Rīga +6°C 
Novērtē rakstu
-
3
-
0
-
0
-
0
-
1
-
0
-
1
-
Tādēļ es, pāris gadu nocīnījusies ar vecmāmiņas puķu dobi (kas nav nekāda mazā – 15 m x 1 m), stādot un pārstādot vasaras puķes, nolēmu – veidošu ziemciešu dobi. Tādu, kurai nezāles cauri nesprauksies!
Nekāda lielā dārzniece neesmu, tādēļ palīgā ņēmu IEVAS Dārza žurnālu (2015. gada Nr. 5, elektronisko versiju vari atrast manizurnali.lv) un atzīmēju visus augus, kuri man patika, kārtīgi izpētot arī internetā. Mani lauki atrodas Zosēnos, kas ir slaveni ar lielākajiem mīnusiem ziemā. Te ir smaga, mālaina augsne, un dobe visu dienu atrodas kārtīgā saulē.
Ar ko sāku?
Mantojumā no vecmāmiņas bija palikusi diezgan aizaugusi dobe ar gadus piecpadsmit nepārstādītām astilbēm un flokšiem. Šos augus izraku, sadalīju un daļu iekombinēju jaunajā dobē.
Augsne
Pēc milzīgo astilbju un flokšu sakņu mudžekļu izrakšanas palika diezgan lielas bedres, tās piepildīju ar zemi, ko savācu no daudzajiem kurmju rakumiem (Piebalgā ir diezgan smaga smilšmāla augsne), kā arī ar dažiem maisiem Depo nopirktas dārza melnzemes.
Mēslojums
Pirms stādīšanas augsnē iestrādāju Yara Mila mēslojumu (tajā līdzīgās proporcijās ir slāpeklis, fosfors un kālijs). Arī nedaudz kūtsmēslu. Savukārt rožu mēslošanai izmantoju zirgu mēslus.
Pirms ziedēšanas baroju ar šķidro Compo mēslojumu (izvēlējos to, kur vairāk fosfora un kālija).
Augi un stādīšana
Puķes un graudzāles izvēlējos no jau pieminētā žurnāla un dārzniecību ieteiktajiem augiem. Pirku Puķu laukos (pukulauki.lv), Baižās (baizas.lv) un Kliģēnos (www.darznieks.lv).
Gribēju panākt, lai, puķēm saaugot, cauri nevarētu izspraukties nezāles, tādēļ stādus liku nedaudz tuvāk, kā bija norādīts. Plāns izdevās – apmēram no jūlija vidus, kad augi bija kārtīgi sakuplojuši, ravēt vajadzēja reizi mēnesī, un arī tad tas neprasīja daudz laika.
puķu dobe visos gadalaikos." src="https://cdn.santa.lv/files/kofkfdkofd.jpg" style="width: 1000px; height: 408px;">
Kļūdas
- Varbūt dažus augus tomēr sastādīju pārāk tuvu.
- Ļoti dekoratīvi un skaisti izskatījās šķavu pelašķi (zied koši baltiem, pufīgiem ziedu čemuriņiem), diemžēl tie izgāzās un uzgūlās virsū kaimiņiem, tādēļ atstāju tikai vienu.
- Vairākiem lielajiem augiem bija tendence izgāzties (rozā veronikām, Ludviga vībotnei, šķavu pelašķim, vītolu vējmietiņam). Mazliet par vēlu, bet visām šīm puķēm apliku lokveida stiepļu ierobežotājus.
- Mani jau pērkot brīdināja, ka angļu roze ‘Astrid Grafin von Hardenberg’ tikai bildēs izskatās ļoti krāšņi, taču dzīvē biezie pumpuri nespēj izziedēt un ziedlapiņas sapūst. Lietainajā vasarā visi pumpuri tiešām sapuva.
Manuprāt, krāšņākie augi
- Krūmroze ‘Bremen Stadtmusikanten’. Rozi biju iestādījusi jau gadu agrāk. Tā labi pārziemoja un krāšņi ziedēja. Arī paaugās labi. Tagad jācenšas no sala nosargāt arī garākos zarus, jo gribu, lai krūms izaug kupls un liels.
- Šaurlapu lavandas. Ļoti stipra smarža, katru reizi, noejot garām, jūtams aromāts, ziedēja bagātīgi un ilgi.
- Tievā stepjulīga. Vislabāk izskatījās dobes malā, kur bija iespēja nokarināties pār akmeņiem. Jārēķinās, ka šī graudzāle, pateicoties ļoti smalkajam lapojumam, neaug uz augšu, bet ieguļas uz vienu pusi.
- Smaržīgā agastahe. Izauga krietni garāka par norādītajiem 90 cm (apmēram 1,3 m). Tiešām smaržīga un līdz vēlam rudenim pilna ar kamenēm. Ļoti stingri kāti, neizgāzās.
- Monarda. Krāšņi un ilgi ziedēja.
- Astilbes. Pēc sadalīšanas un pārstādīšanas ļoti bagātīgi un ilgi ziedēja lielām ziedkopām.
Secinājumi
Daļa augu jau pirmajā gadā izstiepās krietni garāki, nekā bija norādīts. Bija puķes, kuras pirmajā gadā savu krāšņumu nemaz neparādīja (vārpu liatre, lielziedu zilgalvīte, sarkanā vīgrieze), bet tikai kārtīgi ieaugās.
Nezinu, vai tik lielai (15 metru) dobei tas ir daudz vai maz, bet stādi kopā ar visu pārējo izmaksāja ap 250 eiro. Tātad 16–17 eiro metrs.
