Interesanti fakti
Egle ir mūžzaļš priežu dzimtas koks, un tās godināšana mūsdienās kļuvusi par neatņemamu ziemas saulgriežu svinību sastāvdaļu. Mūžzaļo augu simboliskais spēks zināms jau kopš senās Romas impērijas laikiem, kad tur gadu mijas pagāniskajās tradīcijās izmantoja lauru un olīvkoku zarus.
Tā kā ziemeļu tautām lauru koku nebija, viņi izvēlējās egli, ticot, ka mūžam zaļais koks simbolizē dzīvību, asās skujas aizbaida ļaunos spēkus, raganas un burvjus, bet āboli, rieksti un kliņģeri zaros ir pārticības simbols.
Viena no leģendām ir mums, latviešiem, glaimojoša – tā vēsta, ka Ziemassvētku eglītes rotāšanas tradīcija aizsākusies tieši Rīgā, kur eglīte pirmoreiz rotāta 1510. gadā. Tā atradusies Rātslaukumā, un to izrotājuši Melngalvju brālības biedri.
Tikai vēlāk, 19. gadsimta vidū, eglītes rotāšanas tradīcija aizsākusies Vācijā un izplatījusies pārējās Eiropas zemēs. Iedzīvotāji savās mājās baltegles rotājuši ar āboliem, konfektēm, cukurgraudiem, riekstiem un papīra ziediem.