Neizmet, bet pielāgo!
- Cauri metāla trauki – vannas, bļodas, spaiņi. Parūpējoties par drenāžas caurumiem, sanāk lieliski podi garšaugiem, ziediem, minitomātiem un pat kartupeļiem.
- Dažādus metāla stieņus un stieples var izmantot, veidojot augstās dobes, komposta kastes, tuneļus, žogus, stutes un daudz ko citu.
- No koka paletēm var izgatavot kompostkaudzes nožogojumu vai izmantot tās malkas krāmēšanai. Bet no palešu apmalēm sanāk ātri uzslienamas augsto dobju malas.
- Vecas koka kastes, pat ar cauru apakšu, sakrāmētas uz sāna malas, noder smalkākas malkas, zariņu glabāšanai.
- Malkas maisi, sagriezti uz pusēm, lieliski kalpo jauno kociņu stumbru pasargāšanai no meža zvēriem.
1.ideja – Nenozāģē uzreiz!
Jaunā vietā tā vien nagi niez visu iztīrīt. Tāpēc bieži viens no pirmajiem darbiem ir vecā piemājas augļu dārza nozāģēšana. Nokaltušos kokus, saprotams, var izzāģēt (starp citu, sanāks karsta malka), bet zaļojošām ābelēm, bumbierēm, plūmēm, ķiršiem gan nevajadzētu tūliņ mesties virsū ar motorzāģi. Sataupot un pāris sezonas palūkojot, kas un kā aug, var atklāt nu jau retas un gardas šķirnes.
Arī vecos ogu krūmus var atdzīvināt, iztīrot tos un ļaujot dzīt jaunas atvases. Savā vecajā ābeļdārzā (dažas ābeles pavisam sirmgalves) atklāju bērnības garšu – ‘Grāveinšteinu’ (‘Rudens Svītraino’), seno šķirni ‘Celmiņu Dzelteno’, garšā un tekstūrā nepārspējamo ‘Melbu’. Līdz jauniestādītie augļu kociņi sāks pieklājīgi ražot, paies gadi septiņi un vairāk. Tikmēr būs kaut mazāki, bet tāpat garšīgi – savi augļi un ogas.
Arī pirms trimmera nāves pļaujas apstaigā teritoriju, izroc un pārstādi saaugušos kociņus piemērotākās vietās.
Pieredze rāda – bērzi, lazdas un pat priedītes lieliski ieaug. Šie būs lauku ainavai daudz piemērotāki un saimniecībā daudz noderīgāki koki nekā pirkto tūju rindas. Un pat ja kāds pārstādītais sākumā sanīkst, ļauj tam pacīnīties. Pēc pirmās grūtās sezonas visbiežāk kociņi sasparojas un turpina augt.
Raksta turpinājumā lasiet pārējās idejas un praktiskos ieteikumus!