Rīga 0°C 
Novērtē rakstu
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Jautājums īsti vietā, jo pat uzņēmums Rīgas namu pārvaldnieks atzīst, ka plaisas ir ļoti daudzu ēku sienās, taču visas plaisas nebūt nav vienādas un bīstamas. «Ir plaisas, kam nav būtiskas ietekmes uz mājas tehnisko stāvokli, – mājas ekspluatācijas laikā tās ir izveidojušās, bet nav bīstamas. Bet, ja plaisa ir izveidojusies, piemēram, ēkas nesošajā sienā, tad tā tiek novērota, – tajā ievieto speciālu marķieri, kas ļauj spriest, kas laika gaitā ar plaisu notiek,» uzsver uzņēmuma pārstāvis Krists Leiškalns. Savukārt uzņēmuma Uretek – tas piedāvā ģeotehniskos inženierdarbus ēku glābšanai – projektu vadītājs Dainis Dronka saka: « Iedzīvotājiem noteikti būtu jāuztraucas gadījumos, ja plaisas ēkas sienās parādās pēkšņi, jo tas var liecināt par nopietnām konstrukcijas problēmām. Taču te ir runa tiešām par plaisām, kas uzrodas pēkšņi, nevis par tādām, kas agrāk ilgstoši nav ievērotas un nu pēkšņi atklātas.»
Kuras ir bīstamas?
Sīkas mikroplaisas sienās ir sastopamas diezgan bieži, un parasti neviens par tām neuztraucas. Paneļu mājās plaisas bieži rodas, piemēram, šo ēku konstrukcijas dēļ, un tas nav nekas ārkārtējs.
Par ēkas pamatu nosēšanos vai projektētās izturības zudumu liecina lielākas plaisas, kas sākas no logu un durvju ailēm vai no ēkas stūriem. Noteikti jāpievērš uzmanība, vai plaisa ir horizontāla vai vertikāla, vai tā ir atvērta, līkumota, pakāpienveida (piemēram, ķieģeļu sienā), vai sakrīt ar elementu savienojuma vietām. Ja plaisas platums kaut vienā vietā sasniedz 5 milimetrus vai ja ir novērojama konstrukciju pilnīga atdalīšanās (ķieģeļu šuvju maisījumā vai cementā), tad skaidrs ir viens – ēka ar steigu jāglābj. «Iemesli, kāpēc var rasties plaisas, ir dažādi, bet visbiežākais iemesls tomēr ir grunts nosēšanās. Ainažos bija gadījums, kad smagā automašīna ieskrēja mājā un visa māja saplaisāja, – arī tā, protams, var atgadīties. Vai arī vainīga var būt bojāta jumta konstrukcija, kas sienas spiež uz āru,» stāsta Dainis Dronka. Turklāt plaisas jau neapdraud tikai daudzdzīvokļu mājas, bet arī privātmājas. Tur gan bīstamību pamanīt vieglāk, jo pirmā pazīme, kas liecina par to, ka kaut kas nav labi, – sāk iestrēgt logi vai durvis. Vai arī zem betona grīdas sāk parādīties kādi trokšņi no kanalizācijas sistēmas. «Plaisas vienmēr vispirms ir redzamas no ārpuses un tikai tad no iekšpuses, un vispirms pa diagonāli pie logiem, norādot virzienu, kurā pamati kustas,» uzsver Dainis Dronka.
Vaininieks – ūdens
Visbiežāk pie tā, ka mājas pamati nosēžas, ir vainīgas lietusūdeņu notekas. «Ja pastaigāsiet pa Rīgu un pavērosiet namus, redzēsiet, ka plaisas vairāk vai mazāk koncentrējas ap lietusūdens notekām. Ūdens gar pamatiem sūcas uz leju, izskalojot no smiltīm putekļus, un pamati grimst tāpat kā mūsu kājas, kad stāvam jūras malā, kur ūdens šūpojas šurpu turpu. Vēl saistībā ar pēdējā laika intensīvo apbūvi ēku pamatus apdraud arī būvdarbi, kas notiek blakus. Tas notiek gadījumos, ja ir dziļas būvbedres ar lielām vibrācijām vai ja būvbedre ir dziļāka nekā līdzās esošās ēkas pamati. Tad, zūdot materiālam spiedienam, pamati mēdz sasvērties uz leju. To redzam itin bieži, un skaļākais gadījums līdz šim bija saistībā ar Jauno Rīgas teātri – uzsākot tur būvdarbus, blakus tam cieta trīs vai pat četras mājas.»
