Rīga +5°C 
Novērtē rakstu
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Interese par ziemas dārziem ar katru gadu palielinās – daudzi labprātāk izvēlas nevis dārgu automašīnu, bet gan ziemas dārzu augu audzēšanai un pašu omulībai. Īpaši jauki tajā ir uzturēties, kad ārā snieg.
Kādam tam jābūt?
Par ziemas dārziem aplami mēdz dēvēt arī oranžērijas un verandas, kas ir cita veida būves.
Oranžērijas ir siltākās zemēs, kur ziemā āra temperatūra nav zemāka par mīnus 2 grādiem. Tā kā oranžērijas spēj saglabāt nepieciešamo siltumu pašas, tajās nekad neierīko apkuri.
Savukārt verandas vai iestiklotas terases sauc par aukstajiem jeb bezapkures ziemas dārziem, taču jārēķinās, ka šādās telpās Latvijas apstākļos augi nepārziemos. Protams, ziemā verandā var ieslēgt infrasarkano lampu vai kādu citu sildelementu, taču, ja ārā būs, piemēram, mīnuss 2 grādi, šādā veidā dabūsi vien kādus plus 2 grādus, un arī šis siltums ilgi neturēsies.
Ziemas dārzam Latvijas klimatiskajos apstākļos jābūt apkurināmam, jo augiem miera periodā nepieciešami vismaz plus 10 grādi.
Ja telpa nav apkurināma, to būtu pareizi dēvēt par stikla piebūvi. Tāpat arī par ziemas dārzu nevar uzskatīt konstrukciju ar necaurspīdīgu jumtu. Augiem vajag iespējami vairāk gaismas.
Ko īsti vēlies?
Latvijā 90 procentos gadījumu vispirms uzceļ māju un pēc tam būvē ziemas dārzu, un tad rodas daudz jautājumu. Piemēram, kā veidot tā pamatus, kādu dizainu izvēlēties, kā ierīkot apkuri un komunikācijas. Ideāli, ja ziemas dārzs ir ieplānots jau projektā kopā ar māju. Bet, ja tā nav, iesaku vērsties pie ziemas dārzu projektētāja un visu pārrunāt, lai darbus nevajadzētu veikt dubultā.
Vispirms svarīgi saprast, kam tev ziemas dārzs vajadzīgs. Pats nosaukums liecina, ka tajā audzē augus, taču tikpat labi tas var kalpot kā papildu dzīvojamā telpa.
Iedomājies – ir pilnmēness, zvaigžņotas debesis, sniegs, un tu guli savā ziemas dārzā, raugoties zvaigznēs!
Latvijā populārs ziemas dārza izmērs ir 4 × 5 metri, taču iespējamas visdažādākās variācijas. To var veidot kvadrātveida, apaļā vai pusapaļā formā. Pats vienkāršākais risinājums ir kvadrāts ar vienslīpes jumtu. Jo slīpāks jumts, jo praktiskāks, jo noslīdēs uz tā sasnigušais sniegs, taču jāņem arī vērā, kādu konkrētajā vietā var tehniski ierīkot. Parasti iesaku labāk taisīt ziemas dārzu kādu kvadrātmetru lielāku, taču izvēlēties vienkāršu jumtu – ieguvums būs lielāks. Ja telpa ir neliela, vēlami iespējami augstāki griesti, kas radīs patīkamāku sajūtu.
Visbiežāk ziemas dārzu veido kā papildinājumu viesistabai (atdalītu vai arī kā vienotu telpu). Ziemas dārzu var ierīkot arī uz mājas jumta. Daudzi to iekārto uz otrā stāva terases tīri praktisku apsvērumu dēļ. Gan pagājušajā gadsimtā celtām, gan arī jaunām ēkām, kurām zem balkona ir istabas vai garāžas, nereti tek jumts, un tad problēmu atrisina ziemas dārza konstrukcijas. Kā saka, divi zaķi ar vienu šāvienu!
No kā gatavot?
