Rīga +5°C 
Novērtē rakstu
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Atbild Edgars Neilands, koku eksperts, arborists, dārznieks, uzņēmuma Labie koki vadītājs.
Kad 2005. gadā kādā konferencē vairāk nekā 200 profesionāļiem stāstīju, ka tik drastiskā veidā apgriezti koki tiek kropļoti, tas daudziem bija pārsteigums, un es biju pārliecināts, ka līdz ar to viduslaiki šajā jomā beigušies.
Šāda koku apgriešana nāk no padomju laikiem, kad tam netērēja daudz laika. Ja koki sāka traucēt, problēmu atrisināja, vienkārši nozāģējot tiem galotnes. Liepas un vītoli pēc tam labi atauga, un likās, ka tas ir prātīgs risinājums. Taču, lai gan kokiem ataug spēcīgi dzinumi, sekas ir katastrofālas.
Šādu rīcību var salīdzināt ar amputāciju medicīnā, tikai ar atšķirību, ka šajā gadījumā tai nav nekāda pamatojuma.
Tie liecina par koka izmisīgu mēģinājumu vienas sezonas laikā kompensēt enerģijas zudumu, lai neaizietu bojā. Saknes kokam nesamazinās, un tām vajag spēku, ko koks iegūst no lapām. Bet, ja lapas, kā izskatās attēlā, palikušas tikai kādi 5 procenti, tad liela daļa sakņu aiziet bojā bada nāvē, sēnes noārda atmirušo koksni, trupe no saknēm iekļūst stumbrā un saēd koku.
Koks vairs nebūs tik drošs un stabils kā agrāk, nedzīvos tik ilgi, kā būtu dzīvojis pirms drastiskās kropļošanas.
Augot 1–2 metrus gadā, koks var atgūt savu iepriekšējo lielumu apmēram 10 gadu laikā. Papele pēc šādas apgriešanas aug pat trīs metrus gadā, bet dzinumi ir ļoti trausli, slikti piestiprināti pie stumbra. No viena punkta izsprāgst pat 100–200 dzinumu, bet jau pirmā gada laikā puse no tiem iet bojā. Dzinumi grūstās un cīnās par gaismu, tāpēc veidojas sakropļots vainags.
Alternatīva ir uzticēt koku kopšanu profesionāļiem, arboristiem, kam ētikas kodekss neļauj kokus apgriezt vairāk par 20–30 procentiem vienas sezonas laikā. Tad kokam neieslēdzas avārijas režīms, kad tas no snaudošajiem pumpuriem pamodina stresa zarus. Vecus kokus drīkst apgriezt tā, lai tie nezaudē vairāk par 20 procentiem, bet jaunus – vairāk par 30 procentiem no lapu virsmas. Parasti vainagu samazina tikai par 5–10 procentiem.
Radikāla koka samazināšana nav atbalstāma, pat ja koks saplaisājis un neatgriezeniski deformējies.
Tādā gadījumā alternatīva ir koka nostiprināšana ar trosēm, stieņiem, ķēdēm. Savukārt, ja koks veidots, kā redzams lasītājas atsūtītajā bildē, profesionāļi to sauc par koka nozāģēšanu ne līdz galam, jo tas vairs nepilda savas funkcijas. Ja koks tiek šādi nogriezts, patiesībā paliek augsts celms, un tāpēc ir jābūt ciršanas atļaujai.
Vienīgais izņēmums, kad pieļaujamas šādas darbības, ir apkopjot liela gabarīta dižkokus sabrukšanas stadijā. Bet arī tad nozāģēšana nenotiek tik drastiski kā redzams šajā attēlā, bet tiek sadalīta vairākos posmos. Tāpēc ar kokiem savos dārzos, lūdzu, tā nedari!
