Rīga +5°C 
Novērtē rakstu
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Daudziem āderes asociējas ar negatīvu ietekmi uz cilvēkiem un augiem, taču – ne visas ir nelabvēlīgas. Ūdens āderes atņem enerģiju, bet uguns āderes iedarbojas labvēlīgi un dod spēku. Latvijā pārsvarā ir uguns āderes. Daudz ūdens āderu ir purvainās vietās, piemēram, Rīgas apkaimē, taču tas nenozīmē, ka tur nav iespējams atrast arī uguns āderes, uz kurām var droši gan māju celt, gan dārzu stādīt. Manā praksē tādu gadījumi, kad zemes gabalā nav atrodama neviena augiem labvēlīga vieta, gandrīz nav bijuši.
Āderu spēks
Kā tad veidojas ūdens āderes? Zemes elektromagnētiskais starojums, ko rada šķidrais, karstais, metāliskais Zemes kodols, enerģētiski uzlādē pazemes ūdeni, kas caur Zemes saplaisājušo garozu tiek spiests uz augšu. Šis nelielais starojums tad arī ietekmē cilvēkus un augus. Ūdens āderu vietās ir paaugstināts relatīvais mitrums. Augiem, kuriem šādi apstākļi nav tīkami, novājinās aizsardzības spējas, lai pretotos slimībām un kaitēkļiem. Bargās ziemās tie ātrāk izsalst. Ūdens āderu ietekmi var labi redzēt klinteņu vai Kaukāza plūmju dzīvžogos, uz kurām tas iznīkst vai arī kļūst šķidrs.
Uguns jeb enerģētikas āderes ir pozitīvi lādēts starojums, kas izstaro cauri zemes iežiem.
Daži augi lieliski jūtas āderu krustpunktos, piemēram, uz tiem aug gandrīz visi Latvijas dižkoki. Ozolus šeit parasti iestāda sīļi, kas atnes zīli uz uguns āderu krusta vietām, kur ir silti un patīkami – putni cenšas baroties un vairoties tikai enerģētiski spēcīgās vietās.
- Uz ūdens āderēm labi aug: dzērvenes, lielogu mellenes, jasmīni, sniegogas, sēru vītoli, kārkli, oši, kļavas.
- Uz uguns āderēm labi aug: ābeles, ķirši, akācijas, vilkābeles.
- Āderes īpaši neietekmē bumbieres.
Augļu koki – īpaši jutīgi
Uz ūdens āderēm labprāt aug tikai nedaudzi augi, piemēram, dzērvenes, lielogu mellenes un brūklenes, taču arī tām līdzsvaram nepieciešamas uguns āderes.
Lai nodrošinātu augiem labsajūtu, vēlams tos stādīt uguns āderu vai arī neitrālā zonā, kur abas enerģijas ir līdzsvarā.
Īpaši jutīgi uz āderu iedarbību ir augļu koki un krūmi. Greizas, uz vienu pusi saliekušās ābeles liecina, ka tās bēg no ūdens āderu starojuma. Taču tām, tāpat kā bumbierēm un plūmēm, patīk augt uguns un ūdens āderu krustojumā, kur netrūkst mitruma un enerģijas.
Mazāk āderes ietekmē dekoratīvos augus.
Kā noteikt āderes?
Āderu tīklojumu dārzā vislabāk var noteikt profesionāls rīkstnieks, taču aptuveni to var novērtēt katrs pats. Piemēram, par āderu blīvumu var viegli spriest pēc kurmju rakumiem. Viņiem tīk savas ejas veidot gar intensīvu ūdens āderu malām, kur augsne ir mitrāka un mīkstāka, bagātāka ar mikroorganismiem un barību – kukainīšiem, vabolēm un sliekām. Arī odu mākoņi mutuļo ūdens āderu krustpunktos, jo asinssūcējiem vajag mitrumu. Savukārt stārķim patīk vīt savu ligzdu un skudrām veidot pūzni uguns āderu krustpunktos, kas ir enerģētiski spēcīgas vietas.
Mitra vieta, kur saauguši kārkli, nebūs piemērota augļudārzam, bet zemā vietā, kur aug arī priedes un liepas, ir uguns āderes, tāpēc te var droši stādīt augļu kokus.
