Vissliktākais ir tas, ka agresīvie augi atbrīvo sev dzīves telpu, izspiežot mazāk jaudīgos augus – tos, kurus parasti īpaši lolojam. Protams, ja augs tīkams no vaiga, nesteidzies tūliņ raut ārā un iznīcināt, jo lielāko daļu uzmācīgo puķu var diezgan labi savaldīt, ja tika zina, kā to izdarīt.
Visnegantākās agresīvās puķes TOP 5
Šie augi ir īpaši grūti apkarojami, jo gan izsējas, gan vairojas, izmantojot savu pazemes armiju: sīpolus, gumiņus, sakneņus.
- Pavasara mazpurenītes. Tās pirmās pavasarī ielavās dārzā. Zeme vēl plika, un zeltainie ziediņi izskatās tik nevainīgi jauki… Taču neļaujies jūtām – pļauj tūliņ nost! Ļausi mazpurenītēm vaļu, un tās pāraugs visu. Kaut arī lapas ar laiku nokrīt un pazūd, mauriņš būs sabojāts līdz pusvasarai.
- Čemuru baltstarītes (sauktas arī par Betlēmes zvaigznēm un putna pienu). Veido sulīgu un blīvu lapu masu, ziedi parādās vēlāk un ir diezgan glīti. Baltstarīte pazemē slepeni veido simtiem sīksīku sīpoliņu, kas, ravējot vai pārstādot augus, nokļūst citur. Baltstarītes iznīcināt ir gandrīz neiespējami. Vienīgais veids – cītīgi pļaut un nekustināt ceru.
- 3. Parastais fizālis. Lai arī floristu ļoti iecienīts, fizālis ir īpaši negants augs – tam piešķirama pirmās pakāpes bīstamība un vieta ierādāma pavisam nomaļā dārza stūrī vai – vēl labāk – nekur. Fizāļa baltie, treknie sakneņi pa apakšzemi lien cauri gan koka nožogojumam, gan celiņam un var dārznieku pārsteigt, priecīgi parādoties neiedomājamos attālumos. Ja fizālis iezagsies ziemciešu dobē, vaļā netiksi.
- 4. Oksālis. Bieži vien dārzā nokļūst paši, slepšus ieviesušies par apakšīrniekiem auga podiņā vai kopā ar zemi, kad laipnā kaimiņiene uzdāvina kādu skaistu stādu. Tā daudzos dārzos uzradies it kā glītais oksālis, kas līdzinās lielam sarkanlapu zaķkāpostam. Sākumā priecājies, kāds jauns, izskatīgs augs parādījies dārzā, bet pēc kāda laika, kad tas vareni visur savairojies un arī ravēšana nepalīdz, saproti, ka tikt vaļā no tā sakņu ķeburiem un atlūzām ir gandrīz neiespējami.
- 5. Ilggadīgā mārpuķīte. Mauriņā izskatās tik piemīlīgi, ka pļāvējs, maigu jūtu vadīts, pat atstāj kuplākos pudurus – lai sasējas. Tiešām skaisti, taču – tikai pa gabalu. Paskatoties tuvāk, redzams, ka viss cits, kas sēts zālienā, ir izdeldēts. Mārpuķīšu pļaviņa lieliski iederēsies attālā dārza stūrī vai brīva stila dārzā., bet, ja vēlies skaistu viendabīgu zālīti, steigšus miglo mārpuķītes ar speciālu līdzekli, kas iznīcina divdīgļlapjus.
- Parastās ozolītes
- Maijpuķītes
- Parastie biškrēsliņi
- Platlapu pulkstenītes
- Scillas
- Zeltslotiņas
- Piparmētras
- Dilles
- Maurloki
- No puķēm, kas pašas pārstādās, izplešas un izsējas, var atbrīvoties tikai ar ļoti rūpīgu darbu – neviens nespēj dzīvot, ja to regulāri (!) nokaplē vai nopļauj.
- Tās puķītes, kas izsējas, ir bīstamas tikai ar sēklām, tādēļ galvenais darbs – nepieļaut sēklu ienākšanos. Noziedēja – steidzīgi griez nost, citādi audzelīgās puķes sasniegs visus – pat visattālākos – dārza nostūrus.
- Gribi nevainojamu mauriņu, izvēlies zāles pļāvēju ar savācējkasti, lai pēc iespējas mazāk sēklu nokļūtu zemē, turklāt pļauj zālienu pēc iespējas biežāk.
- Augus, kas lien, bumbuļojas, sīpolojas, savu dzīvi uz priekšu slepeni virzot pa pazemi, ierobežot ir visgrūtāk. Var mēģināt to darīt, ierokot zemē pamatīgu metāla plāksni vai stādot vecā, nogrieztā metāla mucā. Tā var rīkoties, piemēram, ar fizāļiem.
- Rēķinies, ka vienā gadā ar agresīvajām puķēm galā netiksi. Tās ir spējīgas pat vairākus gadus klusu dusēt un nogaidīt.
- Pārāk dzīvelīgas puķes ne vienmēr ir nelaime. Vari mierināt sevi, ar domu, ka, pateicoties uzmācīgo puķu neatlaidībai, tavā dārzā noteikti vienmēr kaut kas augs un ziedēs – pat tad, ja neko neiesēsi un neiestādīsi.
Tos augus, kam pazemē sīpols vai trekni sakneņi, palīdz pārvietot arī ūdensžurkas. Tās bagātīgi veido ziemas krājumus, taču daļa parasti paliek neapēsta un sāk augt.
Citi pārmēru audzelīgie
Arī no šo augu izplešanās jākontrolē, jo to audzelīgums var kļūt traucējošs citiem:
6 padomi, kā tikt vaļā no agresoriem