Rīga 0°C 
Novērtē rakstu
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Jau desmit gadus kopā ar Dārzkopības institūta zinātniekiem pētot un salīdzinot dažādas ērkšķogu šķirnes, ir radušies novērojumi par to priekšrocībām un trūkumiem: kuras vairāk piemērotas pārstrādei, kuras – ēšanai svaigā veidā. Protams, visi grib lielas, saldas ogas un lai krūmam nebūtu ērkšķu, taču tādu šķirņu nav. Kā es smejos, tad jau visi selekcionāri paliktu bez darba!
Jāatzīst, labi šajā ziņā ir pastrādājuši krievu speciālisti, piemēram, salīdzinoši maz ērkšķu ir šķirnēm ‘Kolobok’ un ‘Russkij’. Un tomēr – raženākās ogas nāk komplektā ar durstīgākajiem ērkšķiem. Vienīgā šķirne bez tiem ir ‘Rita’, taču, manuprāt, citu īpaši pozitīvu īpašību tai arī nav.
Tāpēc – labāk pacietīsim ērkšķus, bet ēdīsim lielas, skaistas ogas!
Citi lasa
Kad un kā stādīt?
Iesaku stādīt vismaz trīs šķirnes ar atšķirīgu ogu krāsu un dažādu ienākšanās laiku, lai gardo ražu varētu baudīt vismaz mēnesi. Pats stādīšanas laiks ir atkarīgs no stāda. Kailsakņiem tas ir īsāks – septembra beigas un oktobris vai marta beigas un aprīlis.
Maijs vairs nav tik piemērots, it īpaši, ja ir silts, sauss laiks un krūmiņi netiek pietiekami laistīti. Tikmēr konteinerstādus (jeb, vienkārši runājot, stādus podā) var stādīt jebkurā laikā, kad augsne nav sasalusi.
Daudzi brīnās: «Vai, tie taču būs šausmīgi jālaista!» Nē, tieši otrādi. Konteinerstādi ieaugas ātrāk nekā kailsakņi, jo mazāk cieš no pārstādīšanas stresa (kailsakņu stādam, kamēr tas sagatavojas uz augšanu, paiet ilgāks laiks).
Attiecībā uz augsni – stādot konteinerstādus, tai jābūt īpaši labi sagatavotai, lai barības vielu un mitruma meklējumos mudinātu augu stiept saknītes uz sāniem. Ja augsne būs nabadzīga, tās paliks konteinera apjomā un gaidīs, ka piegādāsim barības vielas un mitrumu kā uz paplātes. Taču kailsakņu stādam nav, kur likties, – jāsakņojas vien ir.
Ērkšķogas stāda par 2–3 centimetriem dziļāk, nekā tās augušas podiņā, uzmanoties, lai nesabojātu jaunos, treknos pumpurus, kas nāk ārā pie pamatnes un veidos krūmu.
Vēl jāņem vērā, ja stāda kailsakņu stādu, zari jānogriež drusku vairāk nekā sprīdi no zemes. Tas tāpēc, lai, kamēr sakne iesakņojas, lapas neiztvaiko daudz ūdens un stādiņš neizžūst. Konteinerstādiem griezt neko nevajag – tā ātrāk tiksim pie pirmajām ogām. Tikai, lai veidotos saknītes, jāuzmana mitruma režīms. Labam stādam ir attīstīta, sazarota sakņu sistēma un vismaz 2–3 zari.
Ap iedēstīto stādu izveido nelielu valnīti un laistot ļauj ūdenim lēnām iesūkties, jo īpaši, ja augsne ir sausa. Visbeidzot ap jauno augu apliec mulču, piemēram, nopļauto zālīti, šķeldu vai ģeotekstilu, lai labāk saglabātos mitrums. To dari ne tikai pēc iestādīšanas, bet arī turpmākajos gados.
Kas patiks ērkšķogām?
- Novērtēs saulainu un vējainu vietu, barības vielām bagātu augsni ar irdenu struktūru. Tās negribēs augt vietās, kur krājas mitrums, jo saknītēm nebūs, ko elpot. Vēlamais augsnes pH ir 5,5–6,5. Stipri sārmaina vai ļoti skāba vide nebūs piemērota, jo tiks traucēta auga barošanās.
