Kā pareizi pārziemināt minerālmēslus, lai tos var nākamgad izmantot atkal:
- Šķidrie mēslojumi baidās no sala, tie jāglabā telpās, kur gaisa temperatūra ir plusos visu laiku. Sasalstot un atkūstot veidosies nogulsnes un varbūt mainīsies ķīmiskās īpašības.
- Amonija, kālija, kalcija nitrāts un karbamīds (urīnviela) – obligāti jātur zem jumta, sausumā. Kā jau slāpekļa minerālmēsli, pa ziemu glabāti jau atvērtā maisā, tie ļoti piesūcas ar mitrumu, vairāk vai mazāk izšķīst un tad sacietē, izveidojot garozu (it sevišķi karbamīdam un amonija nitrātam). Tāpēc atvērto maisu vajag aizlocīt ciet un – vēl labāk – ielikt lielos, cieši aizvākotos traukos. Ja mēslojums pa ziemu sacietēs, pavasarī garozu vajadzēs šķīdināt ūdenī, un tad to varēs izmantot augu papildmēslošanai laistot.
- Kālija un magnija sulfāts. Tie arī var piesūkties ar mitrumu un sacietēt. Vistrakāk, ja tā notiek ar magnija sulfātu – tas sacietējot veido tādus kā stikla gabalus. Tos var izšķīdināt ūdenī, taču kaisīt augsnē gan vairs nevarēs. Tāpēc jāglabā telpās, kur ir sauss un silts, mazāk mitruma.
- Superfosfāts – to vari izkaisīt arī tagad, novembrī. Šie minerālmēsli augsnē slikti šķīst, tā ka, kamēr pavasarī tas viss iedarbosies, tieši būs labi.
- Sausie sporu pulveri, piemēram, trihodermīns. Ja ir silts rudens, temperatūra turas ap plus 8–10 grādiem, labāk iestrādāt augsnē nekā glabāt. Bet, ja trihodermīns tomēr paliek pāri, tad vienkārši noliec to sausā vietā, kur gaisma netiek klāt. Sals tam nekaitē, no aukstuma trihodermīns nebaidās. Tiklīdz martā sāksies pirmie sēšanas darbi, trihodermīns jau būs vajadzīgs – jāpiejauc kūdrai vai zemei, kuru izmantosi stādu audzēšanai.