Rīga 0°C 
Novērtē rakstu
-
2
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Maruta Kravale, SIA Mārupes siltumnīcas valdes priekšsēdētāja: Ar smago artilēriju uzmanīgi!
Mūsu siltumnīcu platība ir 8,6 hektāri, tāpēc nepieciešami resursi, lai tās pēc ražas novākšanas sagatavotu jaunajai sezonai. Audzējam galvenokārt gurķus un tomātus. Uzreiz pēc ražas novākšanas galvenais ir pilnībā izvākt visu – augu atliekas, substrātu un plēves. Jābrīdina – ja kas paliek situmnīcā, var veidoties dažādu slimību un kaitēkļu perēklis. Pēc tam visu izdezinficējam un izmazgājam.
Siltumnīcu dezinficējam ar nātrija hiperhlorīdu, kas ir viens no lētākajiem līdzekļiem un, manuprāt, ļoti efektīvs. Nopērkam hiperhlorīda 14% šķīdumu, to šķaidām ar ūdeni attiecībā 1:10. Ar to gan jārīkojas ļoti uzmanīgi, jo hlors pēc apstrādes var palikt uz siltumnīcas konstrukcijām vai stikla un vēlāk ar kondensātu vai lietu nonākt atpakaļ uz auga. Tādēļ viss pēc tam kārtīgi jānomazgā ar ūdeni – tas ir pats galvenais.
Dezinficējam arī pilienu laistāmās sistēmas. No iekšpuses to darām ar slāpekļskābi un ūdeņraža pārskābi jeb peroksīdu, pēc tam vēl kārtīgi izmazgājam ar ūdeni. Arī no ārpuses rīkojamies līdzīgi.
Mazdārziņu īpašnieku siltumnīcas var iztikt bez nātrija hiperhlorīda, pietiek ar ūdeņraža peroksīda 3–5% šķīdumu.
Jāatceras, ka laikā, kad izvācam no siltumnīcas visas atliekas, kaitēkļi jau aizgājuši ziemot un tos vairs nevar iznīdēt. Lai kaitēkļi nesavairotos, svarīgi ar tiem cīnīties, kamēr augs aug. Vēl varam cerēt uz aukstām ziemām, attaisot vaļā siltumnīcas durvis, lai visi kaitēkļi izsalst.
Inguna Smala, zemnieku saimniecības Velgi saimniece: Palīdz aukstums
Mums ir dubultās plēves seguma siltumnīcas, un to dezinficēšanai nelietojam ne sēru, ne kādu citu ķīmisku līdzekli. Oktobrī, kad tiek realizētas pēdējās krizantēmas podos un sezona beidzas, visu siltumnīcu iztīrām, ar ūdeni nomazgājam galdus, plēvi un iespēju robežās arī augsnes sedzējmateriālu.
Uz galdiem klājam vateksu (īpašs materiāls, kas atvieglo darbu ikdienā), bet tas laika gaitā piesūcas ar mitrumu, mēslojumu, kūdru un augu saknēm, radot labvēlīgu vidi augu kaitēkļu un slimību attīstībai. Tādēļ to vajadzētu mainīt katru gadu.
Latvijas ziemās gaisa temperatūra mēdz nokristies zem mīnus 20 grādu atzīmes, un tas ir pietiekami, lai siltumnīca izsaltu un šādā veidā atbrīvotos no lielas daļas tajā ziemojošo kaitēkļu un slimību ierosinātāju.
Februārī, martā jau sākam siltumnīcu kurināt, lai būtu gatavi jaunajai sezonai. Audzējam galvenokārt puķes, ko realizējam vietējā tirgū.
Juris Švarcs, zemnieku saimniecības Melnalkšņi saimnieks: Cieņā sērs
Pēc ražas novākšanas savā piemājas stikla siltumnīcā daru tā – malto sēru novietoju uz metāla plāksnes, uzlieku mazliet papīra, aizdedzinu un atstāju uz diennakti, lai dūmi darbojas. Lūkām un durvīm jābūt aizvērtām. Malto sēru iegādājos SIA Bioefekts. Savā 60 kvadrātmetru siltumnīcā vienā reizē sadedzinu ap 200 g sēra. Tvaiks ļauj izdezinficēt gan visu siltumnīcu, gan augsnes virskārtu.
Vislabāk to darīt pavasarī, jo sēram visefektīvākā iedarbība ir tad, kad sasniegta plus 20 grādu temperatūra.
Pēc tam stikli jānomazgā ar tīru ūdeni. Šādi rīkojamies jau vairākus gadus, un efekts ir labs.
Mārīte Gailīte, agronome: Nevajag vilcināties!
