Ja gribi savu pīlādzi

10 padomi par pīlādža stādīšanu

1. Pīlādžus rudenī var stādīt līdz oktobra vidum. Tagad, rudenī, augs saņems pietiekami daudz mitruma, lai pavasarī bez problēmām sāktu strauji attīstīties, turklāt tieši rudeņos kokaudzētavās ir vislielākā stādu izvēle.
2. Izvēlies kvalitatīvu stādu. Labs pīlādža stāds ir vienmērīgi sazarots, ar gludu, neievainotu mizu. Nepērc stādus, kur kociņam zari ir vienā pusē vai uz mizas redzami plankumi.
3. Vispirms noskaidro, cik liels būs konkrētās šķirnes pīlādzis, kad tas būs pilnībā izaudzis, un atkarībā no tā izvēlies kokam vispiemērotāko vietu.
4. Pīlādzis nav izvēlīgs augsnes ziņā, tam nav piemērotas vienīgi ļoti vieglas, smilšainas, sausas augsnes. Vislabāk šim kokam patiks skāba līdz viegli sārmaina augsne. Un to nav ieteicams pārmēslot.
5. Kad stāds nopirkts un vieta izraudzīta, izroc stādāmo bedri – tik lielu, lai bedrē brīvi varētu ievietot koka saknes.
6. Ja stādīsi konteineraugu, pirms stādīšanas to izņem no trauka un uzmanīgi atirdini augsni un savēlušās saknes.
7. Kad stāds jau ielikts bedrē, pārbaudi, vai saknes jūtas brīvi – tās nedrīkst būt salocītas – un vai stādiņš nav ielikts bedrē pārāk dziļi. Galvenais, lai sakņu kakls nebūtu zem zemes. Jāstāda mazliet seklāk, nekā pīlādzis audzis pirms tam.
8. Izrakto zemi pirms bēršanas atpakaļ bedrē ieteicams sajaukt ar spaini komposta un, kad augs ievietots bedrē, uzbērt šo maisījumu.
9. Apkārt pīlādža stumbram izveido augsnes valnīti, lai pie stumbra saglabātos vairāk mitruma. Iestādītais kociņš noteikti jāaplaista. Arī vēlāk sausuma periodos pīlādzis būs regulāri jālaista, ieteicama arī mulčēšana.
10. Lai  tikko iestādīts koks saglabātu savu taisno stāju un nepakļautos vēja iedarbībai, tas jānostiprina atsienot. Vislabāk ir piestiprināt pie diviem mietiem, saiti sienot astoņniekā. Ar laiku balsta kokus varēsi noņemt.

Kas vēl jāzina par pīlādžiem

• Saldu pīlādžu nav, ir vienīgi saldskābi! Ir gan šķirnes, kam ogas ir bez rūgtuma, taču tad tās ir skābas.

Pīlādžogas ir ļoti vērtīgas – tās palīdz stiprināt imūnsistēmu un pārvarēt nogurumu.

• Visas ēdamo pīlādžu šķirnes ir pašneauglīgas – lai tās ražotu, ir nepieciešama parastā meža pīlādža vai citas šķirnes pīlādža klātbūtne dārzā.
• Nekad nestādi pīlādzi blakus kadiķim! Koks var saslimt ar pīlādžu un kadiķu rūsu, kas krietni samazinās ogu ražu. Šīs slimības pazīmes: vasarā pīlādža lapas kļūst raibas, vēlāk nobrūnē un nokalst. 

Citi lasa

Lauma Lapsa

Slavenību bērni

FOTO: Šomases meita pirmo reizi piekrīt iziet sabiedrībā ar mammu. Ir īpašs iemesls!

Marta Kalniņa

Skandāls

«Nedomāju, ka cilvēki var tā uzmest!» Intrisha raudot atklāj šova «Četri uz koferiem» aizkulises

Santa.lv

Daba un dzīvnieki

TESTS: Dzīvnieki latviešu uzvārdos. Cik daudzus vari atminēt?

Labākās ēdamo pīlādžu šķirnes. MŪSU IZVĒLE

‘Burka’. Ogas divreiz lielākas nekā parastam pīlādzim, brūni sarkanas, saldskābas ar vieglu rūgtumu. Augstums 1,50–2 m.

‘Granatnaja’.  Vispopulārākā pīlādžu šķirne Latvijā. Ogas vidēji lielas, tumši sarkanas, saldskābas, sulīgas, bez rūgtuma. Laba ražība un ziemcietība. Augstums 3–4 m, bet var audzēt arī kā krūmu.

‘Titan’. Ogas tumši sarkanas, gandrīz melnas, vidēji lielas, skābenas ar vāji rūgtenu piegaršu. Laba ziemcietība. Augstums 2–3 m.

‘Ļikjornaja’. Ogas spīdīgas, tumši brūnsarkanas, ar ļoti vāju rūgtumu, pasīkas. Laba ziemcietība. Augstums 4–6 m.

‘Ņevežinskaja’. Ogas pēc izskata kā savvaļas pīlādžiem, taču bez rūgtuma, ar patīkamu garšu. Laba ziemcietība, ļoti ražīga šķirne. Augstums līdz 10 m.