Kāpēc mūs apciemo lapsa kūmiņš?

«Lapsas apciemojumi nav nekas neparasts, un tie noteikti nav pamats uztraukumam,» uzskata mūsu konsultants Valters Lūsis. Lapsas parasti dzīvo vietās, kur mežs robežojas ar lauksaimniecības zemēm. Dziļi mežā tām grūti atrast ēdienu, jo tur ir mazāk sīko grauzēju, ko lapsa labprāt iekļauj savā ēdienkartē, turklāt meža biezoknī jārēķinās arī ar augumā prāvākajiem konkurentiem.

Lapsas ir iecienījušas arī ceļmalas un, šķiet, pat no automašīnām it nemaz nebaidās. Gluži kā tādi šoseju sanitāri tās salasa auto notriektos sīkos grauzējus un putnus. Un skaidrs, ka arī lauku māju pagalmos lapsas ieklīst ne jau tāpēc, lai apskatītu cilvēkus. Lapsu baro kājas – viņai jāapstaigā prāva teritorija, lai sagādātu barību sev un mazuļu laikā arī jaunajai paaudzei.

Liela daļa lapsu veiksmīgi pielāgojas cilvēka videi, jo zina – kur ir cilvēks, tur ir ēdiens.

Citi lasa

Ineta Meimane

Personības

Leldes Ceriņas pirmā intervija pēc šķiršanās: Biju salauzta tik dziļi, ka gribējās kliegt

Marta Kalniņa

Drukātā prese

Jubilejas svinībās paziņo, ka jubilārs ir miris… Skumja ziņa «Rīgas Laiks» lasītājiem

Katrīna Jaunslaviete-Ķipure

Māja

Vai drīkst vākt malku valsts mežā?

Lapsas interesējas ne tikai par vistām, kas siltajā gadalaikā laiski klīst ap māju, bet arī par pārtikas atkritumu vietām, kur, iespējams, atrodams kaut kas garšīgs. Bet, ja gardumu kopgalds liek vilties, lapsa var nekaunīgi iztukšot arī suņa ēdiena bļodu. Tiesa gan, tam vajadzīga drosme, tādēļ, visticamāk, suņa bļodai lapsa uzdrīkstēsies tuvoties vien nakts aizsegā. 

Kā zināt, vai lapsa ir vesela?

Tā kā lapsa ir diezgan mazs plēsējs, cilvēks tai asociējas ar bīstamību, tādēļ normālos apstākļos lapsa pati klāt nenāks un mūs nepētīs. Ja dzīsim lapsu projām, tā reaģēs bēgot vai varbūt aizies lēnām un mierīgi.

Taču, ja lapsa uzvedas citādi – tuvojas cilvēkam vai, piemēram, uzbrūk sunim, tad skaidrs, ka ar dzīvnieku kaut kas nav kārtībā.

Vesela lapsa pretinieku parasti izvērtē pēc masas – ja māju sargā liels suns, tam viņa krāgā nemetīsies un gaišā dienas laikā suņa saimniecībai tuvumā nerādīsies. Kaķis pēc saviem izmēriem gan būtu lapsai pa zobam, taču no šī mazā tīģera lapsa labprātāk izvairās, jo kaķis var izrādīties nopietns pretinieks.

Ja lapsa ir slima, mājdzīvnieku saķeršanās ar to var beigties diezgan bēdīgi. Biežākā kaite, kas piemeklē lapsas, ir kašķis. Šī slimība ir kā dabisks populācijas regulators – slimai lapsai noiet spalva, tā kļūst neaizsargāta pret ziemas salu un nereti nosalst. Lapsai nobeidzoties, pēc kāda laika iet bojā arī ērcītes. Taču ar kašķi slima lapsa var aplipināt mājdzīvniekus. Vislielākais risks – ja mājdzīvnieks paciemojas lapsas alā (kašķa ērces ārējā vidē var izdzīvot vairākas dienas) vai arī izdomā nodibināt draudzīgas attiecības ar lapsu, tieši kontaktējoties.

Uzņēmīgāki pret kašķi ir ar kādu kaiti sirgstoši, bada novājināti dzīvnieki un mātītes, kas baro mazuļus.

