Rīga +8°C 
Novērtē rakstu
-
3
-
0
-
0
-
0
-
0
-
1
-
0
-
Katru gadu augus dārzā apdraud visvisādas likstas. Daži dārzkopji mēdz pārvērtēt augu aizsardzības līdzekļu varenību un, kā tik kas, tver pēc smidzinātāja. Savukārt citi, baidīdamies no ķīmijas, sāk lietot dažnedažādus tautas līdzekļus, bet abos gadījumos rezultāti mēdz būt līdzīgi. Proti – kaut kas tiek darīts, bet augi un raža tāpat ir cietuši. Un ļoti bieži tieši tas arī ir neveiksmes cēlonis – tiek darīts kaut kas, nevis tas, ko vajadzētu.
Augus dārzā, laukā vai siltumnīcā apdraud trīs galveno ienaidnieku grupas: nezāles, kaitēkļi un slimības. Ar nezālēm mazdārzā visdrošāk cīnīties, lietojot dažādas mulčas, audzējot augus konteineros, čakli ravējot dobes. Herbicīdu lietošana mazā platībā, kur blakus aug vairākas sugas, tikpat kā nav iespējama.
Nav jēgas apkarot profilaktiski
Ļoti izplatīta amatieru kļūda – aprīlī apsmidzināt augus ar kādu insekticīdu, cerot, ka tādējādi dārzs būs pasargāts no kaitēkļiem. Tā ir pilnīgi veltīga, turklāt no dabas aizsardzības viedokļa kaitīga darbība.
Citi lasa
Nav jēgas apkarot kaitēkļus, kuru vēl nav, – tie laimīgi dus ziemas miegā un gaida, kad tiks uzkrāta sugai nepieciešamā aktīvo temperatūru summa.
Par aktīvo temperatūru pieņemts uzskatīt 10 grādus un vairāk. Parasti vidējā diennakts temperatūra pārsniedz 10 grādu robežu aprīļa sākumā vai vidū (tiesa, ir bijuši daži pavasari, kad tas noticis marta beigās), un paiet vēl dažas dienas, līdz sāk mosties un izlidot pirmie kukaiņi un ērces. Taču arī tad, ja ir jau redzēts pirmais kāpostu vai rāceņu balteņa tauriņš, vēl nav vērts ķerties pie smidzinātaja.
Kā cīnīties ar laputīm
Dārzkopjiem jākļūst modriem brīdī, kad uz koku un krūmu lapām parādās pirmās laputu kolonijas – parasti tas notiek maija sākumā. Laputis kaitē pašas par sevi – izsūcot augu sulu –, turklāt uz to saldajiem izdalījumiem mēdz attīstīties infekcijas. Ir novērots, ka uz laputu apsēstām kļavām miltrasa parādās vairākas nedēļas agrāk nekā uz kaitēkļu neskartiem augiem.
No laputu izdalījumiem lapas kļūst spīdīgas – tā ir laputu klātbūtnes pirmā pazīme. Nedaudz vēlāk parādās arī sačokurojušās lapas, zem kurām, gluži kā zem lietussarga, ir paslēpusies kaitēkļu kolonija.
Tiesa, laputu sugu ir ļoti daudz, un nebūt ne visas laputis, kas mīt, piemēram, dzīvžogā, apdraud arī dārzeņus.
Kaitēkļi parasti dzīvo un barojas zaru galotnēs, tāpēc regulāra dzīvžoga apgriešana mēdz būt efektīvāka par insekticīdu lietošanu. Turklāt nebūt ne visi amatieriem pieejamie insekticīdi ir pietiekami efektīvi pret laputīm, jo netrāpa tām tieši. Efektīvi būtu sistēmas iedarbības līdzekļi, bet neviens no tiem pašlaik nav reģistrēts amatieru lietošanai.
Nav jēgas izsmidzināt neefektīvu līdzekli, kas maksā naudu un var būt kaitīgs savvaļas entomofāgiem (kukaiņiem, kuri pārtiek no kaitēkļiem), apputeksnētājiem, putniem un citām dzīvām radībām. Jūnija beigās laputis sāk veiksmīgi ierobežot vairāki dabiskie savvaļas entomofāgi – parazītlapsene afidiuss (Aphidius spp.) un vēlāk arī pangodiņš (Aphidoletes aphidimyza). Tāpat vasaras sākumā laputis iznīcina septiņpunktu mārītes (Coccinella septempunktata).
Vismazāk aizsargāti ir kaitēkļu kāpuri
Katram kaitēklim atkarībā no sugas ir noteiktas attīstības stadijas, kad tas ir visvieglāk apkarojams ar ķīmiskiem vai bioloģiskiem līdzekļiem.
Viegli iznīcināmi parasti ir paši jaunākie kāpuri. Diemžēl sīkā izmēra dēļ tos parasti neievēro vai arī nepazīst.
Ja rudenī mēs ar prieku vērojam krāšņos tauriņus savā dārzā un dažkārt pat speciāli audzējam augus, kas tos pievilina, ir pilnīgi likumsakarīgi, ka pavasarī uz dažiem dārza augiem parādīsies to kāpuri. Atšķirībā no īstajiem kaitēkļiem lielus zaudējumus tie parasti nerada.
Kukaiņu un ērču olas ir ļoti labi aizsargātas, un ķīmiskie augu aizsardzības līdzekļi pret tām ir bezspēcīgi. Turpretī efektīva ir sīkā mušiņa – spožlapsenīte Trichogramma embryophagum. Tā ir olu parazīts un dēj savas olas citu kukaiņu – arī kaitēkļu – olās. Trihogrammas pavairo SIA Bioefekts, un pavasarī tās ir nopērkamas dārzkopības veikalos.