Nav svarīgi, kad celta māja
«Gribas domāt, ka tās mājas, kas celtas padomju laikos, ir sliktākas kvalitātes, bet tam es negribētu piekrist. Tāpat ir ačgārni apgalvot, ka viss ir kārtībā ar ēkām, kas celtas brīvvalsts laikos. Ļoti daudz ko nosaka tas, vai izvērtēts un ņemts vērā ģeoloģiskais aspekts. Piemēram, Valdemāra ielā cietusī ēka ir uzbūvēta ļoti nestabilā grunts slānī – tā būtībā ir upes gultne, kur būvēja māju.
Pēc savas pieredzes varu teikt, ka mikrorajonos, kuru nosaukumā ir kalns – Ziepniekkalns, Āgenskalns vai Dzegužkalns –, par gruntsūdeņiem galva nesāp. Uzmanīgāk ēkas tehniskais stāvoklis jāvēro vietās, kas saistās ar purvainu apkārtni. Ja ēkai nav izvēlēta videi piemērota konstrukcija, var rasties visādi bojājumi,» stāsta Dainis Dronka.
Uz plaisām ir jāreaģē!
Plaisu ir ļoti grūti ar aci novērtēt, lai saprastu – ir vai nav tajā kāda kustība. «Atgriežoties pie Valdemāra ielas nama – senāko dienu fotogrāfijās redzams, ka plaisas mājai bija arī agrāk, bet neviens nevar tā uz aci pateikt – par cik milimetriem tās katru gadu kļuva lielākas,» uzsver Dainis Dronka. Līdz ar to, ja mājā tiek pamanītas plaisas, par tām noteikti jāziņo apsaimniekotājam. «Atliekot problēmu, tās novēršana kļūst tikai dārgāka un būvdarbi – ilgstošāki, kas nav ērti ne vienam. Ja tiek noskaidrots plaisu rašanās iemesls, iedzīvotājiem ir skaidrs, kas jādara, vai – labākajā gadījumā – būs sirdsmiers, ka nekas traks ar māju nenotiek. Taču nelikties ne zinis nedrīkst, jo pēdējā laikā to māju, kam izteikts brīdinājums nekavējoties novērst bojājumus, ir pārāk daudz. Dzīvokļa iegāde, iespējams, ir cilvēka lielākā investīcija viņa mūžā, viņš ir gatavs trīsdesmit gadus maksāt hipotēku, bet pret savu īpašumu izturas nepiedodami pavirši.» Tāpat Uretek pārstāvis uzsver, ka nav nozīmēs, no kāda materiāla māja būvēta, – tas ne par ko neliecina. Vienīgi sešdesmito gadu privātmājām, kas celtas no baltiem silikāta ķieģeļiem, bieži saplaisājis un pat sagruvis apšuvums ārpusē, bet mājas kodols ir vesels.
Zināšanai
- Civillikuma 1084. pantā noteikts, ka katram būves īpašniekam ir pienākums uzturēt savu īpašumu tādā stāvoklī, kas nerada nekādu kaitējumu pašam, kaimiņiem, garāmgājējiem vai lietotājiem.
- Ministru kabineta noteikumi Nr. 907 paredz, ka dzīvojamās mājas pārvaldītājs ir atbildīgs par to, lai reizi gadā tiktu veikta pamatkonstrukciju profilaktiskā apsekošana, kuras laikā tiek novērtētas nesošās sienas, pārsegumi un balkoni. Ja tās vizuālajā pārbaudē tiek konstatēti dzīvojamās mājas vai tajā esošo iekārtu un inženierkomunikāciju bojājumi, pārvaldītājam ir jāpieņem lēmums par ārpuskārtas remontdarbiem vai jāiesniedz priekšlikumi dzīvojamās mājas īpašniekiem par tehniskās apsekošanas un nepieciešamā remonta darba uzdevumu sastādīšanu.
- Ārpuskārtas remontu veic, ja ir konstatēti dzīvojamās mājas un tajā esošo iekārtu un inženiertīklu bojājumi, kas apdraud ēku konstrukciju noturību, iedzīvotāju vai trešo personu veselību un dzīvību, piemēram, jumta seguma caurtece, fasādes elementu sasaistes zudums ar sienu, inženiertīklu sistēmu bojājumi.
Iedzīvotāji var sekot līdzi
Krists Leiškalns, Rīgas namu pārvaldnieka pārstāvis:
«Ja iedzīvotāji pamana plaisu ēkā, viņiem par to jāziņo apsaimniekotājiem. Mēs ēku vizuālo apskati veicam reizi divos gados, un katrs dzīvokļa īpašnieks pats var apskatīt, kādi ir viņa mājai paredzētie remontdarbi. Tie izriet no tā, kas mājas apskates laikā ir konstatēts. Iedzīvotāju ziņā ir pašiem vienoties, kādi darbi būtu steidzamāki, un sākt krāt to veikšanai nepieciešamo naudu.»
