Pravieša roze – ziemziede

Pieredzē dalās Niola Nagaine-Holmsa: ziemziežu un tulpju kolekcionāre un selekcionāre, dārzu plānotāja, Lielbritānijas Karaliskās Dārzkopības biedrības biedre. Viduslaikos Eiropā ziemziede jeb sniegaroze bija pazīstama kā orākula jeb pravieša roze. Jo to izmantoja, lai pirms Ziemassvētkiem prognozētu, kāds laiks būs jaunajā gadā. Rituālā izmantoja divpadsmit vāzes, katrā no tām ūdenī ievietoja vienu vēl neizplaukušu ziedu, kas simbolizēja kādu no nākamā gada divpadsmit mēnešiem, un tad vēroja kā sniegarozes plaukst. Noteiktajā laikā atvērušies ziedi nozīmēja labus laika apstākļus, bet pumpuros palikušie solīja pretējo. Ziemziedes ir gundegu dzimtas (Ranunculaceae), Helleborus ģints augi. Pasaulē brīvā dabā sastopamas 22 sugas un pasugas, ko pagājušā gadsimta 90. gados klasificējis ziemziežu audzētājs un pētnieks Vils Maklevins (Will McLewin).  Brīvā dabā ziemziedes sastopamas Dienvideiropā un Eiropas centrālajā daļā, Rietumbalkānos, Kaukāzā, Turcijā un Ķīnā. Helleborus ģints sugas pētnieks augus iedalījis 3 grupās: stublāju veidotājos (caulescent – angl.), stublāju neveidotājos (acaulescent – angl.) un starpgrupā (C/A), pie kuras pieder sugas H. Niger, H. vesicarius un to hibrīdi, jo tie tikai daļēji veido nelielu stublāju un vienlaikus – lapainus cerus.  Ziedi ziemziedēm var būt pavisam nelieli (no 1,5 cm diametrā), vidēji (5 cm) vai lieli (8–10 cm diametrā), kādi sastopami Austrumu hibrīdiem. Ir augi ar vienkāršiem, puspildītiem, pildītiem ziediem. Ziediem ir zvaigznes veida, apaļa, piecstūraina, anemones vai mežvīteņu (clematis) forma. Dažas pat atgādina orhidejas. Augums? Arī dažādiem hibrīdiem un sugām atšķirīgs – no 5 līdz 55 cm.

Ierados, ieraudzīju, iemīlēju

Tā droši varu teikt par ziemziedēm jeb sniegarozēm, kad pirms astoņiem gadiem tiku pie sava otrā dārza Anglijas dienvidos. Līdz tam man ziemziedes tikai patika, bet – no tālienes botāniskajos, draugu un paziņu dārzos, jo Latvijā biju aizņemta tikai ar tulpju audzēšanu un selekciju. Anglijā ierados novembrī, un tur mani sagaidīja dārzs, kas jau krietni ilgu laiku nebija redzējis dārznieku. Uzmanīgi pētot tur esošos augus, pamanīju vairākas ziemziedes ar puduros saaugušām, tumšāk vai gaišāk zaļām, ādainām un matētām lapām. Pēc to izskata spriežot, sapratu, ka tie visi varētu būt dažādu vecumu Austrumu ziemziežu hibrīdi. Viens no tiem nedaudz atšķīrās, jo augam jau ziemas sākumā bija sākuši veidoties ziedpumpuri un brūnēt vairums apkārt esošo lapu. Tās uzreiz apgriezu, dodot enerģiju jaunajiem dzinumiem.

Kā vēlāk noskaidroju, nejauši biju tikusi pie lieliska ziemziedes hibrīda ar olīvzaļi dzelteniem ziediem.

Tas tad arī bija sākums šo savdabīgo augu hibridizācijai.

