Pasaulē ir ap desmit artišoku veidu, taču ēdami ir divi. Viens franču – Cynara cardunculus (var. scolymus), dadžu un ušņu tuvs radinieks, otrs spāņu – Cynara cardunculus, kuru mēdz dēvēt arī par savvaļas artišoku jeb kardonu.
Abi divi bez šaubām ir glīti pēc vaiga un iekārojami kā izsmalcināti dārzeņaugi, tomēr uzreiz jāatvēsina visus tos, kas jau steidz artišoku ieplānot nākamās sezonas dobē – Latvijas apstākļiem šis būs ciets rieksts.
Dienvidu zemēs augs ir daudzgadīgs, bet Latvijā tas nepārziemo.
To ir iespējams izaudzēt, bet jārēķinās ar zemo ražību un samērā lielu platību, ko nāksies atvēlēt audzēšanai. Pie mums artišoks drīzāk piemērots jauktajām puķu dobēm nekā sakņu dārzam. Piemēram, stādīts pa vidu pīpenēm, tas izskatītos kā viduslaiku bruņinieks starp jaunavām svētkos.
Bet īstu, azartisku dārza entuziastu jau nekas neatturēs no eksperimenta, vai ne?
Noskaidro, kā artišokus izaudzēt Latvijas dārzos – visu rakstu lasi šeit: Ēdot frančus, es ģībstu… Viss par artišoku