- Vispirms vajag ērkšķogu krūmam rūpīgi sagatavot vietu un tikai tad stādu pirkt. Augsni vēlams ielabot ar bagātinātu kūdru, kompostu vai zaļmēslojumu. Daudzi satraucas, ka nav pieejami satrūdējuši kūtsmēsli, taču tie nav obligāti. Bieži vien ar tiem augsnē ieviešas maijvaboļu kāpuri, zemesvēži un citi labumi, tāpēc mēs savā saimniecībā kūtsmēslus jau daudzus gadus neizmantojam. Priekšroku dodam nopļautajai zālītei. Iestrādājam to augsnē un apliekam arī apkārt krūmam.
- Ja stāda pavasarī un augsni nolemts bagātināt ar nopļauto zālīti, stādīšanas vieta jāgatavo jau iepriekšējā gada rudenī. Turpretim, ja to uzlabo tikai ar minerālmēsliem, to var darīt arī īsi pirms stādīšanas. Derēs jebkāds pilnmēslojums, piemēram, ar NPK 11–11–21 vai līdzīgu sastāvu, ko iejauc no bedres izraktajā augsnes čupiņā un pēc tam ieber pie auga saknēm.
- Pavasarī, kad augsne sāk iesilt, gaisa temperatūra ir plus 5 grādi vai augstāka un sāk ziedēt māllēpes, izklaidus ap krūmu izkaisa sauju slāpekli saturoša mēslojuma – kalcija vai amonija nitrātu. Nākamajā gadā rīkojas tāpat. Kad krūmiņš sāk ražot, komplekso mēslojumu, ko iestrādājām augsnē stādot, agri pavasarī uzkaisa tam apkārt ne vairāk kā divas saujas uz kvadrātmetru. Jāatceras, ka nedrīkst to blīvi sabērt ap pašu stumbru, jo tad augam sāļu koncentrācija var būt par lielu.
- Neaizmirsti arī par regulāru ravēšanu ap stādu! Šo ne visai patīkamo darbu atvieglos mulčas slānītis. Ja ļausi ogulājam ieaugt nezālēs, it īpaši vārpatā, uz bagātīgu ražu un skaistām ogām vari necerēt.
Kā sakopt vecu krūmu?
Lai arī cik mīļi būtu no vecmāmiņas mantotie ērkšķogu krūmi, ik pēc 20–25 gadiem tos vajadzētu atjaunot. Kā to darīt?
- Līdz pašai zemei izzāģē vecos zarus, kuri jau nokaltuši, apauguši ar ķērpjiem un sūnām. Lai paliek tikai jaunie dzinumi, kaut vai divi trīs, bet tādi, kas ir puslīdz veselīgi. Tad tiem piekļūs saule, vējš un būs mazāk iespēju attīstīties slimībām, arī ogas būs ievērojami lielākas un skaistākas.
- Krūmu kārtīgi samēslo ar kompleksajiem vai slāpekli saturošiem minerālmēsliem, lai tam būtu spēks veidot jaunus dzinumus. Nelieto vairāk kā divas saujas izklaidus uz kvadrātmetru. Var izmantot arī nezāļu vircu, kas nelāgi ož, bet tiek atzīta par iedarbīgu, vai atšķaidītu liellopu vircu, ja tāda pieejama.
- Ap krūmu vismaz vainaga diametrā rūpīgi izravē nezāles un uzklāj mulčas kārtu. Tīru apdobi vajag uzturēt visu augšanas laiku.
- Nodrošini optimālu mitruma režīmu, it īpaši ogu briešanas laikā.
Audzē kā kociņu!
Ērkšķogas parasti audzē kā krūmus, taču iesaku to pamēģināt darīt nedaudz netradicionāli – pie mietiņa kā ābelīti. Tad tās aug uz viena kātiņa, ogas ir paceltas virs zemes un augam ir labāka gaisa apmaiņa. Mana pieredze liecina, ka šādi ogas ir ērti nolasīt, nebāžot rokas ērkšķainā krūmā, turklāt tās ir lielas un skaistas, jo saulītes labi apspīdētas. Turklāt augi nesaslimst ar miltrasu un nepūst arī lietainā laikā.
