Priedīt, kas tev kaiš? 2.daļa – par kaitēkļiem

Priežu zāģlapsene

Kaitējumam, ko nodara zāģlapsene Diprionidae, raksturīgs vienmērīgs skuju nograuzums. Kāpuri barojas kolonijās.

Vairums zāģlapseņu mielojas ar vecajām skujām un tikai tad, kad tās noēstas, ķeras klāt jaunajām. Tās tiek nograuztas vienmērīgi līdz skuju pamatnei, atstājot 3–5 mm garus stumbenīšus. Atsevišķām nograuztajām skujām redzami tievi pavedieni, jo vairāki kāpuri vienlaikus grauž skuju no visām pusēm, atstājot neskartu tikai pašu vidu.

Kāpuri mēdz izdalīt kodīgu šķidrumu, kas kalpo aizsardzībai pret plēsīgajiem kukaiņiem. Par laimi, zāģlapseņu bojājumi kociņam nav īpaši bīstami. Vairumā gadījumu tie nodara tikai estētisku kaitējumu.

Citi lasa

Ilze Klapere

Mājās gatavots

Populārā majonēze no vārītām olām. Ātri, garšīgi un figūrai draudzīgi – eļļa tikai 2 karotes!

Marta Kalniņa

Skandāls

«Nedomāju, ka cilvēki var tā uzmest!» Intrisha raudot atklāj šova «Četri uz koferiem» aizkulises

Ievas Virtuve

Kā pareizi?

Kā izvārīt vistas fileju, lai tā nebūtu sausa un bezgaršīga?

Priežu parastajai zāģlapsenei (Diprion pini) ir divas paaudzes. Vasarā kokoni veidojas koku vainagos, bet otrās paaudzes kāpuri tās tin zemsegā. Pirmās paaudzes kāpuri pārsvarā barojas ar vecajām skujām, bet vecāki – ar šī gada skujām.

Tai līdzīga ir arī priežu iedzeltenā zāģlapsene (Gilpinia pallida).  Un vēl ir priežu rūsganā zāģlapsene (Neodiprion sertifer), kam raksturīga viena paaudze gadā, kas ziemo olu stadijā. Kāpuri barojas kolonijās pārsvarā ar vecajām skujām un jaunās skujas ēd tikai pēc tam, kad vecās notiesātas. Bieži apgrauž zariņu mizu. Kokonus veido zemsegā, tuvu koka stumbram.

Ko darīt?

Iekrati kaitēkļus maisiņā vai arī to pārņemtos zarus nogriez un iznīcini!

Nākamā lapa