Varbūt uzklāt šindeļu jumtu?

Šindelis ir plāns dēlītis ar ķīļveida šķērsgriezumu, kas gatavots, šķeļot koka kluci paralēli šķiedrai. Tradicionāli to gatavo no ozola, priedes un apses, bet var izmantot arī jebkuru citu koku. Visbiežāk ar šindeļiem klāj jumtu un sienas, tos izmanto telpu dizainā un mākslas darbu radīšanā. Turklāt tie gana labi piestāv ne tikai vēsturiskām, bet arī mūsdienu ēkām. Idejas var smelties, interneta meklētājā ierakstot vārdu savienojumu wooden shingle.

Mārtiņš šo jumtu un sienu klāšanas tehnoloģiju iepazina, aptuveni desmit gadu dzīvojot un strādājot Amerikā, kur šindeļi ir labi zināmi. Pirms desmit gadiem atgriežoties Latvijā, viņam radās doma tos gatavot pašam. Iepriekš šeit neviens neko tādu nedarīja. Izpētījis, ka šindeļu jumts gan bijis dažai muižas ēkai un par to runāts arī būvniecībai veltītos pagājušā gadsimta trīsdesmito gadu izdevumos.

Mārtiņa darbs iepriekš nebija saistīts ar ražošanu. Lai to sāktu, vajadzēja laiku darbagaldu pielāgošanai un tehnoloģijas iepazīšanai. Tagad darbnīcā Liepājas pusē top koka šindeļi Latvijas tirgum un nedaudz arī eksportam.

Citi lasa

Lauma Lapsa

Skandāls

Eksprezidents Vējonis par Timmas nodevību: Ir žēl, bet…

Estere Jansone

Attiecības

Ieva Sutugova pirmo reizi atklāj, kāpēc savulaik izšķīrās ar Jāni Miltiņu: Daudz atļāvām citiem iesaistīties

Ineta Meimane

Personības

Laura Vizla par pagātni, skaisto dzīvi un Porziņģi: Šo šķiršanos nevērtēju kā zaudējumu

Ņemot vērā aizvien pieaugošo tendenci dzīvot videi draudzīgi, Mārtiņš šim būvmateriālu veidam saredz labu nākotni. Intereses pieaugums Eiropā jūtams jau šobrīd. Latvijā tas aizvien ir mazpazīstams un ļoti šauras nišas produkts. Pie mums to pārsvarā izvēlas cilvēki, kas, bieži ceļojot, šindeļus redzējuši citviet un kam ir augstāki ienākumi.

Ozols – izturīgs un prestižs

Šindeļus iespējams izgatavot pēc individuāla pasūtījuma atbilstoši klienta vajadzībām – katrs pats var izvēlēties gan koku, gan formu, gan apstrādes veidu. Parasti tos veido 45 cm garumā, 7 līdz 22 cm platumā, vienā galā 2 mm, otrā – 12 mm biezumā. Izmērus, tāpat kā kvalitātes kritērijus, Mārtiņš pārņēmis no amerikāņiem. Latvijā nav nosacījumu, kas to regulētu. Būt godīgam pret klientu ir pašu atbildība.

Ja regulāri nekopj, ozolkoka jumta sagaidāmais mūžs ir līdz 50 gadiem, priedes – līdz 30, apsei – 15 līdz 20 gadu. Pirmais ilgi kalpo, jo ir izturīgs, blīvs. «Bet, ja koks ir ļoti labi apstrādāts ar antiseptiķi un dabiskām darvas eļļām, visas sugas kalpo līdzvērtīgu mūžu,» apgalvo Mārtiņš.

Krāsu ziņā ar laiku visu koku jumti iegūst līdzīgu pelēku toni, varbūt vienīgi ozols kļūst mazliet tumšāks. «Protams, ozolkoka jumts ir prestižs. Klientam, kuram svarīgi, vai mugurā ir nezināmas izcelsmes apģērbs vai Versace, vai brauc ar Opel vai ar Mercedes, tas būs svarīgi,» spriež Mārtiņš.

Pirmās šķiras materiāls maksā vidēji 35 eiro kvadrātmetrā, otrās – 30, trešās – 20.

Nākamā labākā kvalitātes ziņā ir priede. Sveķi darbojas kā antiseptiķis, atgrūž mitrumu, neļauj kokam bojāties, iedzīvoties tajā mikroorganismiem. Pirmās šķiras materiāls maksā 25 eiro kvadrātmetrā. Trešā ir apse, kam ir smalka šķiedra, bet gana labas īpašības un maciņam draudzīga cena. Tādi šindeļi maksā 17 eiro kvadrātmetrā.

