Rīga -3°C 
Novērtē rakstu
-
3
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Esi pats savas augsnes kalējs!
Divas lietas saimniecību var glābt no prāviem tēriņiem par augsnes iegādi: lapas un zāle. Tas, ar ko ik vasaru un rudeni cītīgi cīnāmies, var izrādīties dārza auglības pamats. Ko ar šiem labumiem darīt? Pats svarīgākais – neizniekot, iemetot ugunskurā. Kā zāli, tā lapas vispirms jau liekam kompostā. Ar zāli var mulčēt dārzu, tā veidojot auglīgu kārtu un pasargājot augus no sausuma.
Garāku zāli, bet, vēlams, pirms sēklu nobriešanas, var nopļaut un sažāvēt sienā. To savukārt var ilgāk uzglabāt un izmantot jaunu dobju veidošanai un mulčēšanai. Pirmās pavasara nezāles (nātres, pienenes, gārsa u. c.) var pārtapt bezmaksas alternatīvā dārgajiem mēslošanas līdzekļiem – vircā, tējās, raudzējumos.
Lapas, atstājot desmito tiesu kokiem un nenokasot plikas saknes, var sasmalcināt, lai ātrāk sadalītos, un arī izmantot mulčēšanai un jaunu dobju veidošanai. Ja ir ļoti daudz lapu un ir bažas, ka vējš tās no komposta kaudzes iznesās, var sasmalcināt un salikt lielajos atkritumu maisos. Maisus aizsiet, sadurstīt ar dakšām un ļaut kādā stūrī tām palēnām pārtapt lieliskā dēstu augsnē. Piemērotas šim nolūkam ir kļavu, lazdu lapas. Lēnāk ar trūdēšanu ir ozollapām. Citu augu mulčēšanai neiesaka valrieksta lapas, jo satur augiem netīkamas vielas.