Kā izveidot krizdoļu koku?… Parastam ērkšķogu stādiņam, kad tas ieaudzies, atstāj vienu visspēcīgāko un garāko dzinumu, ko piesien pie stabila mietiņa, bet pārējos nogriez. Nākamajā gadā piesietajam dzinumam izveidosies sānu dzinumi, kas vēl pēc gada dos brīnišķīgas ogas.
Nevajadzīgos jaunos dzinumus regulāri nogriež līdz zemei. Kad krūmu grib atjaunot, vēlams pēc 5–6 gadiem atstāt augt citu spēcīgu no zemes izlīdušu dzinumu, bet jau noražojušo griež nost. Un tā var atjaunot vismaz 3–4 reizes, kamēr stāds pavisam novecojis un ogas kļuvušas sīkas.
Audzēšanai šādā veidā ir piemērotas šķirnes ar lielām, skaistām ogām un resniem, spēcīgiem dzinumiem, kas var noturēt ražu. Mums tā labi izdodas audzēt šķirnes ’Maija’, ’Lielās Dzeltenās’, ‘Lada’, ‘Doņeckij Krupnoplodnij,’, ‘Tukuma Konfekšu’ un ‘Krasnoslavjanskij’.
Var arī nopirkt stādus, kas jau izveidoti uz stumbriņa ar uzpotētu šķirni. Taču jārēķinās: ja uz tā uzsēdīsies kāds lielāks putns, uznāks stiprs vējš vai ienāksies prāvāka raža, krūmiņš potējuma vietā var nolūzt un skaistā šķirne būs pagalam.
Kas apdraud ērkšķogas?
- Visizplatītākā ērkšķogu slimība ir Amerikas miltrasa, kas īpaši attīstās vietās ar sliktu gaisa apmaiņu – sabiezinātos stādījumos un zem lieliem kokiem. Inficētās daļas sākumā pārklājas ar balti pelēku apsarmi, kas pēc tam kļūst tumša. Bojātās lapas sačokurojas, iežūst un nobirst. Jaunie dzinumi pārstāj augt, līdz ziemai nenobriest un apsalst. Slimās ogas sasprēgā un sažūst. Sēņu sporas pārziemo uz inficētajiem dzinumiem un nobirušajām ogām.
- Mums miltrasa uzmetas tikai atsevišķos gados un dažām šķirnēm, piemēram, ‘Tukuma Konfekšu’ un ‘Koknese’. Jaunās šķirnes, piemēram, ‘Maija’, pret šo sērgu ir diezgan izturīgas. Arī vairums krievu selekcijas šķirņu nav slimojušas ar miltrasu, piemēram, ‘Russkij’, Krasnoslavjanskij’, ‘Ņežnij’, ‘Rozovij’, ’Kolobok’, ‘Sadko’. Pret miltrasu ieņēmīgākajām šķirnēm komercstādījumos lietojam fungicīdu Topas vienu reizi tūlīt pēc ziedēšanas, kad vēl ir pietiekami ilgs nogaidīšanas laiks līdz ogu lietošanai. Mazdārzniekiem, kam nav pieejami profesionālie augu aizsardzības līdzekļi, lai no tās sargātos, regulāri no krūma jāizvāc bojātie dzinumi, jāsavāc un jāiznīcina nobirušās lapas, jau pirms stādīšanas jāpadomā par piemērotāko vietu.
- Ļoti lietainā laikā var veidoties augļu puve. Sapuvušās ogas atliek nolasīt, nobirušās iekompostēt vai ierakt zemē, lai puve neizplatītos arī nākamajā gadā. Arī puves ierobežošanai svarīga vējaina vieta un izretināts krūms.
- Dažkārt ērkšķogām uzmetas laputis, kas sūc no lapām sulu. Bojātās lapas sačokurojas, un jaunie dzinumi izveidojas kroplīgi, pārstāj augt. Pazeminās krūmu ražība un ziemcietība. Tad miglojam ar konkrētajā gadā atļauto ķīmisko līdzekli. Mazdārziņos atliek tās nospiest vai izmantot 2–2,5% zaļo ziepju šķīdumu, vai arī savākt un iznīcināt bojātās lapas, uz kurām savairojušās utis.
