Priežu lielais un mazais lūksngrauzis
Šī mazā vabolīte Tomicus piniperda L., T. minor Htg var kaitēt priedēm divējādi – ierīkojot ejas zem mizas kāpuru attīstībai, kā arī barojoties, tā izraisot vainaga skuju nobiršanu. Priežu lūksngrauži ir 5–8 mm lieli, to dibens atšķirībā no mizgraužiem ir gluds, bez zobiem jeb izaugumiem.
Priežu lielais lūksngrauzis kolonizē stumbra daļu, kas nosegta ar kreves mizu, bet priežu mazais lūksngrauzis – priedes stumbru un zarus, ko sedz plānā miza. Izlido no marta līdz maijam.
Kamēr priede pretojas lūksngraužu uzbrukumam, uz stumbra var redzēt sveķu piltuvītes, kas veidojas, sveķiem sūcoties caur vaboļu ieskrejas vietu. Ja no ieskrejas caurumiņiem birst brūni mizas milti, koks ir gājis bojā, kaut arī skujas vēl ir zaļas.
Priežu lielajam lūksngrauzim mātes ejas iet paralēli stumbram, bet mazajam lūksngrauzim – perpendikulāri.
Koki tiek pakļauti lielākam lūksngraužu un arī mizgraužu uzbrukuma riskam, ja tiek veidots mauriņš, uzberot ap 20 centimetrus biezu melnzemes kārtu un paceļot augsnes līmeni. Līdz ar to priedes sīkās saknītes paliek dziļi zemē, kokam ir liels stress, un tas tiek novājināts.
Ko darīt?
Bojātās priedes nomizo, pirms izlidojusi jaunā lūksngraužu paaudze, vai arī beigto koku nozāģē un izved, lai kaitēkļus nepavairotu.