Izmantojot kā interjera elementu, var izvēlēties otrās vai trešās šķiras šindeļus, jo nav jābaidās no ārējās vides ietekmes un apstrādāt ar aizsargmateriālu nav nepieciešams. Līdz ar to materiāla izmaksas būtiski samazinās. Lai glītāk izskatītos, var noklāt tikai ar lineļļu.

Var uzklāt pašu rokām

Plānojot likt šindeļu jumtu, izvēlas 21 mm biezas un 75 mm platas latas. Ja attālums starp spārēm ir lielāks par metru, latojumam jābūt biezākam, lai izturētu slodzi; ja mazāks – biezumu drīkst samazināt. Latojuma solis parasti ir 14,5 cm.

Ja bēniņstāvs ir apdzīvots, zem jumta seguma jāliek siltināmais materiāls, starp siltinājumu un jumta klājumu atstājot 3,5 līdz 4 cm ventilācijas spraugu, lai neveidotos kondensāts un jumts nesāktu pūt. Arī aukstajiem bēniņiem jābūt ventilējamiem.

Ilgmūžībai zem šindeļiem var ieklāt speciālo plēvi vai starp tiem iestrādāt pergamīna jeb piķpapīra strēmeles.

Jumtu sāk klāt no apakšas. Neatkarīgi no tā, vai izvēlēts dekoratīvais vai parastais šindelis, dēlīšus naglo taisnā līnijā. Pirmā tiek klāta divās kārtās, tālāk – ar 14,5 cm solīti uz priekšu. Jumta korē liek cepurītes no šindeļiem, parastiem dēlīšiem vai metāla.

Šindeļu klāšana ir vienkārša, tikai jāievēro divas lietas – starp blakus novietotajiem dēlīšiem jāatstāj atstarpes un nākamajā kārtā atstarpe jānobīda vispār par 3,5 cm. «Jebkurš cilvēks, kurš spēj pienaglot dēlīšus rindā, var droši ķerties tam klāt,» iedrošina Mārtiņš. Ja vēlas izcili skaistu rezultātu, protams, drošāk algot speciālistu. Atkarībā no sarežģītības augstuma un citiem faktoriem pakalpojums maksās 10 līdz 15 eiro par kvadrātmetru.

Rietumos šindeļus biežāk izmanto sienu segumam. Krāsoti, lakoti vai tikai ar eļļu apstrādāti dēlīši uz sienas kalpo ilgāk nekā uz jumta. Tā kā sienas tik stipri neietekmē saule un lietus, tām var izmantot jebkuru koksnes aizsardzības līdzekli, viss atkarīgs no saimnieka gaumes.

Ziemeļamerikā OSB plāksnes vai finieri nosedz ar pretvēja plēvi un šindeļus uz sienas klāj bez ventilācijas spraugām. Skandināvijā, kur nosacīti ir skarbāki laikapstākļi, tās tomēr atstāj. «Arī mans personīgais viedoklis ir, ka uz sienām var likt arī bez ventilācijas,» piebilst Mārtiņš.

Viegli utilizēt

Lai nodrošinātu antiseptiskās īpašības, jumta segumam paredzētos šindeļus ieteicams apstrādāt ar darvas eļļu divās kārtās. To var izdarīt gan amatnieks darbnīcā, gan būvnieks, gan saimnieks. Darot pašam, izmaksas, protams, būs mazākas, iegūtais rezultāts līdzvērtīgs darbnīcā paveiktajam, tikai jārēķinās ar laika patēriņu un vajadzību strādāt augstumā. Ugunsdrošību iespējams palielināt, koku piesūcinot ar atbilstošām ķīmiskajām vielām. Tas gan veido papildu izmaksas.

Lai kalpotu ilgi, šindeļu jumts rūpīgi jākopj. Tas ik pa laikam jānoeļļo, jāuzmana, lai neapaug ar ķērpjiem, sūnām. Aizsargmateriāla kalpošanas ilgums norādīts uz konkrētās firmas produkta iepakojuma, vidēji tas ir no trim līdz pieciem gadiem. Regularitāti ietekmē dažādi faktori – jumta slīpums, leņķis pret sauli, jo eļļu izdedzina ultravioletais starojums, nevis izskalo ūdens.