Kad novākt ogas?
Novākšanas laiks atkarīgs no ogu izmantošanas veida… Ja vēlies ēst svaigas vai darināt vīnu, vajag pēc iespējas gatavākas ogas, kuras saņēmušas maksimāli daudz saules, kļuvušas saldas un ieguvušas skaistu krāsu.
Savukārt, ja kāro gatavot sukādes un marinēt, pietiks ar tā saukto tehnisko gatavību, kad ogas vēl ir stingras un nav pārāk garšīgas, kā arī sēklas nav kļuvušas brūnas.
Ieteicamās šķirnes
Ienākas agri
Tehniskā gatavība ap 9.–13. jūliju, pilngatavība ap 18. jūliju.
- ‘Hinnonmaaki Strain’. Izaudzēta Somijā. Krūms vidēja auguma, nedaudz izvērsts, ātri sabiezinās. Dzinumi tievi, arkveida, ērkšķu maz. Agri sāk ražot, raža katru gadu. Ogas zaļgandzeltenas, vidēja izmēra, gludas, bez matiņiem, plānu miziņu. Mīkstums ar patīkamu saldskābu garšu. Ļoti izturīga pret miltrasu. Iesakām tiem, kuri grib, lai bērns var pieiet pie krūma un paēst ogas, kad vēlas.
- ‘Lielās Dzeltenās’. Nezināma, domājams, Rietumeiropas šķirne, atrasta piemājas dārziņā un atzīta par labu, jo ienākas visagrāk no visām ērkšķogām. Liels krūms ar resniem, nedaudz izvērstiem, stipri ērkšķainiem zariem, kas labi atjaunojas. Ogas ļoti lielas, dzeltenas ar zaļganu dzīslojumu, saldas, garšīgas. Miza bieza. Deserta šķirne. Atsevišķos gados var slimot ar miltrasu.
- ‘Mašeka’. Krūms kompakts, augsts, viegli kopt apdobes un novākt ogas. Dzinumi spēcīgi, taisni, vidēji ērkšķaini. Ogas stipri atšķiras no citām ar savu skaisto oranžīgo krāsu, ir ovālas, garšīgas, lielas, bet pārbagātos ražas gados vidējas. Raža katru gadu laba. Der patēriņam svaigā veidā un pārstrādei.
- ‘Krasnoslavjanskij’. Spēcīgs, nedaudz izplests krūms. Ērkšķi vidēji gari, divdaļīgi vai trīsdaļīgi. Ogas lielas, apaļas, ļoti saldas, aveņu sarkanas ar vāju vaska apsarmi un biezu, samtainu apmatojumu. Labās garšas un agrīnuma dēļ iecienīta kā deserta oga.
Ienākas vidēji agri
Tehniskā gatavība ap 16.–19. jūliju, pilngatavība ap 26. jūliju.
- ‘Tukuma Konfekšu’. Nezināmas izcelsmes šķirne. Krūms augsts, spēcīgs, zari ērkšķaini. Ogas vidēji lielas vai lielas, ovālas, rožainas, caurspīdīgas, skaistas un saldas – visiem patīk! Garša saldskāba, laba. Iecienīta deserta šķirne galvenokārt izskata dēļ. Jāsargā no miltrasas!
- ‘Maija’. Izveidota Latvijā. Krūms stāvs, samērā kompakts, liels. Zari ērkšķaini, noturīgi. Ogas intensīvi zaļas, skaistas, lielas, saldas un garšīgas. Ražo bagātīgi katru gadu. Mana iecienītākā šķirne. Vienīgi krūms ātri saaug biezs un ir regulāri jāretina. Neslimo.
- ‘Russkij’. Izaudzēta Krievijā. Vidēji spēcīgs, nedaudz izvērsts krūms. Dzinumi vidēji ērkšķaini, ērkšķi izvietoti galvenokārt dzinuma apakšdaļā. Ogas samērā lielas, tumši sarkanas ar vaska apsarmi, ovālas vai eliptiskas formas, saldas. Miziņa plāna. Mīkstums sulīgs, maigs, patīkamu saldskābu garšu. Liela un regulāra raža.