Ja mājas tuvumā ir lapsas līķis, suņus noteikti pie tā nedrīkst laist.

Arī pašiem aiztikt lapsu kailām rokām nevajadzētu – noteikti jāuzvelk cimdi un jāatceras paziņot par savu atradumu vietējam praktizējošam veterinārārstam vai tuvākajai PVD pārvaldei, kas paņems no lapsas paraugu un nosūtīs laboratoriskai izmeklēšanai, lai pārbaudītu, vai lapsa nav sirgusi ar trakumsērgu. Šī slimība, protams, izraisa vislielākās bažas. Pēdējā laikā gan nevienai lapsai trakumsērga nav konstatēta, tomēr modrību zaudēt nedrīkstam. Jāatceras, ka trakumsērga ir letāla, neārstējama dzīvnieku un cilvēku infekcijas slimība, un no tās pasargāt suņus, kaķus un arī mājas seskus var tikai vakcinācija.

Baidīties vai nebaidīties?

Vesela lapsa nudien nav zvērs, no kura būtu jābaidās. Ja arī ieklīdīs mājās, ieraugot cilvēku, viņa tūliņ dosies projām.

Pieaugusi vesela lapsa pagalmā nevienam neuzbruks, nešiverēs, juzdamās kā saimniece, un arī pa atvērtām durvīm mājā iekšā neies (varbūt retos gadījumos, ja konkrētais rudais radījums ir ārkārtīgi bezkaunīgs, paklusām ielavīsies, bet tas noteikti nav tipiski). Vienīgais patiesais zaudējums, ko lapsa var nodarīt saimniecībai, – aiznest vai nokost mājputnus.

Tomēr arī gluži bez ievērības lapsas vizītes nevajadzētu atstāt – vienmēr jāpavēro, ko lapsa dara un kā tā izturas.

Kā aizdzīt?

Nekādas smēres vai izsmidzināmie preparāti lapsu atbaidīšanai nav izdomāti, un, ja apkārtnē ir daudz lapsu, ir tikai divi patiesi efektīvi līdzekļi, kā panākt, lai tās nestaigā ap māju: žogs un liels suns – viņš noteikti nav lapsai draugs.

Ja lapsas apciemojumi ir ļoti traucējoši vai arī ja tās apdraud mājputnus, var sazināties ar vietējiem medniekiem un sarunāt, lai lapsu nomedī.

Lapsām nav noteikts saudzēšanas periods – tās var medīt cauru gadu. Medīt, protams, nevar kurš katrs, bet tikai mednieki, turklāt jābūt nomaksātai valsts nodevai. Valsts mežu dienestā jāsaņem mednieka sezonas karte, kas konkrētajā medību sezonā dod tiesības medīt ar medību šaujamieročiem un medību rīkiem.

Viena nomedīta lapsa gan visticamāk problēmu neatrisinās. Ja konkrētā vieta lapsām šķiet laba un interesanta (jo te ir viegli pieejams ēdiens), tad drīz vien to sāks apmeklēt cita sugas māsa. Teritorijās, kur lapsas nemedī regulāri, tām neveidojas bailes no cilvēkiem. Savukārt tur, kur lapsas bieži apdraud mednieki, tās bīstas no trokšņa un cilvēkiem un ātri vien aizmuks prom. Tiesa, Latvijā medīt lapsas nav sevišķi izdevīgi (varbūt tāpēc, ka lapsādas vairs nav cieņā?), un arī tas ir viens no iemesliem, kāpēc lapsas māju tuvumā redzamas itin bieži.

Zini!

Kā informē PVD Veterinārās uzraudzības departamenta Dzīvnieku infekcijas slimību uzraudzības daļas vadītāja Madara Stinka, par ieklīdušiem savvaļas dzīvniekiem cilvēku apdzīvotā teritorijā ir atbildīga attiecīgā pašvaldība. Tai jābūt noslēgtam līgumam ar dzīvnieku ķērājiem. Ja, piemēram, lapsa ir ieklīdusi mājas pagalmā un cilvēkam šķiet, ka tā neadekvāti uzvedas, kas, iespējams, ir trakumsērgas pazīme, jāinformē vietējā pašvaldība.