Radīšanas sākums

Pirmajā ziedēšanas gadā, agri pavasarī, ziedus brīvi apputeksnēja kukaiņi, lielākoties kamenes un bites. Kad sāka veidoties sēklu pogaļas, tālākai attīstībai izvēlējos lielākās un spēcīgākās, bet vājākās nogriezu. Maija beigās, jūnija sākumā, uzsienot ziediem smalka sieta maisiņus, pakāpeniski savācu sēklas un uzreiz iesēju kastītēs. Novietoju dārzā pusēnā, pieskatīju un reizēm aplaistīju, lai augsnei nepietrūktu mitruma. Tā paša gada decembrī parādījās pirmie dīgsti. Aprīlī, kad pienāca piķēšanas laiks, no lielā sēklaudžu pulka izvēlējos nedaudz vairāk par simt – lielākos, veselīgākos – un tos izpiķēju 7 x 7 x 9 cm podiņos dēstiem paredzētā kūdras un komposta augsnē. Pēc tam novietoju dārzā, pa vasaru kopjot un sargājot no kailgliemežiem. Līdz rudenim veicu jauno hibrīdu brāķēšanu, rezultātā atlasīju 24 stādus, kas atbilda manām prasībām (izturība pret slimībām, ātraudzība, vizuālā pievilcība) un pārstādīju divlitrīgos podos. Otrā gada pavasarī tie visi uzziedēja. Konkursu izturēja astoņi. Pāris augu pievienojās zaļajiem atkritumiem, apmēram deviņi aizceļoja uz citiem dārziem.

Pirmie pieci izmēģinājuma trusīši tika atvesti uz Latviju, kur, iestādīti manā dārzā Ziemeļkurzemē, vēl joprojām labi aug un zied.

Katru gadu ziemziežu stādījums tiek papildināts ar jauniem īpatņiem.

Kuras Latvijā aug labāk

Mūsu apstākļiem piemērotākā ziemziede, kas ziedpumpurus veido novembrī, bet uzzied ap Ziemassvētkiem, ir melnās ziemziedes (H. niger) šķirne Praecox. Tai ir skaisti, balti ziedi, līdz pat 7 cm diametrā, kas veidojas, kad gaisa temperatūra turas nedaudz virs 0 grādiem. Ziemcietīgas ir arī sārtās sniegarozes (H. purpurascens) un to šķirnes ar gaiši sārtiem līdz tumšas purpurkrāsas ziediem. Sevišķi labi Latvijas ziemas iztur krāšņās Austrumu ziemziedes (H. orientalis) un to hibrīdi (H. hybridus) ar daudzveidīgu ziedu formu, krāsu variācijām un ziemzaļām lapām. Jāpiebilst, ka Latvijas kailsalā lapojums bieži vien tiek sabojāts, tāpēc augus nepieciešams piesegt. Visideālākais variants ziemziedēm ir ziemas augu mājas, gaišas, vēsas verandas vai siltumnīcas, kur ziemā temperatūra naktīs nokrītas līdz mīnus 5 grādiem, bet dienā nepārsniedz plus 15 grādus.

Piedāvājums pasaulē

Eiropas dārzaugu firmas ik gadu piedāvā ko jaunu un īpašu. Pēdējā laikā modē ir stingras formas, robusti augi ar augšup vai uz āru vērstiem, krāsu noturīgiem ziediem. Te jāpiemin šobrīd populārā Holandes ģimenes uzņēmuma Nachtvlinder B.V radītā Double Ellen ziemziežu grupa ar pildītiem ziediem. 1997. gadā holandiešu ziedaudzētāju pāris Gerda un Pēteris Akerbomi (Akerboom) uzsāka ziemziežu hibrīdu selekciju, kuras rezultātā ieguva daudz skaistu īpatņu. Rūpīgi strādājot, tika izveidoti grieztajiem ziediem un audzēšanai podos piemēroti augi (augstums 35–45 cm) ar pildītu ziedu formu, bet atšķirīgām krāsu niansēm. Šo grupu (Double Ellen) viņi nosauca par godu savai meitai Elenai. Atlases rezultātā izveidoti stabili grupas atzari ar baltiem, sarkaniem, rozā un citas krāsas ziediem. Vēl var pieminēt Vācijas firmas Heuger piedāvātās savdabīgās ziemziežu šķirnes. Uzmanība tiek vērsta uz jauno hibrīdu izturību pret slimībām un nelabvēlīgiem laika apstākļiem, ātraudzību, ziedēšanas ilgumu (30–40 dienas), krāsas noturību. Piemēram, pildītiem, prīmulu dzelteniem ziediem ar bordo krāsas punktējumu – tāda ir šķirne SP. Abby, bet ar klajiem, dzelteniem ziediem – SP. Sally. Lielbritānijas stādaudzētava Ashwood Nurseries arī veiksmīgi darbojas ziemziežu selekcijā. Ik gadus tā piedāvā dažādu ziemziežu sugas un savus hibrīdus (Ashwood hybrids), kas pieejami jebkuram interesentam individuāli. Pasakaini skaistus ziemziežu hibrīdus piedāvā arī Francijas, Japānas, Austrālijas un ASV selekcionāri. Pasaulē izveidotas ziemziežu audzētāju asociācijas un biedrības, jo īpaši Japānā. Ziemziežu cenas ir dažādas – sākot no 5 eiro līdz divciparu, pat trīs un četru ciparu skaitļiem par īpašiem pasaules retumiem.