Ja ar dabas vērojumiem šķiet par maz, var aicināt talkā profesionālu energojutīgu rīkstnieku, kas ar āderu noteikšanu nodarbojas pastāvīgi. Tuvojoties uguns āderēm, rīkstīte sāk griezties pa labi, bet ūdens āderēm – pa kreisi, taču patiesībā profesionālam rīkstniekam tā nemaz nav vajadzīga. To izmanto tikai tāpēc, lai apkārtējie redzētu, ka kaut kas notiek, – kā mēdz sacīt, šova pēc.
Ikviens, kuram piemīt energojutīgums, var apmeklēt rīkstnieku kursus, trenēties un apgūt šīs iemaņas pats, taču tas nevar būt kā vienreizējs pasākums – lai āderes noteiktu nekļūdīgi, svarīgi savas spējas pastāvīgi trenēt.
Daži rīkstnieki piedāvā āderu nelabvēlīgo ietekmi neitralizēt. Taču tas nav reāli! Tāpēc labāk āderu izvietojumu ņemt vērā, jau augus stādot.
Ķiršiem netīk ūdens āderes
Stāsta PĒTERIS HEIMANIS, augļkopis, Heimanis stādaudzētava vadītājs:
Esmu pieredzējis, ka saldais ķirsis neaug uz ūdens āderes. Kad pārstādīju to kādu metru tālāk, kociņš sāka augt un ražot, lai gan iepriekšējos četrus gadus bija stāvējis tieši tāds, kāds iestādīts. Vēl esmu novērojis, ka ābelēm, kas aug uz intensīvas āderes, mēdz stipri savērpties stumbrs, un tās vieglāk apsalst.
Ozolus stādu kā sīlis
Stāsta ANDRIS ANSIS ŠPATS, zemnieks, inženierzinātņu doktors:
Zinātnieki atšķirībā no rīkstniekiem nelieto nosaukumu uguns āderes. Tās sauc par Hartmana enerģijām jeb līnijām. Ja stādu ozolus, skatos, kur zīli iebakstījis sīlis, – viņš to, kā likums, liek krustpunktā. Šajās vietās ūdens slapināšanas leņķis ir citāds, tas tiek pacelts gruntī augstāk, tāpēc koks jūtas labāk. Protams, ir arī enerģētiska ietekme. Esmu secinājis, ka Hartmana krustpunktos ozoli aug krietni ātrāk.
Savukārt citus kokus cenšos nestādīt pa Hartmana līnijām un to krustpunktos. Ābeles šajās vietās vairāk slimo ar kraupi un citām slimībām. Vispareizāk ābeļu rindu laist nevis pa Hartmana līnijām, kuras agrāk vai vēlāk krustojas, bet šķērsām.
Taču viss atkarīgs arī no dārza kopējā plānojuma, aizvēja un orientācijas pret sauli – tam ir daudz lielāka nozīme nekā āderēm.
Var noteikt arī zinātniski
Stāsta JĀZEPS JUŠKEVIČS, hidroģeologs, Daugavpils būvniecības tehnikuma un Rīgas Tehniskās universitātes Daugavpils filiāles pasniedzējs:
– Ģeoloģiskos lūzumus un ūdens āderes var noteikt ne tikai ar rīkstīti vai rāmīti, bet arī zinātniski ar dažādu ģeofizikas metožu palīdzību, piemēram, radiolokāciju, taču tas ir daudz sarežģītāk un dārgāk.
Katrs pats var novērot, ka augi uz ūdens āderēm aug citādi. Piemēram, ja ābeles ir šķības, tas liecina, ka kociņi mēģina mukt no āderu starojuma. Esmu arī pamanījis, ka uz ūdens āderēm zāle ir leknāka un spilgtāka. Taču vietās, kur āderu tīklojumā ir pārrāvumi, nekas lāgā neaug un arī minerālmēsli neiedarbojas.
Tāpat kā cilvēku veselība ir atkarīga no āderu tīklojuma viņu mājoklī, tā arī augu labsajūtu nosaka āderes dārzā. Parādīt to atrašanās vietu ir rīkstnieku uzdevums. Protams, gadās, ka tās nosaka atšķirīgi, tāpēc ir svarīgi to darīt regulāri, uzkrāt pieredzi un atšķirt dažādu veidu āderes.
