Rīga -1°C 
Novērtē rakstu
-
5
-
0
-
0
-
0
-
1
-
2
-
1
-
Ja ceļas migla, tad siltumnīcas durvis un lūkas vakarā jāaizver, lai sīkie ūdens pilieni pēc iespējas mazāk nokļūtu uz augiem. Pilnīgi nosargāt neizdosies tik un tā, jo siltumnīca jau nav hermētiski noslēdzama, tomēr jācenšas.
Mitrums, ko uz augiem rada gan migla, gan arī ūdens kondensāts, kas veidojas pašā siltumnīcā, ļoti patīk brūnajai puvei, un tā var ātri vien nopostīt visu tomātu ražu. Kondensāts pastiprināti veidojas, ja vakaros strauji kļūst vēss, bet iekšā, siltumnīcā, saglabājas siltums. Tādā gadījumā tiešām ir vērts ilgāk atstāt vaļā ventilācijas lūkas, taču, ja ir migla, tā var iekļūt pa atvērtajām lūkām. Tā kā – jārīkojas pēc apstākļiem.
Kā atbalstīt tomātu ķekarus?
Veikalos ir nopērkami speciāli āķi, bet bieži vien audzētāji, īpaši tie, kam tuvumā mežs vai koki, sagriež zarus un atbalsta tomātus zaru žāklītēs. Bet kad būtu īstais brīdis zem tomātu ķekariem likt balstus?
«Tas jādara jau laikus, lai smagajiem ķekariem būtu balsts, kad tomātu augļi sāk briest un pieņemties svarā," iesaka Māris Narvils. "Tā kā nav iespējams pateikt, kurā brīdī ķekars var neizturēt augļu svaru un nolūzt, labāk pielikt balstus uzreiz, tikko pirmie aizmetušies tomātiņi strauji sāk augt lielāki.»
Kā novērst tomātu plaisāšanu? Eksprti uzsver – kamēr vien iespējams, tomātus nevajadzētu ņemt nost, bet ļauj tiem nogatavoties pie auga – tas būtu ideālais variants. Ja saplaisājuši daži, turklāt jau gatavi tomāti, nav liela bēda – tos var noplūkt pirmos un apēst vai pārstrādāt ziemas krājumos.
Taču parasti jau tā nenotiek – tomāti sāk plaisāt nelabvēlīgu augšanas un nogatavošanās apstākļu dēļ, un dara to masveidā, un tad jādomā, kā šo nelaimi novērst.
Nelabvēlīgi apstākļi – tās parasti ir lielas mitruma un temperatūras svārstības.
Novērst mitruma svārstības ir diezgan vienkārši – jālaista regulāri. Ja laiks ir karsts, varbūt pat jālaista katru dienu, lai augsne vienmēr būtu vienmērīgi mitra. Nevis tā, kā ieteica vecos laikos: reizi nedēļā un ļoti bagātīgi.
Novērst temperatūras svārstības ir grūtāk, jo tieši tomātu ienākšanās laikā dienā saule nereti silda ļoti dāsni, bet naktis jau mēdz būt visai vēsas – zem plus desmit grādiem, un septembrī, bet dažkārt pat augusta beigās, varam sagaidīt arī pirmās salnas. Un tad nu jāmēģina siltumnīcu naktī papildus sasildīt. Vienkāršākais sildīšanas veids ir novietot siltumnīcā tumšas bļodas vai citus traukus (vai nokrāsot tos melnus) ar ūdeni – pa dienu ūdens sasils, bet naktī atdos siltumu. Kad jau sākas salnas, siltumnīcā var sanest arī laukakmeņus. Pa dienu tie pamatīgi uzsils, bet naktī, gluži tāpat kā ūdens, atdos siltumu.»
Pieredzējusī tomātu audzētāja Elga Bražūne savukārt iesaka tomātus pieēnot, tā pasargājot no pārlieku lielas sakaršanas dienā. Tad starpība starp dienas un nakts temperatūru augļa iekšienē un ārpusē nebūs tik liela, un tam nebūs iemesla izplesties, sarauties un plaisāt. Pieēno vienkārši – ķekaru apņem ar gaiša, plāna auduma gabaliņu, ko ar veļas knaģi piesprauž pie ķekara kātiņa.
Kad un kā vākt ražu?
«Vislabāk tomātus novākt ap pusdienas laiku, kad siltumnīcā uz augiem vairs nav mitruma pilienu, un griezuma vai lauzuma vietas līdz vakaram paspēj apžūt. Svaigas brūces un mitrums ļoti patīk pelēkajai puvei. Uz rudens pusi vienmēr arī kāda šīs slimības spora kaut kur apkārt lidinās, un tad tā var iekļūt brūcē un nopostīt tomātus," iesaka Māris Narvils.
Tomātus vislabāk novākt kopā ar zaļajām kauslapiņām, tad tie ilgāk glabājas.
Noraujot augli no apziednīša, atrāvuma vietā rodas mazas brūcītes, pa kurām iztvaiko ūdens, un tomāts ātrāk sažūst. Caur brūcītēm arī var iekļūt sēņu sporas, un tomāts ātrāk sāk bojāties. Ja tomātu ņem tūlītējai apēšanai, tas nav svarīgi, bet glabāšanai gan.
Tomātus var vākt vai nu pa vienam, vai kopā ar visu ķekaru. Ķekaru nogriež ar dārza šķērēm vai nazi. Tomātus vācot pa vienam, tos labāk lauzt, nevis griezt. Vislabāko vietu laušanai tomāts parāda pats – tā ir vieta, kur katra atsevišķā tomāta kātiņš pievienots ķekaram. Paliecot uz augšu, kātiņš šajā vietā parasti viegli pārlūst, neatstājot brūci.
Ja ir aizdomas par kādu slimību, tad labāk novākt katru augli atsevišķi, un aizdomīgos arī glabāt atsevišķi no veselīgākajiem, – vai nu pārstrādāt vai izlietot pirmos.
Glabāšanai domātos tomātus vācot, rokā var uzvilkt plānu, mīkstu kokvilnas cimdiņu, lai ar nagiem neievainotu tomāta plāno miziņu. Savainoti tomāti sliktāk glabāsies. Jācenšas augli arī nesaspiest. Glabāšanai tomātus vispareizāk likt kastītē vienā kārtā, atvēlot katram pietiekami daudz vietas, lai tie arī ar sāniem cieši nesaspiestos cits ar citu.»
Ko darīt, ja tomāti birst?
Dažreiz tomāti, vēl nenogatavojušies, krīt no ķekara. Kāpēc un ko darīt? Māris Narvils: «Tas var liecināt par infekciju, un ražas laikā tur vairs īsti neko palīdzēt nevarēs. Ja ražas novākšanas laikā jau manāms, ka augļus apsēdis kāds kaitēklis vai infekcija, visi inficētie tomāti, pat ja tie ir vēl lietojami, jānovāc atsevišķā traukā, lai slimība nepārietu uz veselajiem augļiem.»
