļus. Ja pelējums jau izpleties, drošākais veids būtu saukt palīgā dezinfekcijas speciālistus, kas pelējumu likvidēs ar profesionāliem līdzekļiem.
Tautas līdzekļi cīņā pret pelējumu
- Etiķis. Pelējumu var apsmidzināt ar etiķi, tā dezinficējot pelējuma skarto vietu.
- Sodas ūdens. Litrā ūdens jāiemaisa ne mazāk kā 10 grami sodas. Pelējuma skarto vietu apstrādā ar sārmaino sodas ūdeni un ļauj tam pastāvēt. Pēc tam virsmu noslauka ar salveti un, lietojot cimdus un respiratoru, nomazgā un ļauj nožūt.
- Kvarca lampa. Tā ar UV stariem iznīdē baktērijas. Tējaskoka vai citronzāles ēteriskā eļļa. uzpilina uz lupatiņas un ierīvē pelējuma skartās vietas. atstāj vairākas stundas nožūt, notīra ar mitru drānu. Vai arī – roku aizsardzībai uzvelk cimdus un pudelē ar smidzinātāju sajauc 20 ml vismaz 90% spirtu ar 5–10 ml ēteriskās eļļas. Apsmidzina pelējuma skarto vietu.
Ja pelējums jau izpleties, tad gan drošākais veids būtu saukt palīgā dezinfekcijas speciālistus, kas pelējumu likvidēs ar profesionāliem līdzekļiem, kas noteikti būs drošāka metode nekā tautas līdzekļi.
Vai remonts uzvarēs cīņā pret sēnīti?
Ja sēnīte skārusi griestu stūri vai grīdas dēļus, nereti steigšus tiek veikts kosmētiskais remonts vai pelējuma skartās vietas vienkārši nokrāsotas. Iespējams, šādi uz kādu laiku pelējums tiks apturēts un nomaskēts, taču parasti jau pēc neilga laika tas atkal liek par sevi manīt. Tāpēc, pirms ieguldīt prāvus līdzekļus pelējuma skartas mājas remontā, vienmēr ir jāatrod pelējuma cēlonis!
Ja pelējumu radījis īslaicīgs mitrums un tas parādījies nesen, dažkārt pietiks vien telpu kārtīgi izvēdināt, pelējumu apstrādāt un atjaunot vai nomainīt skarto sienas tapeti, grīdas dēli vai sienas krāsojumu. Taču dažkārt pelējuma cēloņi var būt nopietnāki. Īpaši piesardzīgam jābūt, ja mājā jau spēcīgi jūtama pelējuma smaka.
Pirms sākt dzīvot šādā mājā vai ieguldīt prāvus līdzekļus remontā, no sākuma telpas būtu kārtīgi jāizvēdina un jāpārbauda tajās mitruma līmenis. To var izdarīt ar speciāliem mitruma mērītājiem, kas par demokrātiskām cenām iegādājami būvniecības preču veikalos. Ja gaiss nav mitrs un pēc vēdināšanas tas kļuvis labāks, iespējams, pelējuma smaku radījis sastāvējies gaiss un novecojušas tapetes vai sienu krāsojums, un remontu var veikt droši.
Ja pelējumu radījis īslaicīgs mitrums un tas parādījies nesen, dažkārt pietiks vien telpu kārtīgi izvēdināt, pelējumu apstrādāt un atjaunot vai nomainīt skarto sienas tapeti, grīdas dēli vai sienas krāsojumu.
Taču gadījumos, kad gaisa mitrums ir augstāks par 60 procentiem vai gaiss nav mitrs, bet smaka pēc vēdināšanas nepazūd, pareizākais būtu saukt palīgā būvniecības speciālistu. Tas palīdzēs noteikt, no kurienes pelējums iekļūst mājā un vai nav bojātas sienu konstrukcijas vai siltinājums. Dažkārt cēloņi pelējuma smakai atrodami pat vairākās ēkas vietās.
