Mežs mums dāvina pašu parastāko egli Picea abies. Taču atliek aizbraukt uz kokaudzētavu, kur krāsu, formu un izmēru daudzveidība ir tik liela, ka iestājas saprotams apjukums. Skaistas ir daudzas. Bet kura no visām iederēsies tieši tavā dārzā?
Par galvenajiem principiem, kā izvēlēties piemērotāko eglīti noteiktiem dārza apstākļiem, stāsta AS Latvijas valsts meži Smiltenes kokaudzētavas vadītāja Baiba Miķe. Izrādās, šķirņu, kas būtu gatavas dārzā godam nest arī Ziemassvētku eglītes vārdu, nav nemaz tik daudz, jo lielais vairums cilvēku parasti izvēlas eglīti, kuras augstums nepārsniedz 3 metrus.
Ja dārza platība atļauj tajā augt tik garai eglei kā mežā un saimnieki ir gatavi pēc gadiem egli rotāt ar garo kāpņu palīdzību, pieejamo egļu klāsts palielinās.
Cenas eglīšu stādiem variē atkarībā no to vecuma un izmēriem. Jo vecāks (lielāks) stādiņš, jo augstāka cena. Korejas baltegle ‘Silberlocke’ maksā no 18 līdz 40 eiro. Dažādas sudrabegles no 3 līdz pat 30 eiro. Sudrabegles vismazākajos podiņos var iegādāt par 1,50 eiro. Picea abies šķirnes ‘Remontii’ un ‘Ohlendorffii’ pieejamas par 25–50 eiro.
Vērts zināt!
Parasto egli (mazu, gadu vecu) var izrakt arī savā vai, īpaši sarunājot, draugu, radu, paziņu vai kaimiņu meža īpašumā. Eglīte rūpīgi jāizrok, bedres apkārtmēram esot vienādam ar apakšējo zaru vainaga diametru un 0,5 metru dziļumā. Koka saknes ir rūpīgi jāattīra no augsnes, tās nesaraujot. Noteikti uz koka saknēm jāatzīmē debespuses, kas būs svarīgi pārstādot, un maisā līdzi jāpaņem meža augsne, ko iebērt bedrē eglītes jaunajā mājvietā.
Raksta turpinājumā lasiet par dažādām eglīšu sugām, to stādīšanu un kopšanu, kā arī to, kas jāņem vērā no ainavas plānošanas skatpunkta.