Rīga +5°C 
Novērtē rakstu
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Mazs dārziņš un lielas palodzes
Pirms vairākiem gadiem nopirku 200 kvadrātmetru lielu dārziņu Juglā. Uz turieni vasarās braucu brīvdienās un bieži vien arī darbdienu pievakarēs. Savā dārziņā pa vienai rindai audzēju redīsus, salātus, skābenes, spinātus, mangoldus jeb lapu bietes, dilles, baziliku, ķiplokus, sarkanās bietītes, burkānus, tomātus, papriku. Vēl aug 5–7 gurķu stādi, viens kabacis, viens ķirbis, divu šķirņu zirņi, dažādu veidu pupiņas un, protams, arī puķes.
Visus nepieciešamos stādus no sēklām izaudzēju pati. Mans dzīvoklis ir mājas augšējā stāvā, un tam divi logi ir dienvidu pusē. Tiem ir ap pusmetru platas palodzes, kas labi noder stādu audzēšanai. Tāpēc mana dārza darbu sezona sākas jau februārī.
Dārzeņu sēklas – kastītēs
Vairumam sēklu, lai tās sadīgtu, vajag tikai mitrumu un siltumu – vismaz 20 grādus, tomātiem – līdz 25 grādiem, un to es augiem varu nodrošināt. Dārzeņu sēšanai izmantoju plastmasas produktu iepakojuma kārbiņas. Katrā ieberu 5–8 cm biezu kārtiņu smalka veikalā pirkta kūdras substrāta. Uz tā salieku sēkliņas.
Mazām sēkliņām uzberu pavisam plānu kārtiņu substrāta, lielākajām aptuveni puscentimetru biezu, bet ne vairāk. Izmantojot pulverizatoru, apsmidzinu ar siltu ūdeni, pārklāju kastītes ar plēvi un lieku uz galda pie loga. Palodze ir 10 centimetrus augstāk par galdu, un pa šo spraugu siltais gaiss no radiatora plūst uz trauciņiem ar sējumiem. Kamēr sēklas dīgst, tās regulāri apsmidzinu ar ūdeni un laiku pa laikam noņemu plēvi, lai sējumi pavēdinās un dabū svaigu gaisu.
Ir sēklas, kas uzdīgst jau nedēļas laikā, citas – pēc divām vai trim. Visilgāk dīgst remontantās zemenes – pat vairāk nekā četras nedēļas. Man patīk audzēt šīs zemenes, jo tās vienā sezonā zied un nobriedina ogas vairākas reizes.
Ņem vērā!
Kātu selerijas jāsēj un jādiedzē virs substrāta, jo sēklām vajadzīga gaisma. Kamēr to nezināju, domāju, ka esmu nopirkusi nedīgstošas sēklas. Izkaisīju tās otrreiz virs zemes, turēju gaismā, un izauga smuki dēsti.
Katram savas vajadzības
Kad izdīgušajām sēklām ir divas lapiņas, dīgstus piķēju. Tos stādu dziļākās kastēs un podos, kur saberu dēstiem domāto zemi, ko samaisu ar biohumusu proporcijā 3:1.
Gurķiem, ķirbjiem un kabačiem nepatīk, ka to saknes traucē, tāpēc tos uzreiz stādu pa vienam podos vai kūdras tabletēs, lai var pārstādīt dārzā, netraumējot saknes.
Savukārt tomātiem ļoti patīk, ka ar tiem ķimerējas, un es tos pārpiķēju pat divas reizes.
Pirmo reizi pārstādot, tomātiem nokniebju pirmās divas dīgļlapas un iedziļinu stādus zemē līdz pirmajai īstajai lapai. Otrreiz pārstādot, tomātu dēstiem nokniebju arī pirmo īsto lapiņu un iedziļinu zemē līdz nākamajai īstajai lapiņai. Tad stādiem veidojas spēcīgāka sakņu sistēma, tie piebremzē augšanu un neizstīdzē. Tomātu dēstiem noteikti vajadzīga palodze, kas ir dienvidu pusē.
Kad gaiss iesilst, pamazām pieradinu tomātus pie āra apstākļiem – saulainā laikā pa dienu izlieku dēstus uz palodzes loga ārpusē (tā man ir pietiekami plata), bet vakarā ieceļu atpakaļ uz palodzes dzīvoklī. Tā esmu iemanījusies izaudzēt brīnišķīgus tomātu stādus, ko turpinu audzēt savā siltumnīcā.
Sēklu iepakojumus ārā nemetu, jo uz tiem esošā informācija var noderēt arī vēlāk – ne jau visu var paturēt prātā.
Petūniju stādus gan vairs neaudzēšu
Pa vasaru uz dzīvokļa āra palodzēm salieku istabas puķes – lai rotā mājas fasādi. Dienvidu pusē labi aug pelargonijas – pakāpeniski pieradinātas pie āra apstākļiem, tās iztur jebkuru karstumu, ja tikai pietiek mitruma. Savukārt uz palodzes rietumu pusē lieku savu ļoti kupli saaugušo fuksiju, kurai karstums nepatīk. Pusēnā arī balzamīnes jūtas labāk nekā saulē.
Ārējo palodžu dekorēšanai izmantoju arī lobēlijas, kas veido kompaktas, uz visām pusēm slīgstošas ziedu kupenas, un petūnijas. Mēģināju izaudzēt petūnijas no sēklām, bet otrreiz laikam to nedarīšu. Petūniju sēkliņas ir tik sīkas kā putekļi. Iesēt tās īsti nevar, var tikai izkaisīt uz substrāta. Bet trakākais sākās tad, kad mata tievuma dīgstus, kas sadīguši cits pie cita, jāizpiķē. Tas ir tik piņķerīgi filigrāns darbs, ka bez milzum lielas pacietības vispār nav paveicams. Toties tagad saprotu, kāpēc šo puķu dēsti maksā tik, cik tie maksā.
Mīļākie garšaugi – podiņos
Uz virtuves palodzes podiņos audzēju zemo, sīklapu baziliku un pētersīļus, lai tos, tikko noplūktus, varu likt uz maizītēm un zupās. Garšaugus stādu dārzeņiem domātā substrātā, ko pārnesu no veikala. Klāt piemaisu biohumusu, lai zeme ir auglīgāka.
Garšaugus baroju tikai ar dabiskiem līdzekļiem – piemēram, regulāri laistu ar ūdeni, kurā pirms gatavošanas noskalota svaiga gaļa vai zivs.
Palodzes garšaugu mēslošanai izmantoju arī pa vasaru dārzā saraudzētos kūtsmēslus vai zāļu vircu, tos atšķaidu ar ūdeni un tad laistu savus garšaugus un arī istabas puķes.
