Rīga -2°C 
Novērtē rakstu
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Skats un vēsture - Ložmetējkalns
Braucot pa Liepājas šoseju, 35 kilometrus no Rīgas, Valgundes pagasta teritorijā atrodas Ložmetējkalna skatu tornis. Tiesa, pēdējais ceļa posms līdz tam ir koku ieskauts un pašaurs, kā sendienās. Neveiklākam autovadītājam var rasties grūtības, ja nākas samainīties ar pretimbraucošo auto. Latvijas valsts mežu Klīves iecirkņa mežkopis Gunārs Blūms teic: «Nācās gan ceļu mazliet paplašināt, jo cilvēki visu laiku brauc uz skatu torni, arī ar autobusiem. Tomēr cenšamies ceļu saglabāt tādu, kāds tas bijis vēsturiski.»
Ne jau velti, jo skatu tornis atrodas teritorijā, kur Pirmā pasaules kara laikā risinājās leģendārās Ziemassvētku kaujas, kas ir ļoti nozīmīgas mūsu nacionālas pašapziņas veidošanā. Par tām atgādina arī piemiņas akmens skatu torņa pakājē.
Uzkāpšanu skatu tornī var apvienot ar netālā Ziemassvētku kauju muzeja apmeklējumu vai pastaigu pa Cenas tīreļa purva laipu.
Skatu tornis uzcelts vienā no augstākajiem Garās kāpas punktiem – Ložmetējkalnā.
Gunārs Blūms stāsta: «Pirmo torni atmodas laikā uzlika Jelgavas MRS. Tas bija zemāks par tagadējo, ar visu spici 21 metru augsts, mazliet pāri koku galotnēm. Kokmateriāli nebija speciāli apstrādāti, bojājās, un tornis, savu laiku nokalpojis, kļuva bīstams. To nojauca. Taču cilvēki turpināja braukt un sarunās vienmēr teica, ka vajadzētu šeit skatu torni. Es šo ideju darīju zināmu Latvijas valsts mežiem un saņēmu vadības pretimnākšanu. Tika izstrādāts jauna torņa projekts, un 2004. gada vasarā to sāka būvēt. Cēla vecie, pieredzējušie vīri no Daugavpils. Tas bija apbrīnojami, cik droši tur, augšā, viņi darbojās! Kad tornis pārcieta 2005. gada vētru, bija skaidrs, ka tas ir godam saskrūvēts.
Pagājušajā vasarā notika skatu torņa rekonstrukcija. Tagad ir rūpnieciski impregnētas koka konstrukcijas, ar 30 gadu garantiju. Skatu platformas grīda atrodas 27 metru augstumā.»
Uzreiz gan jāteic – ne visi sadūšojas tik augstam kāpienam pa stāvajām koka kāpnēm. Un ne visiem tam pietiek spēka. Toties tie, kas nostājas uz platformas, var sajusties kā putni lidojumā virs mežiem. Turklāt labā laikā ir saskatāma gan Jūrmala un jūra, gan arī Rīga.
Kā novērojis mežzinis, šī ir arī iecienīta vieta romantiskām tikšanās reizēm, kaut gan ne vienmēr pārīši var paļauties, ka tik nomaļā vietā paliks divvientulībā. Gunārs Blūms saka: «Uzkāpt tornī var par brīvu, tāpēc nevaram pateikt, cik cilvēku šo iespēju izmanto. Bet, redzot apmeklētāju plūsmu – viens auto aizbrauc, nākamais atbrauc – šī ir iecienīta atpūtas vieta. Labā laikā brīvdienās visas piknika vietas parasti ir aizņemtas. Cilvēki tornī kāpj visos gadalaikos, arī ziemā. Un uzvedas arī dažādi. Nesen man svētdienas vakarā piezvanīja kāda kundze (te uz plakāta ir mans tālruņa numurs) un teica: «Mēs nupat tornī ugunsgrēku nodzēsām!» Izrādās, kāds platformā bija iestūķējis cigaretes izsmēķi un koks sācis gruzdēt. Ar smēķētājiem ir traki! Nezin kāpēc viņiem patīk uzkāpt tornī, izsmēķēt cigareti un tad izsmēķi nomest lejā. Kāpēc? Otra lieta, ko te nevajadzētu darīt, – izšaut plaukšķenes. Tagad konfeti ir no materiāla, kas nesadalās, un tā tie spīguļi piemēslo mežu.
Uz skatu torni brauc arī svētkos, piemēram, to dara kāzinieki. Tomēr vairums brauc pa ceļam uz muzeju vai arī tāpat – uzkāpt un papriecāties par skaisto skatu.»
