• Novembra darbi dārzeņu dobē

    Darbi novembrī
    Ārija Rudlapa
    31. oktobris, 2022
    Komentēt

    Drukāt

    Saglabāt

    Foto: Shutterstock
    Novembrī veģetācijas periods tuvojas noslēgumam un līdz ar to beidzas arī dārza darbi. Iesaka Ārija Rudlapa, agronome, bioloģiskās lauksaimniecības speciāliste.

    Raža salikta glabātavās vai pārstrādāta. Dārziņš uzrakts, darbarīki notīrīti un saeļļoti dus šķūnītī un gaida pavasari. Taču, ja nevari sevi pieskaitīt čaklo dārzkopju pulkam, neskumsti. Novembris vēl nav pasaules gals. Arī nostāja par to, kāda ir laba zemes kopšanas prakse, mainās.

    Vairs neuzskata, ka vispareizāk ir pirms ziemas augsni uzrakt un turēt melnu līdz pavasarim. Protams, nav liegts tā darīt. Taču siltajās, mitrajās ziemās no tāda labi apstrādāta zemes pleķīša izskalojas vērtīgās augu barības vielas. Ideāli būtu augsni dārziņā uzrakt vai citādi apstrādāt īsi pirms sala – tas palīdzētu ierobežot gan nezāles, gan augu slimību ierosinātājus un kaitēkļus. Tikai pēdējo gadu pieredze rāda, ka šādu brīdi grūti noķert, jo sals var arī nesākties.

    • Ja nenovākti palikuši vēlie kāposti un melnie rutki, tad vāc tos nost!
    • Puravi, lapu kāposti, pastinaki, pētersīļi, melnsaknes un topinambūri var veiksmīgi pārlaist ziemu arī dobēs, kur auguši. Taču rēķinies, ka tur tos var apēst meža dzīvnieki, tāpat arī sals un atkušņi dārzeņu kvalitāti var pazemināt. Augsnei sasalstot, tos ne vienmēr varēsi izrakt, kad iekārojas. Tāpēc pēdējais laiks puravus pierakt siltumnīcā vai aizvējā kādā dārza stūrī, lai saglabātos svaigi un būtu viegli paņemami.
    • Vari novākt mārrutku saknes, taču tām sals nekaitē. Arī cigoriņiem, ja tos noraks vēlāk, nekas nenotiks. Tie var veiksmīgi dārzā pārziemot un nākamajā vasarā ziedēs un gatavinās sēklas. Jāuzmana, lai nekļūst par nezālēm.
    • Ja viss izaudzētais novākts, vari sarakt pieneņu saknes. Tās, līdzīgi kā cigoriņus, izkaltē un izmanto dzēriena gatavošanai.
    • Kamēr zeme nav sasalusi un nav uzsnidzis, vari droši iestādīt ziemas ķiplokus un ziemas sīpolus. Augsnei atdziestot, samazinās mikroorganismu aktivitāte, tai skaitā arī to, kas izraisa augu slimības, tāpēc vēlu stādītie ķiploki un sīpoli mazāk inficēsies ar puvēm.
    • No augu mājas izvāc noražojušos augus un auklas, kas tos turējušas, un nomazgā sienas. Dobēs mēslojumam iestrādā kompostu vai sadalījušos kūtsmēslus. Ja nav nekā cita, vari izmantot arī koku lapas, vislabāk liepu, kļavu vai bērzu – tās ir plānas un labi sadalās. Cietās ozolu lapas nederēs. Lai veicinātu trūdēšanu, kopā ar lapām augsnē iestrādā arī biokompostētāju. Necenties tās ierakt dziļi, vienkārši ierušini virskārtā, jo mikroorganismiem, kas sadala lapas pirmelementos, nepieciešams gaiss un arī mitrums.
    • Augsnes uzlabošanai vari dobēs iesēt rudzus vai auzas. Tik vēlā rudenī sēti, tie knapi sadīgs, bet augt atsāks tikai pavasarī.
    • Nepārvērt siltumnīcu par dārzkopības inventāru un darbarīku glabātavu! Tukšā telpā kaitēkļiem mazāk iespēju pārziemot.
    • Agrajiem lociņiem kādā augu mājas stūrī iestādi ziemas sīpolus.

     

    0 komentāri

    Šobrīd komentāru nav. Tavs viedoklis būs pirmais!

    Pievienot komentāru

    Lai pievienotu komentāru autorizējies ar Santa.lv profilu vai kādu no šiem sociālo tīklu profiliem.

    Satura mārketings

     

    Veselība

    Vairāk

    Receptes

    Vairāk

    Personības

    Vairāk

    Skaistums un mode

    Vairāk

    Bērni

    Vairāk

    Māja un dārzs

    Vairāk

    Izklaide

    Vairāk

    Labākai dzīvei

    Vairāk

    Aktuāli

    Vairāk

    Abonē