Latvijas apstākļiem piemērots variants gan cenas, gan izskata, gan klimata prasību ziņā ir ziemas dārza konstrukcija, kuras sānu daļas izgatavotas no PVC profiliem vēlamajā tonī, līdzīgi kā plastmasas pakešu logi, bet jumts veidots no alumīnija karkasa ar PVC uzlikām tādā pašā tonī. Rezultātā veidojas praktisks dizains, kam nav vajadzīga liela apkope. Tikai ik pa laikam jānomazgā stikli un jānoslauka putekļi no profiliem. Ļoti svarīga ir ūdens noteka.
Neiesaku ziemas dārza konstrukcijās izmantot koka profilus. Koks ir skaists, taču dzīvs materiāls, kas kustas, bojājas, regulāri jākopj, un arī izmaksas ir krietni augstākas. Ziemas dārzā nepārtraukti mainās temperatūra, veidojas kondensāts, kas veicina koka bojāšanos. Konstrukcija sāk pūt un kļūst bīstama. Koks būs skaists pirmos 3–5 gadus, un pēc tam būs regulāri jāatjauno.
Ziemas dārzam vispiemērotākā ir ēkas ziemeļu, austrumu un rietumu puse.
Ja tas vērsts uz dienvidiem, vasarā tajā būs ļoti karsts. Ja ziemas dārzs izvietots dienvidu pusē, ieteicams polikarbonāta jumts – tas nelaiž cauri karstumu, toties augi saņem sev nepieciešamā spektra gaismu un labi jūtas. Iesaku to izvēlēties bronzas tonī. Baltais mazliet atgādinās siltumnīcu un arī tik labi nepasargās no karstuma.
Konstrukcijas jumtā var izmantot arī stikla paketi. Siltam ziemas dārzam ir 35 mm biezs polikarbonāts, kura siltuma koeficients līdzinās dubulto stiklu pakešu logam. Polikarbonāts ir vieglāks nekā stikla pakete, un arī tā cena ir mazāka. Savukārt, ja vēlies skatīties zvaigznēs, jumtā jāliek rūdītā stikla selektīva pakete.
No praktiskā viedokļa raugoties, stiklotās konstrukcijas tuvumā nevajadzētu būt lieliem kokiem, lai uz jumta seguma nebirtu čiekuri, āboli, lapas un skujas, ko vajadzēs regulāri tīrīt. Piemēram, jūrmalā šajā ziņā liels mīnuss ir priedes un to sveķi. Tur ar stiklu labāk neaizrauties, ja vien nav mājkalpotāja, kas to mazgās.
Ja ziemas dārzā būs daudz augu, praktiskuma dēļ vispiemērotākais ir flīžu grīdas klājums. Lai gan, ja tā nav apsildāma, ziemā būs nepatīkami auksta. Taču, ja no grīdas nāks siltums, augsne podiņos ātri izkaltīs un augi nejutīsies labi. Ja to apsilda, tad tikai minimāli – vien tik, lai būtu patīkami pēdām.
Nav praktiski ziemas dārzā likt bīdāmās vai lokāmās durvis, kā daudzi sākotnēji ir iecerējuši. Tās ir dārgas, nepraktiskas un energoneefektīvas. Svarīgi, lai konstrukcija vēsajos mēnešos būtu iespējami siltāka. Ziemas dārzs ir domāts aukstiem laika apstākļiem.
Vasarā augus vislabāk iznest ārā saulē, kur tie priecāsies par saules stariem, kā arī lietainā vasaras laikā veldzēsies ar lietusūdeni.
Cik maksās?
Parasti tas ir viens no galvenajiem jautājumiem, taču precīzu cenu nevar pateikt, nenovērtējot konkrēto situāciju. Dažkārt stikla piebūvju izgatavotāji, nosauc izmaksas par vienu kvadrātmetru, taču tas ir reklāmas triks, jo nav divu vienādu ziemas dārzu.
Lai ietaupītu, izvēlies vienkāršāku konstrukciju. Labāk ziemas dārzā ierīkot nevis durvis, bet gan lielus logus – tie ir hermētiski noslēgti un arī izmaksās lētāk. Jo mazāk vērtņu, jo lētāk – turklāt tādējādi neplūdīs ārā siltums un tiks taupīta enerģija.
Reizēm cilvēkiem ir interesantas idejas, taču vienlaikus viņi vēlas samazināt izmaksas. Tad piedāvāju citu, praktiskāku un cenas ziņā patīkamāku variantu, piemēram, vienslīpes jumts maksās lētāk nekā divslīpju vai četrslīpju.