Viss atkarīgs no tā, kad vēlies siltumnīcu iztukšot. Reāli gurķi siltumnīcā beigs ražot septembrī, bet citi dārzeņi – oktobrī. (Šogad agrāk!) Pēc ražas novākšanas jāizpēta, kādi kaitēkļi ir siltumnīcā. Balto mušiņu (baltblusiņu) šogad neesmu redzējusi, bet tīklērču ir diezgan daudz. Ar tīklērcēm sezonas beigās nevar cīnīties, jo amatieru rīcībā nav tādu līdzekļu. Savukārt pret laputīm un balto mušiņu var izmantot Mawrik Vita, ar ko jāapsmidzina augi.
Uz tā iepakojuma rakstītas gan devas, gan koncentrācija, un attiecīgi jārīkojas. Ieteicams, lai pēc smidzināšanas trīs dienas augi paliek siltumnīcā – tad līdzeklis vislabāk iedarbosies. Pēc tam visu siltumnīcu iztīra, vēlams ar visām auklām, uz kurām var saglabāties infekcija. Kad siltumnīca ir tīra, jāskatās, vai uz tās sienām nav palikušas aļģes vai kādi netīrumi. T
ādā gadījumā ņem mazgājamo slotu, ūdeni, kam piejaukts trauku mazgājamais līdzeklis, un visu izmazgā, noskalo ar ūdeni, pēc tam ļaujot izkarsēties saulē. Vislabāk dezinfekciju veic saules ultravioletie stari. No sala gan kaitēkļi nebaidās, viņi ir evolucionējuši un pielāgojušies apstākļiem.
Daži saimnieki siltumnīcas dezinficēšanai dedzina sēru, bet tas pašam lietotājam ir neveselīgi – sēra tvaiki ir kairinoši.
Turklāt var ciest siltumnīcai blakus augošie augi. Var sēt zaļmēslojumu, bet tas jādara uzreiz, tiklīdz no siltumnīcas izvāktas augu atliekas. Un jāatceras, ka zaļmēslojums jāiestrādā zemē, citādi īstā efekta nebūs. Ja zaļmēslojums tiks atstāts augam siltumnīcā un tas nosals, uz tā vairosies pelēkā puve, un ļaunuma būs vairāk nekā labuma.
Galvenokārt kā zaļmēslojumu uzmanto rudzus, kuru sakņu izdalījumi nomāc mikroorganismus, dezinficējot augsni. Var sēt arī samtenes, kas ir labs dezinfekcijas līdzeklis. Taču samtenes vajadzētu sēt jau jūlijā vai augustā, bet ne oktobrī, kad pirmais sals jau klāt.
Pats labākais variants – nevilcināties ar siltumnīcas iztukšošanu. Un no siltumnīcā augošajiem augiem jāatbrīvojas, kamēr tie ir veseli un nebojāti. Diemžēl tas izdodas reti.
Iveta Ļekūne, piemājas saimniecības Kāpostnīca saimniece: Izmanto jūras zāļu ekstraktus
Kad sezona beidzas, savu mūžu nokalpojušos gurķus un tomātus izraujam ārā un pārvietojam uz komposta kaudzēm. Pēc tam visu siltumnīcu iztīrām. Īpaši nekādu dezinfekciju neveicam. Paklājus, ko izmantojam siltumnīcā, arī izņemam un atstājam, lai lietus ūdens tos nomazgā. Pēc nožūšanas paklājus saritinām un uzglabājam nākamajai sezonai.
Zinu, ka pašlaik tirgū var iegādāties speciālo dezinfekcijas līdzekli siltumnīcām, taču tas satur ķīmiskus savienojumus, un mums tas nav nepieciešams.
Saimniekojam piecās izturīgas plēves siltumnīcās – katra ir ap 250 kvadrātmetru liela. Pavasarī audzējam pavasara puķes, pēc tam stādām tomātus un gurķus. Vienā no siltumnīcām audzējam kāpostu dēstus, ko vēlāk stādām atklātās lauka platībās. Kad augi aug, tad gan ir jācīnās ar kaitēkļiem un kaitīgiem organismiem. Šajā laikā lietojam diezgan daudz preparātu, kas satur jūras zāļu ekstraktus – tie spēcina un veicina auga sakņu sistēmas attīstību.
Lietot kādus citus līdzekļus tikpat kā nav vajadzības. Tiesa gan, pavasarī, pirms sākam darbu siltumnīcās, plēvi nomazgājam ar ūdeni, kam nedaudz pievienots kāds mazgāšanas līdzeklis. Tas palīdz tikt vaļā no zaļajām aļģēm un nodrošināt gaismas caurlaidību.
