Konsultē Ingūna Tihomirova, kanisterapijas speciāliste un suņu apmācību trenere.
Lai arī sagribēt paklejot prom no mājas var jebkurš suns, spēcīgāka šī tieksme ir suņu šķirnēm ar izteiktu medību instinktu, tāpēc, ja laukos nav iežogota teritorija un saimniekiem nav vaļas daudz ar suni staigāt, šīs šķirnes nebūs labākā izvēle, skaidro suņu speciāliste. Arī ar dzinējsuņiem – bīgliem, basetiem, Latvijas dzinējsuņiem u. c. – neiežogotā teritorijā var būt grūtības, jo viņi mēdz vienkārši sekot savam degunam, turklāt visai tālu no mājām.
Kuras šķirnes piemērotākas?
Beidzamajā laikā populārie haskiji, Aļaskas malamuti, samojedi ir suņi, kas vēsturiski veidoti, lai transportētu nastas un cilvēkus no punkta A uz punktu B, tāpēc šiem suņiem jābūt kustībā. Tātad tiem jānodrošina pietiekami daudz izkustēšanās, lai dzīvnieki justos labi. Vēl šiem suņiem ir arī spēcīgs medību instinkts, viņi var sagribēt nomedīt vistas, kaķus un trušus, ja tādi dzīvo lauku sētā, un ne tikai savās mājās, bet arī pie kaimiņiem.
Ja lauku mājas saimniekiem ir kāda specifiska nodarbošanās, piemēram, lopu audzēšana, putnu audzēšana, došanās medībās utt., var piemeklēt atbilstošas šķirnes suni, kas būs nevis traucēklis, bet labs palīgs.
Piemēram, vai zinājāt, ka mazais, ņiprais Džeka Rasela terjers ir īsts darba suns, kas senāk staļļos izķēra žurkas?
«Viens no suņiem, kurš cilvēkiem bieži šķiet piemērots laukos, ir vācu aitusuns jeb vilks. Tomēr nav tik viennozīmīgi – šī šķirne vēsturiski veidota sadarbībai ar cilvēku. Suns ir modrs un tramīgs, ar riešanu mēdz ziņot par visu, kas notiek, taču saspringtās situācijās gaida saimnieka sadarbību un pavēles. Turklāt vilkam ir nepieciešama fiziskā slodze, arī speciālas nodarbības. Līdzīgi ir arī ar rotveileru, dobermani, rīzenšnauceru un bokseri – visas šīs šķirnes veidotas kā dienesta šķirnes darbam kopā ar cilvēku,» skaidro speciāliste.
Mazāk prom no mājām klejo to šķirņu suņi, kuriem ir instinkts sargāt savu teritoriju – Vidusāzijas aitusuņi, Kaukāza aitusuņi, Pireneju kalnusuņi, komandori, Bernes ganusuņi.
«Vispiemērotākie suņi dzīvošanai laukos un teritorijas apsargāšanai ir vecā labā klasika – kaukāzieši un vidusāzieši. Šiem suņiem cilvēks ir salīdzinoši mazāk svarīgs, viņi ir patstāvīgi un neatkarīgi, viņiem ir kažoks, kas aizsargā pret aukstumu un mitrumu, bet tajā pašā laikā ir samērā viegli kopjams, viņi nav izvēlīgi ēdiena ziņā un spēj iztikt ar pieticīgu maltīti, un vēl šie suņi spēj labi sadzīvot ar citiem mājdzīvniekiem un sīkdzīvniekiem.»
Iepazīsti, pirms paņem!
Latvijas Kinoloģiskās federācijas mājaslapā dogs.lv sadaļā Klubi un audzētavas var iepazīties ar suņu šķirņu klasifikāciju un aprakstiem par katras šķirnes pirmatnējo izcelšanos un vēsturisko pielietojumu – šo informāciju ieteicams izlasīt visiem, kuri gatavojas ņemt suni gan laukos, gan pilsētā.
Visu rakstu arī par galvenajiem riskiem un grūtībām sunim laukos kopā ar trim saimnieku pieredzes stāstiem lasiet zemāk!