Par kokiem un sniegu:
- Sniegs kokiem palīdz, un koki un krūmi māk ar to sadzīvot. Problēma rodas tad, ja esam kādu sugu ieviesuši tur, kur nav tās dabiskais augšanas areāls.
- Vissliktākā situācija kokiem ir, kad uzsnieg agrais, slapjais sniegs oktobrī un novembra sākumā, kad kokiem vēl ir lapas. Otra sliktā situācija ir lietus vai ļoti izkusis sniegs, kas saķeras zaros, un sals, jo tad koki lūst.
- Sugām, kas pašas nespēj noturēt slapja un lipīga sniega segu, tai skaitā mākslīgi veidotām koku formām ar sabiezinātiem vainagiem, var ar birsti sniega cepures notīrīt. Vislabāk to izdarīt laikus, kamēr sniegs ir pulverveida.
- Vislielākais kaitējums no sniega segas var veidoties dzīvžogam. Izlaužot zarus, tā forma var neatjaunoties. Īpaši jāuzmana skujkoku dzīvžogi.
- Skujkokiem un kokiem, kas vēlāk met lapas, no slapja sniega smaguma var lūzt lielie zari, galotnes vai visa koka ass. Mazākiem kokiem ar to var cīnīties, kokus tīrot, bet lieliem kokiem, kurus kopj arboristi, tas tiek ņemts vērā kopšanas laikā. Arboristi, kopjot lielos kokus, iztīra to sausos zarus un samazina asimetrisko zaru garumu.
- Profilaktiski var veikt sasiešanu ar platu lenti vai atsaiti, aukliņa nederēs. Lielu koku stumbru sasiešanai arboristi izmanto īpašus materiālus – elastīgas virves, kas ir pietiekami stingras, taču ilgstošākā periodā koku nenožņaudz.
- Ja vēl tikai domā par koku stādīšanu, var izvēlēties tādus kokus, kam vainagi ir piemēroti lieliem sniegiem (ar izteiktu vienu centrālo stumbru). Pērkot un stādot mazu stādu, jau tad jāskatās, lai tūjai vai pacipresei ir tikai viena galotne (kā parastajai eglei). No tūjām visizturīgākās šķirnes ir Smaragd un Rietumu tūja Columna.
Vairāk lasi portālā Santa+!