Pelējumam ļoti garšo tik izplatītais būvniecības materiāls rīģipsis, kas gatavots no papīra un ģipša maisījuma. Ja iepelējusi grīda un tā savienojas ar rīģipša sienu, pelējums uz sienas izplatīsies ļoti ātri. Tāpēc, ja pārbūvē vai būvē jaunu māju, ieteicams izvēlēties rīģipsi, kas gatavots uz stikla šķiedras bāzes, vai kādu no dabiskajiem materiāliem. savukārt sienu krāsošanai drošāk būtu raudzīties uz krāsām, kuru sastāvā ir sudraba joni, kas aizsargā pret pelējumu.
Kas jāņem vērā ikdienā, lai mājās nerastos pelējums?
- Regulāri vēdini telpas visos gadalaikos – vismaz trīs reizes dienā pa 10 minūtēm vai tā, lai uzturētu telpās vienmērīgu mitruma līmeni, kas nepārsniedz 60 procentus. Vēdināšanas laikā logi jāatver pilnīgi un jānodrošina caurvējš.
- Nežāvē slapjas drēbes nevēdinātās telpās vai telpās ar sliktu ventilāciju.
- Lielākas mēbeles novieto vismaz pāris centimetru attālumā no sienas.
- Virtuvē ierīko tvaika nosūcēju vai gatavojot katliem vienmēr uzliec vākus.
- Pēc mazgāšanās dušā vai drēbju mazgāšanas vannā vannasistabā atver durvis vai logu, ja tāds ir. Šādi mitruma koncentrācija vairs nebūs tik augsta, bet vienmērīgi izplatīsies pa visām mājas telpām.
- Istabu durvis labāk turēt atvērtas – tā labāk notiks gaisa apmaiņa.
- Regulāri pārbaudi jumtu, vai tas nav bojāts un radusies kāda sūce.
- Tīri notekcaurules. Ūdens no ilgstoši aizsprostotas notekas var iesūkties jumta pamatnē un radīt labvēlīgu vidi pelējumam.
- Ja mājā ir vējtveris, mitrās virsdrēbes un apavus atstāj apžūt tajā.
- Ierīko mājoklī piespiedu vai dabīgās ventilācijas sistēmu.
Kā rīkoties, ja māja uz laiku jāatstāj?
Ja māja kādu laiku būs jāatstāj tukša, par pelējumu veidošanos jāpadomā jau laikus. Pirms tiks aizvērti visi logi, māja kārtīgi jāizvēdina, tajā nevajag atstāt piepildītus ūdens traukus, lielus telpaugus vai žāvējamies slapjas drēbes un apavus, kas ilgstoši izdalīs mitrumu.
Ja tiks noslēgta arī centrālā ūdens padeve, jau laikus no krāniem un ūdens caurulēm ieteicams iztecināt visu ūdeni, lai tas, iestājoties salam, nesasaltu un nesaplēstu caurules.
Šādi tiks novērsta iespēja arī veidoties kondensātam, kas radītu labvēlīgus apstākļus pelējuma sēnītēm.
Māja labi ventilēsies, ja logi tiks atstāti vēdināšanas režīmā. taču, baidoties no zagļu apciemojumiem, māju saimnieki nereti logus tomēr izvēlas aizvērt. Ja mājās ir koka logi, gaisa apmaiņa notiks dabiski. Taču, ja ielikti plastikāta rāmju logi un durvis vai telpās parasti ir paaugstināts mitruma līmenis, derīgi būtu ierīkot pasīvo jeb ieplūdes ventilāciju – logu rāmjos vai ēkas ārsienās tiek izveidoti kanāli gaisa ieplūšanai, kas aprīkoti ar membrānām, kuras reaģē uz mitruma līmeni.
Tad logus var turēt aizvērtus. Taču, šādi ventilējot māju, ieplūdīs arī aukstais gaiss. Ja telpās ir siltāks un mitrāks gaiss nekā ārā, var veidoties kondensāts. ja ūdens padeve netiek noslēgta, būtu derīgi minimālā režīmā atstāt ieslēgtu apkures sistēmu – tā, lai gaiss būtu 5 līdz 10 grādus silts.
