Egļu mūķene
Lymantria monacha kāpuri Latvijā biežāk savairojas nevis uz eglēm, kā varētu spriest pēc nosaukuma, bet uz priedēm. Tie ir ļoti krāšņi – ar vairākām zilām un divām sarkanām kārpiņām uz muguras.
Baltos vai tumši pelēkos tauriņus bieži var novērot sēžam uz koku stumbriem trīsstūrī sakļautiem spārniem, kas atgādina apmetni. No tā arī radies nosaukums – mūķene. Tauriņi lido, sākot no jūlija beigām un sasniedzot maksimumu augustā. Olas dēj mizas spraugās 2–4 metru augstumā.
Kāpuri parādās aprīļa vidū vai beigās un dažas dienas pavada grupiņās, sildoties uz koku stumbra. Jauniņie grauž veco skuju mīkstās pamatnītes, kā rezultātā veselās skujas masveidā nobirst.
Raksturīga šo kaitēkļu savairošanās pazīme aprīlī un maijā ir zaļš skuju paklājs. Paaugušies kāpuri grauž vecās un vēlāk arī jaunās skujas, noēdot tās pilnībā.
Ko darīt?
- Ja kāpuru nav daudz, tos var vienkārši nolasīt.
- Ja kaitēkļi savairojušies masveidā, uz priežu un arī egļu stumbriem acu augstumā apliec šim nolūkam paredzētu līmes jostu.