Darvas eļļas vietā var izmantot arī lietotu motoreļļu, ko bez maksas iespējams dabūt jebkurā autoservisā, atliek tikai pajautāt. «Ļoti labi kalpo, bet tas vairs nebūs videi draudzīgs jumts,» piebilst amatnieks. Arī aromāts kādu laiku nav pārlieku dabisks.

Notīrīt un apstrādāt jumtu var katrs saviem spēkiem. Nav nepieciešamas specifiskas zināšanas un iemaņas. «Ņem lielu birsti un otu, kāpj uz jumta un dara,» teic Mārtiņš. Ja saimnieks nav gatavs to darīt, protams, var algot arī uzņēmumus, kas sniedz šādus pakalpojumus.

Amatnieks savam materiālam dod garantiju. Tās ilgums ir puse no seguma paredzamā mūža ilguma. Ja kāds šindelis saplīsis, sabojājies, cilvēkfaktora dēļ pirmajā šķirā iejucis zemākas klases materiāls, ir gatavs to samainīt. Labošana nav sarežģīta, bet to var izdarīt tikai ar specifiskiem instrumentiem.

Kad jumts savu mūžu nokalpojis vai saimnieks vēlas mainīt segumu, šindeļus viegli utilizēt. Bituma jumta utilizācija rada papildu izmaksas, bet koku var vai nu sadedzināt krāsnī, vai ļaut tam dabīgi sadalīties.

Atceries!

Klājot ozolkoka šindeļus, lāsenes, skursteņa un citus pieslēgumus izvēlies no nekorodējoša metāla – kapara, alumīnija, nerūsējošā tērauda. Tas pats attiecas arī uz naglām. Ozols satur fosforskābi, kas, reaģējot ar dzelzi, veido zilu nokrāsu. To uzskatāmi parāda kokmateriāli, kuros no kara laika palikušas metāla šķembas.

Šindeļu jumta:

Plusi

• Ekskluzīvs.
• Videi draudzīgs.
• Estētisks.
• Izturīgs, piemērots skarbiem apstākļiem.
• Slāpē apkārtējās vides trokšņus.
• Nodrošina papildu siltinājumu.
• Kalpo ilgāk nekā lubiņu (plēsto skaidu) jumts.
• Videi draudzīgi utilizējams.

Mīnusi

• Dārgs.
• Ugunsnedrošāks nekā metāla vai dakstiņu jumts.
• Ik pēc 3–5 gadiem nepieciešama kopšana.

Jumta kopšana

• Amello. Darvas lazūra, izgatavota no linsēklu eļļas, priedes darvas un terpentīna. Iesūcas koksnē, pasargājot to no mitruma, netīrumiem, izveido ūdens noturīgu un gaisa caurlaidīgu slāni. Ražota Igaunijā, galvenā vērtība – augsta darvas konsistence. 5 litri. Cena – 29,99 eiro, Cenuklubs.lv
• Stafor. Darvas eļļa, kas sastāv no dabiskās lineļļas, priežu darvas, kolofonija, vaitspirta un speciālām piedevām. Nodrošina ilglaicīgu koksnes aizsardzību pret mitrumu, pūšanu, pelējumu un sēnītēm. Patēriņš – viens litrs uz 3–10 kvadrātmetriem. 10 litru. Cena – 58,03 eiro, shop.stafor.lv

Mārtiņš Ceriņš bija pirmais, kas mūsdienu Latvijā sāka nodarboties ar koka šindeļu ražošanu. Pirms desmit gadiem tas bija pilnīgi jauns produkts, tomēr aizvien ir gana maz zināms. Lai uzsāktu koka šindeļu ražošanu, Mārtiņš iegādājās parastos amatnieku darbagaldus, ko pielāgoja konkrētai vajadzībai.

Padomi un ieteikumi no Mārtiņa:

• Latojuma solis ir tāds pats kā šindeļa solis – parasti 14,5 cm.  



• Šindeļu jumts kalpos tik ilgi, cik saimnieks to kops. Mārtiņš savā īpašumā veic eksperimentu, lai noskaidrotu, kas notiek, ja nedara neko.



• Uz sienām šindeļi ir praktiski mūžīgs materiāls, jo mitrums to ietekmē minimāli.



• Klājot jumtu, starp šindeļiem noteikti jāatstāj 3–6 mm lielas atstarpes, citādi mitrumā, kad koks uzbriest, segums deformēsies un dēlīši tiks izspiesti ārā.



• Dažādu veidu šindeļi: tradicionālais, dimantiņš, bebraste, pusaplītis. Dekoratīvos var izmantot kā detaļu, bet var arī veidot visu klājumu.