Kolekcija un selekcija

Manu ziemziežu kolekcija sastāv no savvaļas sugām, stabilu līniju hibrīdiem un šķirnēm, kas lielākoties iegādātas Lielbritānijā – no stabilām audzētavām, arī dārzu centriem. Daži augi atceļojuši no Nīderlandes, Francijas, Vācijas un Japānas. Japāņu selekcionāri nesnauž un ir radījuši tik fantastiskas ziemziedes, kas mums, eiropiešiem, var tikai sapņos rādīties! Ar kolekcijas audzēšanu un izpēti nodarbojos gan Latvijā, gan Anglijā. Lai izveidotu ko jaunu, nepieciešami labi vecākaugi, piemēroti apstākļi apputeksnēšanai un pacietība. Augu krustošanu veicu ziemas beigās vai pavasarī – siltumnīcā vai brīvā dabā, izmantojot smalku otu. Ar to paņemu putekšņus no tēva auga un tos uzlieku uz tikko vaļā vērties sākuša mātes auga zieda drīksnas. To daru rīta pusē, kad gaisa temperatūra ir ap plus 14 grādiem. Apputeksnētajam ziedam uzsienu vieglu tīkliņveida maisiņu, lai netiktu klāt kukaiņi. Puteksnēšanu veicu vēl pāris dienu, un darbs padarīts. Atliek tikai pacietīgi gaidīt, kad ienāksies sēklas. Sēklu pogaļas attīstās 2–2,5 mēnešu laikā.

Perspektīvākie ir Austrumu sniegarožu hibrīdi, ko krustoju gan savā starpā, gan ar savvaļas sugām, piemēram, zaļo ziemziedi H. viridis jeb H. occidentalis, H. dumetorum, H. purpurascens, H. tibetanus un citām. Jaunie hibrīdi labi piemērojas Latvijas bargajiem apstākļiem ziemā.

Pašreiz ziemziežu pamatsastāvā man ir ap 100 augu, ar kuriem nopietni strādāju, lai izveidotu stabilas grupas, kuru nākamās paaudzes, pavairojot ar sēklām, izskatīsies līdzīgi mātes augiem.

Daži audzēšanas knifi

Prasības

• Savai sniegarozei izvēlies no valdošajiem vējiem pasargātu vietu pusēnā. Tā var būt arī saulē, bet – ne visu dienu. Vislabākā ir rīta saule. Uzmani, lai augs neiežūtu.
• Ziemziedes ir mitrumprasīgi augi. Tām patīk trūdvielām bagāta mālsmilts vai smilšmāla augsne, kas ir irdena un ūdens caurlaidīga. Ja augsne ļoti mālaina, ielabo to ar sijātu granti, satrūdējušiem kūtsmēsliem un lapu zemi. Ja augsne pārāk viegla un smilšaina, ielabo to ar māla un trūdzemes maisījumu. Neaizmirsti, ka augsne regulāri jākaļķo, izmantojot dolomīta miltus vai krīta pulveri. Nepieciešamais pH 6–7.

Kopšana

• Ziemziedei rudenī lapas neapgriez. Ziemzaļās lapas daļēji pasargās no bargāka sala. Lapas griez, kad nokusis sniegs un parādījušies ziedpumpuri.
• Pēc pirmajām rudens salnām ziemziedēm pa virsu konusa veidā uzliec egļu zaru jumtiņu un apraus ar koku lapām. Atceries, ka rūpīgāk jānosedz jaunāki augi, kas iestādīti vasaras vidū vai beigās.
• Pavasarī pēc ziedēšanas ziemziedes vienu reizi pabaro ar kalcija nitrātu saturošu minerālmēslojumu, ņemot 30–50 g uz 10 l ūdens. Pēc 2 nedēļām tās pabaro ar komplekso mēslojumu līdzīgās devās un seko līdzi augu attīstībai. Ja nepieciešams, papildmēslošanu vari atkārtot vēl vienu reizi ar 10 dienu intervālu.
• Ziemziedēm svarīga ir lapu vai kūdras mulča, kas vasarā pasargā no izžūšanas, bet ziemā – no izsalšanas.
• Ziemziedes bez pārstādīšanas var audzēt ilgi – pat 10 un vairāk gadu. Tām nepatīk bieža pārstādīšana un augsnes rušināšana ap saknēm. Pārstādīšanai piemērotākais laiks ir no jūlija beigām līdz augustam, kad pilnīgi attīstījušās un nobriedušas zaļās lapas. Augs paspēs veiksmīgi ieaugties, pārziemot un veidot ziedus.

