Maijvaboles
Latvijā sastopamas divas maijvaboļu sugas – lauku maijvabole (Melolontha melolontha L.) un meža maijvabole (M. hippocastani Fabricius).
Abu kāpuri var apgrauzt priežu saknes, tādējādi kavējot to ieaugšanos. Vasarā tie uzturas 5–25 centimetru dziļumā, rudenī, kad augsnes temperatūra noslīd zem 10 grādiem, dodas ziemot dziļāk, bet pavasarī, kad augsne sasilst līdz 8 grādiem, atgriežas savās barošanās vietās.
Visintensīvāk kāpuri barojas trešajā attīstības gadā, bet pirms iekūņošanās to darbība ir nenozīmīga, jo jau maijā pieaugušās vaboles izlido. Jutīgākie pret maijvaboļu kāpuru sakņu bojājumiem ir tikko iestādīti stādiņi, bet pat piecus gadus veci stādi var aiziet bojā, ja maijvaboļu ir ļoti daudz.
Apgrauzto sakņu dēļ skujas dzeltē un, ja bojājumi ir intensīvi, stādiņi nokalst.
Ja no stumbra birst brūni mizas milti, koks ir gājis bojā, kaut arī skujas vēl zaļas.
Ko darīt?
- Pirms stādīšanas izroc vairākas 50 × 50 cm paraugbedres un izpēti augsni. Ja uz 1 m2 ir mazāk par diviem kāpuriem, kaitējuma risks ir neliels.
- Ja, izpētot paraugbedres, izrādās, ka kāpuru ir vairāk, stādīšanu atliec uz maijvaboļu masveida izlidošanas gadu (maijā augsnē var redzēt maijvaboļu kūniņas vai jau izveidojušās maijvaboles), jo tad to kāpuru kaitējums vismaz pāris gadu, kamēr kāpuri maziņi, būs niecīgs un stādi varēs paaugties.
- Ja maijvaboļu daudz, var izmantot bioloģiskos aizsardzības līdzekļus – entomopatogēnās nematodes saturošus produktus, piemēram, Larvanem.