Izmaksas būs lielākas, ja vēlies jumtā iebūvētu automātisko lūku, kas lietū aizveras un karstumā atveras. Protams, dārgāk izmaksās ziemas dārzs ar baseiniņu, jo tad nepieciešams ierīkot īpaši labu ventilāciju, lai mazinātu kondensāta veidošanos.
Ņem vērā!
Tā kā ziemas dārza būtība ir augiem nepieciešamā gaisma, ar aizkariem vai žalūzijām aizrauties nevajag. Tāpat svarīgi no ziemas dārza iekštelpas redzēt pagalmu un dārzu gan vasarā, gan ziemā.
Pieredzē dalās Ilmārs Dūrītis, kura ziemas dārzs atrodas Jelgavā:
– Nopirku māju, kurā bija ap 10 kvadrātmetru liels ziemas dārzs. Koka konstrukcijas bija sapuvušas un kļuvušas bīstamas. Sazinājos ar ziemas dārzu veidotājiem. Izskatīju vairākas iespējas un izvēlējos ekonomiskāko variantu. Pamats palika tas pats, jo bija atbilstošs, lai turētu jauno konstrukciju. Tā tika veidota no divkāršām stikla paketēm ar PVC sānos, kas vizuāli izskatās kā koks.
Ļoti svarīgi ir, kā piebūve tiek salaista kopā ar mājas sienu un kā tiek risināta lietus ūdens notece, lai tas kaut kur nesakrātos un neveicinātu konstrukcijas bojāšanos.
Mans ziemas dārzs atrodas ēkas dienvidu pusē. Iepriekšējai konstrukcijai bija stikla jumts, bet es izvēlējos polikarbonāta segumu, ko saule mazāk sakarsē. Tas gan arī drusku mazāk laiž cauri gaismu, kas augiem ir neliels mīnuss. Jumtā iebūvēta automātiskā lūka, kas, sasniedzot noteiktu temperatūru, atveras un karstais gaiss izplūst ārā. Otrs iespējamais variants bija noēnojums, kad saulē no ārpuses pārvelkas tāda kā žalūzija.
Ziemas dārzu, tāpat kā māju, kurinu ar gāzes apkuri, tikai te esmu noregulējis zemāku temperatūru.
Aukstajos mēnešos, kad augiem ir miera periods, 10–15 grādu tiem ir ideāla temperatūra. Ja ārā ir lieli mīnusi un resursu taupīšanai naktī noregulēta zemāka temperatūra, reizēm papildus ieslēdzu elektrisko sildītāju. Siltums mazina mitrumu un kondensāta veidošanos. Bet, kad dienas kļūst garākas, saulainā laikā jau februārī gaiss ziemas dārzā bieži vien sasilst līdz pat plus 20–25 grādiem.
Nepiekrītu uzskatam, ka ziemas dārza izveide dārdzības dēļ ir nerealizējams sapnis, it sevišķi, ja mājā jau ir apkure un citas komunikācijas. Nevajag jau iepriekš nobīties, gudrāk ir noskaidrot dažādu kompāniju piedāvājumus. Man ziemas dārza izveide bija plānota kopā ar ēkas renovāciju, kas izmaksāja aptuveni desmit tūkstošus eiro. Noteikti bija tā vērts!
Savā ziemas dārzā audzēju citrusus, bugenvilejas, oleandru, olīvkociņu un citus augus. Istabā tiem nebūtu iespējams nodrošināt nepieciešamos apstākļus, jo tiem vajag daudz gaismas, turklāt tie izaug ļoti lieli.
Esmu augiem ierīkojis speciālo apgaismojumu, jo tiem ziemas tumšajos mēnešos nepietiek ar 5–6 stundām gaismas. Ņem vērā – jo augstāka ir telpas temperatūra, jo intensīvāk notiek augu vielmaiņa, tāpēc vajag vairāk un spilgtāku apgaismojumu.
Ja es ziemas dārzu veidotu no jauna, gribētu to mazliet lielāku un ar augstākiem griestiem. Noteikti apsvērtu, vai jumtam tomēr neizvēlēties stiklu un apēnošanai karstā laikā žalūziju no ārpuses. Man patiktu caur jumtu redzēt debesis.