Sniegaroze podā

• Ziemziedi vari audzēt arī 5–7 litru podā, ko pavasarī ieroc zemē – dobē vai zālienā zem augļu kokiem. Turi ārā līdz rudens salnām. Vēlāk ienes vēsā verandā, priekšnamā vai pagrabā, kur uzmani, lai augsne neiekalst. Kad sāk veidoties ziedpumpuri, nes podu uz gaišāku vietu.

Slimības un kaitēkļi

• Ja vasarā uz lapām parādās melnplankumainība vai pelēkā puve, tās ar asu nazi vai dārza šķērēm jānogriež.
• Sniegarozēm visbiežāk uzbrūk laputis, kas veido kolonijas jauno lapu apakšpusē. Ja to laikus pamanīsi, varēsi kukaiņus iznīcināt, nomazgājot lapu apakšas ar vieglu ziepjūdeni vai kādu dārzkopības veikalā nopērkamu insekticīdu.
• Neļauj kailgliemežiem sabojāt jaunos dzinumus! Lai kaitēkļus atbaidītu, nomulčē ziemziedes ar granti vai augiem apkārt apkaisi pelnus. Vari uzlikt arī lamatas – zemē ieroc trauciņus ar alu.

Atceries, augs ir indīgs! Kad darbojies, velc rokās gumijas cimdus un vēlāk ar ziepēm nomazgā rokas.

Pavairošana

• Ja vēlies augus pavairot ar ceru dalīšanu, izmanto dārza dakšas, nazi un dārza šķēres. Tā kā sakņu kamols ir diezgan dziļš, rīkojies uzmanīgi, lai nesavainotu saknes. Savainotās un griezuma vietas apsmērē ar bērza koka ogli.
• Ja augus vēlies pavairot ar sēklām, tad ņem uzreiz svaigas sēklas un izsēj pastāvīgā vietā – dobē. Aplaisti un atstāj augsnē visu ziemu. Ziemziedes sadīgs no janvāra līdz martam atkarībā no apstākļiem, bet ar ziediem priecēs trešajā ceturtajā gadā pēc sējas.

Lai stāvētu vāzē

• Ziedus ziemziedēm griez tikai tad, kad tiem nobirušas putekšņlapas un kad tie ir it kā nedaudz pārziedējuši. Tas ir vispie­mē­rotākais laiks. Ja griezīsi agrāk – vāzē novītīs. Ja ziedus nogriezīsi, kad ārā ir liels aukstums, vispirms paturi tos vēsākā telpā, atdzirdinot dziļi ūdenī (līdz pat ziedlapu pamatnei). Ienesot siltā istabā, ziemziedēm iešķel kātiņus un nedaudz sadursti ar adatu. Pēc tam liec dziļi ūdenī – vāzē.

Ja uzdāvināta sniegaroze podiņā

Kā telpaugs sniegaroze piemērota vēsākām (14–18 grādu) un vidēji gaišām telpām. Sargā to no tiešiem saules stariem. Kad pavasarī laiks kļūs siltāks, ziemziedi pamazām pieradini pie āra apstākļiem, pa nakti ienesot atpakaļ telpās. Vēlāk, aprīļa beigās, to izstādīsi dārzā.

Kur nopirkt?

• SIA Onava (onava.lv) – izplata jaunstādus.
• Niola Nagaine-Holmsa (niolanagaine.com) – ziemziežu selekcija, sēklu piedāvājums.
• Veikals Lielbritānijā (ashwoodnurseries.com) – izplata jaunstādus un ziedošus augus podos.
• Veikals Vācijā (helleborus.de) – izplata jaunstādus un ziedošus augus.
• Veikals Japānā (wakaizumi-farm.com) – izplata ziedošus podaugus un kailsakņu stādus.