Ir svarīgi spožlapsenīti izlaist ne par agru un ne par vēlu, bet īstajā brīdī – tieši tad, kad kaitēkļi sāk olu dēšanu. Parasti tas notiek divas nedēļas pēc kaitēkļu izlidošanas. Protams, nebūt ne visi dārzkopji cītīgi seko kaitēkļu dzīves notikumiem, tāpēc, lai precīzāk noteiktu optimālo spožlapsenītes izlaišanas brīdi, ieteicamas sekot informācijai, kuru savā mājaslapā sniedz Valsts augu aizsardzības dienests (noverojumi.vaad.gov.lv/).
Baltblusiņas aktivizējas vasaras otrajā pusē
Pirmās baltblusiņas (Trialeurodes vaporariorum) arī izlido maijā, bet paliek neievērotas līdz jūlija beigām vai pat augustam, kad pēkšņi sāk lidot mākoņiem. Lai tās laikus ievērotu un ierobežotu, siltumnīcā jāizkar dzeltenās līmplāksnes. 
Tās jāizvieto augu līmenī, nevis, piemēram, kaut kur zem jumta. Laikus un lielā daudzumā izkārtas līmplāksnes palīdz ievērojami ierobežot pirmās paaudzes kaitēkļus, tāpēc populācija attīstās lēnāk un rada mazāk bojājumu. Latvijā dārzos mīt arī citas baltblusiņu sugas, tostarp rododendru (Pealius rhododendri) un struteņu (Aleyrodes brassicae).
Mēdz būt gadi, kad visas strutenes ir baltblusiņu apsēstas no jūnija līdz salnām, radot satraukumu dārzniekos, taču jāatceras, ka tās nekaitē ne gurķiem, ne tomātiem.
Ērces nav kukaiņi
Arī tīklērces (Tetranychus urticea) mostas jau maijā, bet sākumā tās dzīvo un barojas uz nezālēm, kur ilgi paliek neievērotas. Jūnijā tīklērces jau mēdz uzmesties gurķiem, tāpēc augi regulāri un ļoti rūpīgi jāapskata. 
Pirmās tīklērces uzrodas uz zemākajām lapām vai auga vidū, taču jau pavisam drīz cenšas tikt augšā – pie maigajām un sulīgajām galotnītēm. Tīklērču attīstību veicina sauss gaiss un karstums, un labākais profilakses līdzeklis ir paaugstināts gaisa mitrums.
Ērces nav kukaiņi, un parastie insekticīdi cīņā pret tām nav efektīvi. Jālieto speciālie līdzekļi – akaricīdi vai insektoakaricīdi.
Latvijā amatieriem pašlaik ir pieejams tikai viens šāds līdzeklis – Nīmazals. Tas jālieto, kamēr tīklērces ir jaunas. Diemžēl šajā vecumā tās ar neapbruņotu aci ir gandrīz nesaskatāmas, tāpēc lapas jāapskata ar lupu. Ir svarīgi ierobežot tīklērču populāciju, pirms kaitēkļi sāks veidot tīmekli, kas aizsargā olas un ērces no mitruma, tātad arī no šķidrā augu aizsardzības līdzekļa.
Kas palīdzēs ierobežot kāpostu un kartupeļu kaitēkļus
Atklātā laukā mazdārzos vislielāko kaitējumu nodara dažādu tauriņu (cekulkodes, balteņu, pūcītes) kāpuri kāpostaugos un kartupeļu lapgrauža (Kolorādo vaboles, Leptinotarsa decemlineata) kāpuri kartupeļos.
Nīmazals palīdz ierobežot arī šos negantniekus, taču svarīgi pirmo smidzinājumu veikt, tiklīdz uz lapām atrastas izdētas olas vai jaunie kāpuri.
Pret kāpostu kaitēkļiem palīdz arī trihogrammas, bet tās noteikti jāizlaiž atkārtoti, jo pirmā izlaiduma attīstības cikls var nesakrist ar jaunu kaitēkļu sugu ierašanos – var būt tā, ka pirmās izlaistās spožlapsenītes sadējušas olas un aizgājušas bojā, bet jaunās vēl nav attīstījušās un izlidos, kad jau būs par vēlu.
Pret zemesvēžiem nav reģistrētu ķīmisko līdzekļu
Zemesvēži (Gryllotalpa gryllotalpa) ir ļoti izplatīti mazdārzos. Tā īsti tie augiem kaitē pavasara beigās un vasaras sākumā, kad pazemes kamerās attīstās zemesvēžu olu dējumi un jaunie kāpuri. Mātītes mēdz nopļaut visus zaļos augus virs kameras, lai tie netraucētu saulei sildīt zemi. 
Uz zemesvēžiem mēdz norakstīt visas likstas augu sakņu zonā, kaut gan tie ne vienmēr ir vainīgi. Tiesa, zemesvēži bojā augu saknes, bet mēdz baroties arī ar citiem kukaiņiem, tostarp drātstārpiem (sprakšķu vaboļu kāpuriem). Latvijā nav reģistrēti ķīmiskie augu aizsardzības līdzekļi pret zemesvēžiem. Tirgos dažkārt tiek piedāvāti no kaimiņvalstīm nelegāli ievesti līdzekļi, bet par to kvalitāti, efektivitāti un drošību – kā jau nelegālai precei – neviens nav atbildīgs.
Ņem vērā! No dabiskajiem zemesvēžu apkarošanas līdzekļiem visefektīvākie ir kurmji – rokot savas ejas, tie izķer zemesvēžus.
