Baltie ievziedi te nav vainojami – ne jau ievas atnes aukstumu. Racionālais izskaidrojums šai sakritībai ir tāds, ka pavasarī mainās diezgan kontrastaini aukstuma un siltuma viļņi. Saulīte jau spēj karsēt kā vasarā. Maijā tā atrodas tādā pašā stāvoklī pret zemi kā jūlijā, un arī dienas garums ir kā jūlijā, tāpēc arī maijā mums dažbrīd tiek īsta jūlija karstuma šalts.
Taču zeme un ūdeņi maijā vēl nav īsti iesiluši, dažviet mežos pat vēl kūst pēdējie sniega ielāpi. Tādēļ aukstuma viļņi ir daudz niknāki nekā vasaras mēnešos. Pavasara siltums izplaucē ievziedus, taču tiem var sekot aptuveni nedēļu garš aukstuma vilnis. Bet var arī nesekot, un gan jau katrs ir piedzīvojis burvīgi siltus ievziedu laikus. Tikai cilvēka atmiņa ierīkota tā, ka nezin kāpēc dziļāk atmiņu failos iespiežas tie aukstie ievu laiki.
Pēc ievziedu laika var prognozēt laiku vasarā: ja ievas nozied pelēcīgi un necili, arī vasara būs tāda – nekāda. Ja ievas kupeno un smaržo kā trakas, arī vasara būs skaista un skurbinoša.
Starp citu, arī par osi saka, kas tas esot akls, tāpēc saplaukst pats pēdējais. Taču arī tā nav gluži tiesa. Patiesībā maijā norisinās sacīkstes starp diviem pēdējās vietas pretendentiem: osi un ozolu. Un arī pēc šīs divkaujas rezultātiem var pareģot vasaru. Ja ozols uzvar un pēdējais izplaukst osis, gaidāma mitra un vēsa vasara. Ja uzvar osis, vasara būs sausa un silta. Tam ir arī racionāls izskaidrojums: ja zemē vairāk sausuma un siltuma, tas ātrāk izplaucē osi, ja vairāk mitruma – ozolu. Pašlaik zīmes rādot, ka vismaz jūlijā, siena laikā, vasara būs sausa un silta.