- ‘Kolobok’. Izveidota Krievijā. Krūmi vidēji lieli, zaru daudz, tie ir gari, bet nokareni, nolīkušie zari jāizgriež, lai krūma vainagu paceltu. Ērkšķu maz, ogas apaļas, lielas, tumši sarkanas, ar vaska apsarmi, skaistas, garšīgas. Izturīga pret slimībām. Parasti vācam izlases veidā vairākos piegājienos ilgstošā periodā, jo gatavojas nevienmērīgi. Ātrražīga. Laba šķirne desertam un pārstrādei.
- ‘Doņeckij krupnoplodnij’. Augsts, nedaudz izvērsts krūms. Ērkšķu daudz, izvietoti visā dzinuma garumā un apgrūtina ogu novākšanu. Ogas lielas, apaļi ovālas, zaļgandzeltenas, saldas, garšīgas. Miza bieza, nedaudz rūgtena. Raža laba katru gadu. Var izmantot desertam un pārstrādāt. Izturīga pret sausumu. Ieņēmīga pret miltrasu.
- ‘Invicta’. Izveidota Anglijā. Krūms spēcīgiem zariem, vidēji skrajš, zarojas vidēji. Ērkšķains. Ogas vidēji lielas līdz lielas, gaiši bālganzaļas, klātas ar matiņiem, stingras. Garša laba. Izturīga pret slimībām.
- ‘Rodņik’. Izaudzēta Krievijā. Krūms vidējs, pastāvs. Ērkšķi īsi, pa vienam, zaru gali bez ērkšķiem. Ogas apaļi ovālas, zaļas, vietām ar sarkanīgu virskrāsu un vaska apsarmi, lielas. Stabila raža. Izturīga pret miltrasu.
- ‘Rekord’. Palielas, tumši sarkanas ogas ar labu garšu, ļoti bieza miza, kas ļauj tās labi transportēt, bet ēdot traucē.
Ienākas vēlu
Tehniskā gatavība ap 20. jūliju, pilngatavība ap 5.–10. augustu.
- ‘Sadko’. Izaudzēta Krievijā. Krūms ļoti spēcīgs, vidēji izvērsts, zaru daudz, tie ir taisni, maz ērkšķoti, gari. Ogas apaļas vai apaļi ovālas, sarkanas, ar stipru vaska apsarmi un dzīslojumu, vidēji lielas līdz lielas. Garša mūsu vērtējumā viduvēja, bet der gan desertam, gan pārstrādei. Neslimo, raža katru gadu regulāra un liela.
- ‘Koknese’. Izaudzēta Latvijā. Krūms samērā spēcīgs, plats, ar mērenu ērkšķojumu. Viena no vēlākajām šķirnēm. Krūmu pietiekami retinot, ogas lielas, ar matiņiem, ieapaļi ovālas, nogatavojoties brūngansarkanas ar gaišāku dzīslojumu, biezu mizu, labi transportējamas. Atsevišķos gados slimo ar miltrasu. Ražība vidēja. Laba deserta šķirne, piemērota arī pārstrādei.
- ‘Lada’. Krūms stipri izvērsts, jo dzinumi vidēji resni, ļoti gari, noliecas. Ogas ienākas vēlu, ļoti lielas, tumši sarkanbrūnas, skaistas, garšīgas, biezu mizu, labi transportējamas. Raža laba.
- ‘Rozovij’. Izaudzēta Krievijā. Krūms vidēja lieluma, stāvs, kompakts, dzinumi taisni, ērkšķu daudz. Ogas rozīgi sarkanas, klātas ar nelielu vaska apsarmi un retiem matiņiem, garšīgas, ļoti lielas, nedaudz ovālas, atsevišķos gados bumbierveida.
- ‘Ņežnij’. Ogas bāli sārtas, ļoti lielas, garšīgas, stipri vēlas, vēl pēc ‘Kokneses’. Laba raža katru gadu. Ērkšķu maz, viegli vākt arī ar rokām. Labi transportējama šķirne, jo bieza miza.
